Cēsu lauku konsultāciju birojs no aprīļa sniedz tikai maksas pakalpojumus. Bezmaksas informatīvos seminārus rīkos un lauku konsultantu darbu turpmāk koordinēs jauna iestāde – lauku attīstības biroja Cēsu nodaļa.
No 1. marta reformēts Latvijas Lauku un konsultāciju izglītības centrs (LLKC), kas ietekmi atstājis arī uz Cēsu lauku konsultāciju biroju. Tajā strukturālās izmaiņas spēkā stājušās ar aprīli.
Izmaiņas nodala valsts funkciju darbību no komercfunkcijām, lai neveidotos negodīga konkurence komercpakalpojumu tirgū. Konsultāciju birojs iepriekš sniedza arī bezmaksas pakalpojumus – valsts dotētas konsultācijas un seminārus, kas radīja konkurenci citām konsultāciju firmām. Cēsu konsultāciju biroja vadītājs Valters Dambe skaidro, ka tagad visas grāmatvedības un ekonomikas konsultācijas ir maksas pakalpojumi.
Tagad izveidots lauku attīstības birojs, kas ir valsts dotēts un īstenos Zemkopības ministrijas uzdoto. Cēsu rajonā darbosies Vidzemes lauku attīstības biroja Cēsu nodaļa.
Vidzemes lauku attīstības biroja vadītāja Zaiga Blaua atzina: “Strukturālās izmaiņas sakārtos LLKC darbību, taču lauksaimniekiem reforma būtiski neko nemainīs. Informācijas apmaiņa turpināsies. Runājot par maksas pakalpojumiem – lauku konsultāciju birojs tādus sniedza arī līdz šim. Tagad tikai stingrāk bezmaksas un maksas pakalpojumi nodalīti.”
Turpmāk lauku konsultāciju biroja komercpakalpojumu skaitā ir grāmatvedības vešana, konsultācijas projektu izstrādē, kā arī ekonomisku padomu sniegšana. Lauku attīstības birojs koordinēs pagastu lauku attīstības speciālistu darbu, sadarbosies ar lauksaimniecības skolām, aktivizēs mazaktīvās saimniecības, rīkos informatīvus seminārus. Z.Blaua paskaidro: “Arī lauku attīstības biroji sniegs informāciju lauksaimniekiem, taču tā nebūs vērsta uz konkrētu saimniecību komercdarbības attīstības konsultēšanu.”
V.Dambe vērtē, ka izmaiņas palielinās lauku konsultāciju biroja konkurētspēju, tomēr uzskata, ka daudzi lauksaimnieki to izjutīs sāpīgi: “Daudzviet, arī mūsu rajonā, dominē mazās un vidējās zemnieku saimniecības. Ja lielajiem zemniekiem algot grāmatvežus problēmas nesagādā, tad mazajiem un vidējiem tas ir pārāk dārgi. Taču mums grāmatvedības pakalpojumiem nācās palielināt cenas, diemžēl ir klienti, kuri tos vairs neizmanto. Jāpierod, ka par konsultācijām jāmaksā, taču ne visi zemnieki to spēj. Agrāk
valsts apmaksātās konsultācijas tagad maksās desmit lati par stundu.”
Kā pozitīvu V.Dambe atzīmē to, ka Cēsu konsultāciju birojs saglabāts patstāvīgs, lai gan citviet biroji apvienoti. V.Dambe atzīst, ka, lai gan reformai ir plusi, tomēr tā nesīs arī zaudējumus. “LLKC biroji katrā rajonā bija spēks. Visi varbūt nebija vienādi spēcīgi, tomēr bija iespējams nodrošināt pārklājumu visā Latvijā – informāciju lauksaimnieki varēja saņemt katrā pagastā. Nezinu, vai reģionālie lauku atbalsta biroji to spēs,” uzskata V.Dambe. Viņš vērš uzmanību, ka iepriekš strādājusi grāmatvežu, ekonomistu, augkopības un lopkopības speciālistu komanda. Turpmāk Cēsu lauku konsultāciju birojā strādās 13 darbinieki, bet lauku attīstības biroja Cēsu nodaļā tikai divi. Z.Blaua gan prognozē, ka līdz ar lauku tīkla ieviešanu Latvijā darbinieku skaits attīstības birojā varētu palielināties.
Komentāri