Raiskuma pamatskolā satikās Straupes, Stalbes un Raiskuma pagasta – perspektīvā Pārgaujas novada – deputāti.
“Esam trīs tādu pašvaldību deputāti, kuras pašas var pastāvēt, bet kurām
liek būt kopā. Esam nolēmuši kopā veidot novadu, jau vēršam skatienus, kādi tad mūsu kaimiņi ir. Ne velti tikšanās notiek Raiskuma pamatskolā. Tā ir iespēja visiem to iepazīt. Esmu pārliecināts, ka daudzi nav bijuši Straupes un Rozulas pamatskolā, arī Stalbes vidusskolā ne viss zināms. Pamazām jāapzinās, kas mums ir, jāliek kopā un jādomā, kā saimniekosim,” kolēģiem sacīja Raiskuma pašvaldības vadītājs Hardijs Vents.
Pašvaldības SIA “Reģionālie projekti” uzticējušas veikt jaunā novada nākotnes uzzīmēšanu. Izpēti neveica paši, jo pašvaldību deputāti ir pārliecināti, ka skatiens no malas ir citāds, vieglāk vērtēt un veidot kopēju ainu. Pirmais darbs paveikts – salikti kopā visdažādākie rādītāji, pagastu bagātības sarakstītas uz daudzām lapām.
“Konstatējot situāciju, izmantojot vienus un tos pašus datu avotus, pārliecinājāmies, ka visi trīs pagasti ir ļoti līdzīgi,” stāstīja SIA direktore Linda Dmitrijeva un piebilda, ka Pārgaujas novadā ir policentriska apdzīvotība, daudz līdzīgu vietu.
“Administratīvais centrs būs problēma, jo visas pašvaldības un administratīvie centri ir līdzīgi. Nākotnē tiem jābūt partneriem, lai pārējie nepaliktu novārtā. Tā varētu būt grūta izšķiršanās,” uzsvēra Līna Dmitrijeva. Stalbes pagasta padomes priekšsēdētājs Alfs Lapsiņš atgādināja, ka jautājums, kur būs novada centrs, ļoti interesē iedzīvotājus. Hardijs Vents atzina, ka jautājums par administratīvo centru ir gan interesants, gan sāpīgs. “Reāli domājot, tai nevajadzētu būt problēmai. Pagastmājas paliks. Šī reforma nav balstīta uz ekonomiskiem pamatojumiem. Novadā pakalpojumu neesam tiesīgi sniegt sliktākā kvalitātē, mums vienam no otra jāpārņem labākais,” sacīja Raiskuma pagasta vadītājs. Par administratīvo centru nopietnas runas būs tad, kad paveiks dziļāku izpēti.
Prezentējot pētījumā padarīto, Lauris Laicāns atgādināja, ka reformas mērķis ir veidot lielākas teritorijas, lai labāk varētu pildīt pašvaldības funkcijas, lai piesaistītu lielākas investīcijas, lai radītu jaunas darba vietas.
“Pārgaujas novads aizņems 16 procentus no tagadējās rajona teritorijas, ģeogrāfiskais stāvoklis ir izdevīgs. 52 procentus aizņem meži. Liela teritorija atrodas Gaujas Nacionālajā parkā, līdz ar to saimnieciskā darbība ir ierobežota. Novadā dzīvos 4530 iedzīvotāji, 93 cilvēki uz kvadrātkilometru. Diemžēl, kā visā Latvijā, arī šai teritorijā iedzīvotāju skaits samazinās. 46 procenti dzīvo lielākajos centros, kuros mīt vairāk nekā simts cilvēku,” kopainu ieskicēja pētījuma autors. Viņš atzina, ka visās trijās pašvaldībās administratīvā struktūra ir līdzīga.
Arī darbinieku un speciālistu skaits līdzīgs. Tā kā pagasti nav lieli, vairāki amati pašvaldībā mēdz būt apvienoti, dažkārt viens darbinieks veic triju pienākumus.
Visos pagastos izstrādāti vairāki vērienīgi projekti, kas gaida finansējumu. Uzņēmējdarbība attīstās visā Pārgaujā, katrā pagastā vērojamas savas tendences (Raiskumā ir attīstīts tūrisma bizness). Budžeta ienākumi pagastos nav būtiski atšķirīgi.
Pēc svētkiem kopā nāks darba grupas, kuru speciālisti izstrādās novada administrācijas struktūru, sagatavos attīstības stratēģiju. “Speciālisti arī pateiks, kas paliek katrā centrā, kāda būs struktūra,” sacīja Līna Dmitrijeva un uzsvēra, ka nav runa par darbinieku skaita samazināšanu, bet palielināšanu – novada pašvaldībā būs nepieciešams jurists, būvvalde, projektu izstrādātājs, plānotājs, kurš prot lasīt teritorijas plānojumu. Galvenais, jānodrošina, lai katrs cilvēks saņemtu kvalitatīvu pakalpojumu.
“Nav šaubu, ka Pārgaujas novadam ir attīstības iespējas,” pārliecību pauda pētnieks Lauris Laicāns.
Kad izpēte būs veikta, ar rezultātiem iepazīstinās visu trīs pagastu iedzīvotājus. “Lai visiem būtu skaidrs, kā notiks novada veidošana, kāds tas izskatīsies,” sacīja Līna Dmitrijeva.
Tikšanās reizē pašvaldību pārstāvji vēl pamodelēja saimniekošanu nākotnē, runāja par otrā līmeņa pašvaldības nepieciešamību. Visi bija vienisprātis – tāda vajadzīga.
“Vēl jau uztraukumu un nezināmo daudz, jo iespējama kartes grozīšana. Kas notiks ar Cēsu novadu, kā tas ietekmēs mūs? Arī rajona reorganizācijā daudz neskaidra, viss atkarīgs, kāds būs redzējums uz mantas un funkciju dalīšanu,” atzina Alfs Lapsiņš un piebilda, ka Pārgaujas pašvaldības turpina iesākto – veido savu novadu.
Komentāri