Pirmdiena, 29. jūlijs
Vārda dienas: Edmunds, Edžus, Vidmants

Krājas vienotības paraksti

Druva
23:00
08.05.2008
5

Pirmie ieraksti ”Latvijas vienotības jostā” Cēsīs bija par saticību, valsts attīstību un mērķtiecību.

Pēc valsts svētku svinībām Rīgā 4.maijā, kur aizsākās vēlējumu rakstīšana uz speciāli izgatavota materiāla, kuram otrā pusē Lielvārdes jostas raksti,

nākamie

pie

parakstīšanās galdiņiem sēdās cēsnieki, jo akcija uz Cēsīm pārcēlās dienā, kad pilsētas pašvaldība rīkoja skolēnu sumināšanu, jauniešiem un viņu pedagogiem pateicoties par sasniegumiem mācību olimpiādēs, radošu darbību un aktivitāti interešu izglītībā. Tāpēc arī pirmie vēlējumi Latvijai jubilejas gadā visvairāk bija saistīti ar izaugsmi. 1. vietas ieguvējs zinātniski pētnieciskajā darbā, olimpiāžu dalībnieks Eduards Baķis ”Latvijas vienotības jostā” ierakstīja: ”Daudz jaunu ķīmiķu, biologu, fiziķu Tev, gudrā Latvija!”

Trīs valsts olimpiāžu laureāts eksaktajos priekšmetos, ģimnāzists Juris Ķibilds ierakstīja divas domas – lai Latvijas brīvība nekad vairs nav jāaizstāv ar ieročiem un lai Latvijas ārēs nemētājas plastmasas atkritumi. ”Par šo akciju biju dzirdējis iepriekš, un jau tad domāju, ko gribētu novēlēt, ja rastos tāda izdevība rakstīt vienotības jostā,” pastāstīja J.Ķibilds. Ģimnāziste Alise Šulte pauda gandarījumu par rosinājumu, ka īstenojas laba doma vienot cilvēkus, un pati cēsnieku rakstītajam pievienoja savu vēlējumu – lai Latvijas laukos dzīvo daudz gudru un inteliģentu, harmonisku un strādīgu cilvēku.

Līdz ar jauniešiem ierakstu veica arī Cēsu pilsētas mērs Gints Šķenders, kurš, domājot par vienotību, vēlēja, lai pār Latvijas tautām mūžam spīd miera un saticības saule.

”Latvijas vienotības josta” veidota, uz gumijota audekla uzdrukājot Lielvārdes jostas simbolisko rakstu, materiāls izgatavots septiņu kilometru garumā un sadalīts 60 posmos, lai parakstīšanās, kas ilgs vairākus mēnešus, varētu notikt visos rajonos. Jostas rullēšanai amatnieki izgatavojuši parakstīšanās galdiņus. Sagādāti arī speciāli flomāsteri, lai raksts neizplūstu, jostu vēlāk eksponējot brīvā dabā.

Kopš trešdienas viens no parakstīšanās galdiņiem novietots Cēsu centrālajā bibliotēkā, otrs. Cēsu domē, bet tas būs ceļojošais. Jebkurš iedzīvotājs var kodolīgos vārdos paust vēlējumu, sveicienu Latvijai. Iestāžu, uzņēmumu, pašvaldību darbinieki galdiņu var aizvest uz pašu organizētiem svētkiem vai jubilejām. Akcija ilgs līdz 4.novembrim un noslēgsies valsts svētku laikā Rīgā.

Vēlējumu krāšanas ideja pieder akciju sabiedrības ”Lauku Avīze” darbiniekiem. ”Mūsu laikrakstam ”Latvijas Avīze” palika 20 gadu, taču šo jubileju gribējām atzīmēt nevis ar lepnu balli, bet apjomīgu projektu, iesaistot pēc iespējas vairāk ļaužu,” par parakstīšanos uz Lielvārdes jostas pastāstīja akciju sabiedrības pārstāve Linda Rumka. ”Līdzīga ideja bija eksprezidentei Vairai Vīķei – Freibergai, kad vēlējumi tika rakstīti uz mazām lapiņām, kuru vienā pusē bija latviskais jostas raksts. Mēs esam iedomājušies, ka vienotības josta Latvijas 90 gadu svinībās vīsies caur Rīgas parkiem, un ģimenes ar bērniem dosies pastaigā, lai to apskatītu un lasītu sveicienus.”

Pirmo jostas fragmentu Valsts prezidents Valdis Zatlers ir nogādājis uz Ameriku, lai arī tur tautieši varētu veikt ierakstus. Nākamie jostas fragmenti atceļojuši uz Cēsīm ar domu, ka jostas aizpildīšana notiks arī laukos, piemēram, pagastu svinībās, novadu svētkos, izlaidumos.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Diskutē, kā uzlabot bērnu zobu veselību

07:10
28.07.2024
7

Kamēr citviet Eiropā ir pašsaprotami, ka bērniem un pieaugušajiem ir veseli zobi, Latvijā ir pašsaprotami, ka zobus mazākā vai lielākā mērā ir skāris kariess. Lai diskutētu par situāciju zobu veselībā un zobārstniecībā, Vispasaules cēsnieku dienās Cēsīs notika paneļdiskusija “Zobārstniecības aprūpes izaicinājumi Latvijā – Vai Cēsis būs pārmaiņu sākums?”. Cēsniece, Rīgas Stradiņa univer­sitātes (RSU) Zobārstnie­cī­bas fakultātes […]

Dzied un stāsta par dzīvi un darbu Norvēģijā

00:00
28.07.2024
29

Vispasaules cēsnieku dienās Cēsu pilsētas pansionātā ar stāstu par dzīvi Norvēģijā un darbu viesojās Ina Vīne. Ina ir dzimusi nītauriete, bet desmit gadus pirms došanās uz ārzemēm nodzīvoja Cēsīs. Tagad jau septiņpadsmit gadi aizvadīti Norvēģijā. Tur, ilgojoties pēc latviskā, viņa spēlē ģitāru un dzied latviešiem tuvās dziesmas, arī tautas dziesmas. Ar tām I.Vīne iepriecināja arī […]

Kā sev nenodarīt pāri, ēdot dārza veltes

07:54
27.07.2024
11

Kurš gan vasarā necenšas iespējami vairāk pamieloties ar vietējo dārzu labumiem. Ogas, augļi, svaigi dārzeņi, to vai nu katrs izaudzē pats, vai nopērk tirgū. Šie labumi ir bagāti ar vitamīniem, antioksidantiem un šķiedrvielām, taču ne katrs tos var ēst, cik vēlas. Šīs dabas veltes var radīt kairinājumu kuņģī, izraisot dedzināšanu un citas nepatīkamas sajūtas. Kādos […]

Izrāda senču mantojuma pūra lādes

00:00
27.07.2024
21

Pie Stalbes Tautas nama otro gadu tika rādīts, kas glabājas pagasta dzimtu pūra lādēs. Ikviens bija aicināts neturēt sveci zem pūra un muzikālās noskaņās dalīties ar senču atstāto mantojumu un arī ar paša darināto. Pasākumā bija skatāmi daudzi krāšņi zeķu un cimdu pāri, tamborētas endzetes spilvendrānām, izšūti dekoratīvie spilveni, grīdceliņi un citi rokdarbi. Par katru […]

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
32
1

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
293

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Tautas balss

Zālēm jābūt lētākām

12:07
28.07.2024
12
Seniore raksta:

“Man izklausās jocīgi, ka pensionāru organizācija ir pret zāļu cenu samazināšanu. Tieši vecākajai paaudzei jālieto dažādi medikamenti, lai justos labāk, lai nebūtu jāiet ārstēties slimnīcā, kas gan pašam, gan valstij izmaksā vairāk. Varbūt Veselības ministrija sabiedrībai pārāk maz skaidrojusi, kā notiks pārmaiņas, kā nodrošinās, ka strādā mazās lauku aptiekas,” pauda seniore no Cēsīm.

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
70
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
31
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
23
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
39
1
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Sludinājumi