Pirmdiena, 29. jūlijs
Vārda dienas: Edmunds, Edžus, Vidmants

Fondam daudz īstenojamu ideju

Druva
23:00
15.05.2008
3
200805152301527488

Amatas novada attīstības fondam, kas dibināts šogad, pavasaris sācies ar aktīvu darbību. Tiekas biedri un atbalstītāji, uzņem jaunus biedrus, plāno turpmāko darbu.

Fonda valdes priekšsēdētāja Iluta Bērziņa vērtē, ka nevalstiskā organizācija ir un būs palīgs pašvaldībai. Tās dibināšana bija stratēģisks lēmums novadu reformas kontekstā, lai nodrošinātu Melānijas Vanagas muzeja pastāvēšanu un attīstību. Muzejs bija pamudinājums, bet radušās idejas par daudz plašāku darbību.

Jau tagad saistībā ar vienu no prioritātēm – M. Vanagas muzeju – iezīmējušies konkrēti un tuvākā nākotnē veicami darbi. I. Bērziņa skaidro, ka visā pasaulē un , protams, arī Eiropā muzejiem ir tendence kļūt citādiem – atraktīviem, viegli pieejamiem, moderniem, tādiem, kādus labprāt apmeklē arī jaunatne, kam jauno tehnoloģiju izmantošana ir neatņemama dzīves sastāvdaļa.

M. Vanagas muzejistaba izveidota 2000. gadā, šajā laikā tā nav mainījusies. Arī muzeja vadītāja Ingrīda Lāce piekrīt, ka bez viņas stāstījuma apmeklētāji nevar gūt zināšanas par rakstnieci, Latvijas vēsturi un Amatas novadu. Tā kā muzejistaba izvietota tikai 24 kvadrātmetru lielā telpā, daudz vērtīgo materiālu glabājas skapīšos, tos apmeklētājiem nav iespējas apskatīt.

Amatas novada domes priekšsēdētāja Elita Eglīte atzīst, ka, domājot par muzeja nākotni, bijušas divas perspektīvas. Viena – uzsākt muzeja kā pašvaldības struktūras akreditāciju. Tomēr, ņemot vērā rakstnieces vēlēšanos, lai materiāli glabājas Amatā, nevis kādā no

valsts bibliotēkām, pieņemts lēmums attīstības jautājumus risināt ar nevalstiskas organizācijas palīdzību. Pašlaik tapušas divas modernizācijas versijas. Īstenojot minimālo, modernizēta tiktu pašreizējā telpa. Tas prasītu Ls 13 130. Maksimuma variantā blakus muzejista- bai tiktu iekārtotas vēl divas telpas, tam nepieciešami jau Ls 20 491. Šīs turklāt ir tikai interjera izmaksas, kurās neietilpst telpu remonts.

Muzeja paplašināšana ir nepieciešama, tomēr ideju īstenošana atkarīga no tā, vai fonds atradīs finansētājus. Ja muzejam būs trīs telpas, materiālus varēs izvietot daudz uzskatāmāk, piedāvāt informāciju interesantāk un saistošāk, vairāk atklājot muzeja nozīmību. Plānots izveidot grīdas gleznojumu – M. Vanagas ar roku zīmēto Amatas

upes baseina karti, kas iemūžināts vienā no rakstnieces rokrakstu grāmatām. I. Bērziņa stāsta, ka šādā veidā muzeja apmeklētājiem tiktu atklāta rakstnieces dzīve, kas simboliski iesākas ar Amatas izteku, bet mūža nogali un paveiktos darbus var sasaistīt ar Amatas ieteku Gaujā. „Tas ir kā stāsts, ceļojums pa rakstnieces dzīvi un darbu,” atzīst I.Bērziņa. Šāda muzeja krājuma eksponēšanas ideja radās sadarbībā ar mākslinieci Gunu Zālamani, kura maija sākumā fonda rīkotajā novada iedzīvotāju sapulcē prezentēja muzeja interjera maketu, iekārtu gabarītrasējumus, instalāciju plānus un aptuvenās interjera izmaksas.

I. Lāce skaidro, ka muzeja modernizēšana ir būtiska ne tikai novadam, bet arī rajonam un valstij kopumā. M. Vanagas atstātie materiāli, kā arī mūsdienās uzkrātā informācija sniedz zināšanas ne tikai par rakstnieci, bet arī Amatas novada dabu, ģeogrāfiju un vēsturi, arī par smagajiem M. Vanagas un citu izsūtīto iedzīvotāju gadiem Sibīrijā. Viens no muzeja dārgumiem ir Amatas četrpadsmit rokrakstu grāmatas, kuras nav publicētas. Tajās rodams rakstnieces skatījums uz Amatas novadu un plaša informācija par Amatas upes baseinu. Šī unikālā materiāla pirmā grāmata jau ir digitalizēta, bet pārējo 13 digitalizēšanu veiks, pateicoties sadarbībai ar Latvijas Nacionālo bibliotēku.

I. Lāce vērtē, ka skolu jaunatnei un sabiedrībai kopumā ir nepietiekama izpratne par nozīmīgākajiem Latvijas vēstures notikumiem. Pašlaik ceļu uz muzeju atrod aizvien vairāk un vairāk cilvēku – apmeklējumu skaits ik gadu pieaug par vairāk nekā desmit procentiem. I. Lāce uzsver, ka muzejs ir nepieciešams ne tikai vietējiem, bet arī visas valsts iedzīvotājiem, turklāt muzejam jābūt gana interesantam ikvienam.

Muzeja attīstība ir fonda pašreizējā prioritāte, tomēr ne vienīgais darbības virziens. Fonda dibinātājas E. Eglīte, I. Lāce un Ausma Grīnfelde plāno, ka biedrības darbība būs plaša – gan vides, uzņēmējdarbības vides attīstības, novada mārketinga un tēla veidošanas un popularizēšanas jomās, gan arī kultūras, tehnoloģiju attīstības un sociālajā sfērā. Cik cilvēku, tik ideju, tādēļ fonda rīkotajā novada iedzīvotāju sapulcē notika atbalstītāju anketēšana, lai uzzinātu viņu prioritātes.

I. Bērziņa analizē: „Sapulces laikā veiktā aptauja parādīja, ka iedzīvotājiem vissvarīgāk šķiet uzmanību pievērst novada kultūras dzīvei un vides jautājumiem. Tikpat svarīga, cik muzeja attīstība, ir atpūtas iespēju nodrošināšana, piemēram, novada svētku organizēšana un pašdarbības pasākumu atbalstīšana. Vides jomā lielāko atbalstu guvusi ideja par vides izglītības veicināšanu un novadam nozīmīgu vietu un objektu sakopšanu. Tas iepriecina, jo šāda ideja ir arī saskaņā ar galvenajiem tūrisma virzieniem novadā – dabas un ekotūrismu. Apkārtnes sakopšanas aktivitātes ir svarīgas arī uzņēmējdarbības vides uzlabošanā, kas veicinātu sīkās infrastruktūras (norādes zīmes, info stendi), kā arī dažādu tūrisma maršrutu attīstību. Aptaujātajiem nav mazsvarīga novada tēla spodrināšana, mārketings. Kaut gan uz kopējā fona sociālā un izglītības joma aptaujātajiem šķiet mazāk saistoša, tomēr fonda valde ieguvusi vērā ņemamus priekšlikumus jaunatnes aktivitāšu veicināšanai. Ieteiktas dažādas sportiskas nodarbes un brīvā laika aizpildīšanas priekšlikumi.”

Ideju īstenošanai plānots piesaistīt ziedojumus, grantus, meklēt sponsorus, šādi rodot līdzekļus gan pašu projektiem, gan citām, piemēram, jauniešu iniciētajām aktivitātēm. „Amatas novada attīstības fonds ir sabiedriska organizācija, kas raksturojas ar rīcību un kopienu fondu iezīmēm. Fonds radies tādēļ, ka daudzus novadam svarīgus jautājumus var atrisināt, tikai sadarbojoties pašvaldībai, valstij, uzņēmējiem un iedzīvotājiem. Mūsu priekšrocība ir tā, ka ierosme par fonda dibināšanu nākusi tieši no pašvaldības darbiniekiem, kuru ikdienas darba mērķi ir līdzīgi fonda mērķiem – uzlabot iedzīvotāju dzīves kvalitāti Amatas novadā. Latvijā šādām organizācijām ir pozitīvi un sekmīgi piemēri,” stāsta I. Bērziņa.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Diskutē, kā uzlabot bērnu zobu veselību

07:10
28.07.2024
7

Kamēr citviet Eiropā ir pašsaprotami, ka bērniem un pieaugušajiem ir veseli zobi, Latvijā ir pašsaprotami, ka zobus mazākā vai lielākā mērā ir skāris kariess. Lai diskutētu par situāciju zobu veselībā un zobārstniecībā, Vispasaules cēsnieku dienās Cēsīs notika paneļdiskusija “Zobārstniecības aprūpes izaicinājumi Latvijā – Vai Cēsis būs pārmaiņu sākums?”. Cēsniece, Rīgas Stradiņa univer­sitātes (RSU) Zobārstnie­cī­bas fakultātes […]

Dzied un stāsta par dzīvi un darbu Norvēģijā

00:00
28.07.2024
29

Vispasaules cēsnieku dienās Cēsu pilsētas pansionātā ar stāstu par dzīvi Norvēģijā un darbu viesojās Ina Vīne. Ina ir dzimusi nītauriete, bet desmit gadus pirms došanās uz ārzemēm nodzīvoja Cēsīs. Tagad jau septiņpadsmit gadi aizvadīti Norvēģijā. Tur, ilgojoties pēc latviskā, viņa spēlē ģitāru un dzied latviešiem tuvās dziesmas, arī tautas dziesmas. Ar tām I.Vīne iepriecināja arī […]

Kā sev nenodarīt pāri, ēdot dārza veltes

07:54
27.07.2024
11

Kurš gan vasarā necenšas iespējami vairāk pamieloties ar vietējo dārzu labumiem. Ogas, augļi, svaigi dārzeņi, to vai nu katrs izaudzē pats, vai nopērk tirgū. Šie labumi ir bagāti ar vitamīniem, antioksidantiem un šķiedrvielām, taču ne katrs tos var ēst, cik vēlas. Šīs dabas veltes var radīt kairinājumu kuņģī, izraisot dedzināšanu un citas nepatīkamas sajūtas. Kādos […]

Izrāda senču mantojuma pūra lādes

00:00
27.07.2024
21

Pie Stalbes Tautas nama otro gadu tika rādīts, kas glabājas pagasta dzimtu pūra lādēs. Ikviens bija aicināts neturēt sveci zem pūra un muzikālās noskaņās dalīties ar senču atstāto mantojumu un arī ar paša darināto. Pasākumā bija skatāmi daudzi krāšņi zeķu un cimdu pāri, tamborētas endzetes spilvendrānām, izšūti dekoratīvie spilveni, grīdceliņi un citi rokdarbi. Par katru […]

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
32
1

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
296

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Tautas balss

Zālēm jābūt lētākām

12:07
28.07.2024
12
Seniore raksta:

“Man izklausās jocīgi, ka pensionāru organizācija ir pret zāļu cenu samazināšanu. Tieši vecākajai paaudzei jālieto dažādi medikamenti, lai justos labāk, lai nebūtu jāiet ārstēties slimnīcā, kas gan pašam, gan valstij izmaksā vairāk. Varbūt Veselības ministrija sabiedrībai pārāk maz skaidrojusi, kā notiks pārmaiņas, kā nodrošinās, ka strādā mazās lauku aptiekas,” pauda seniore no Cēsīm.

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
70
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
31
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
23
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
39
1
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Sludinājumi