Sarmīte Feldmane
Pagājušonedēļ Raunas pagasta Rozes iedzīvotāji izdzīvoja nepieredzētus pārdzīvojumus.
Pie kluba vecā, nokaltušā lapeglē jau vairākus gadus stārķi ierīkojuši ligzdu. Arī šopavasar. Stārķene jau sēdēja uz olām, stārķis pildīja savus pienākumus.
Rozēniešiem jau pierasts, ka te dzīvo stārķi. Pagājušās nedēļas nogalē daži bija redzējuši, ka divi putni kaujas. Arī tas nav nekas neparasts. Taču skats, ko viņi ieraudzīja pēc kāda laika, bija gaužām bēdīgs. “Gāju garām un ieraudzīju, ka olas saplēstas guļ zemē. Paskatījos augšup – pār koka zaru pārkritis guļ viens stārķis, bet otrs uz blakus zara to knābā un mēģina dabūt zemē,” ”Druvai” sacīja Ārija Kažūra. Laimīgo ligzdošanu bija pārtraukusi cīņa starp diviem svēteļiem. Stārķene stāvēja ligzdā un bužināja spalvas, olu vairs nebija. Bet kaujas uzvarētājs darīja visu, lai zaudētāju dabūtu zemē. Tas putnam neizdevās. Kaujā bojā gājušo stārķi nocēla vīri.
Par svēteļu kaujām jautājām bioloģijas zinātņu doktorei Mārai Janaus. ”Tā bija putnu cīņa par izdzīvošanu. Šādas cīņas nav retas. Tie cīnās par ligzdu, nevis par partneri. Stārķi ir pieraduši pie savas ligzdas un cenšas tajā atgriezties. Īpaši, ja tajā agrāk veiksmīgi ligzdots vai, ja putns šajā ligzdā izaudzis, arī tad tas mēģina atgriezties.
Kaujas pie ligzdām notiek bieži, tomēr retas ir reizes, kad tik bēdīgs rezultāts. Parasti tiek iznīcināta ligzda, izmestas olas, dažkārt arī mazie putnēni iznīcināti.
Putni sargā savu teritoriju. Ir tādas sugas, kuras dzīvo kolonijās, bet arī tad ir maza teritorija ap ligzdu, kuru viņi sargā. Stārķi ir teritoriāli atsevišķi ligzdojoši putni, taču mēdz dzīvot arī blīvāk. Tā Ogres rajonā ir ozols, kurā ir piecas stārķu ligzdas. Bet šāds dzīvesveids stārķiem nav raksturīgs,” pastāstīja Māra Janaus.
Komentāri