Ceļu satiksmes negadījumi ir mūsu ikdiena. Ne diena nepaiet bez mazākām vai lielākām avārijām.
Tādēļ aizvien vairāk tiek runāts par melnajiem punktiem – vietām un ceļu posmiem, kur biežāk nekā citur notiek avārijas. Tiek veidotas pat šo punktu kartes, lai autovadītāji iepriekš zinātu, kur uzmanīties.
Daļa uzskata, ka avārijas melnajos punktos iespējams skaidrot ar kādiem pārdabiskiem spēkiem, negatīvu auru. Taču liela daļa piekristu Valsts policijas Cēsu rajona policijas pārvaldes ceļu policijas priekšnieka vietas pienākumu izpildītājam Andrim Pāžem, ka tos veido paši autovadītāji, neievērodami ceļu satiksmes noteikumus: „Ja tie tiktu ievēroti, melnie punkti nebūtu nemaz tik melni. Ietekme ir nevis pārdabiskajiem spēkiem, bet gan mūsu pašu rīcībai.”
To, ka negadījumu skaitam uz ceļiem ir tendence pieaugt, A. Pāže skaidro ar vairākiem faktoriem. Viens no tiem ir transporta līdzekļu plūsmas palielināšanās, kas katru gadu notiek par apmēram 30%. Turklāt ietekme ir arī tam, ka satiksmē piedalās gan jauni transporta līdzekļi, gan arī mašīnas, kuru tehniskais stāvoklis nav tam piemērots. Otrs iemesls, ko A. Pāže uzsver kā būtiskāko, ir autovadītāju neuzmanība: „Lielākoties visos negadījumos autovadītāji ir pārkāpuši elementārākos ceļu satiksmes noteikumus – ātruma ierobežojumus, apdzīšanas aizliegumus. Avārijas nereti notiek nepārredzamos posmos, ceļu līkumos veicot apdzīšanas manevrus. Vai tur ir kāda negatīva aura? Nē, vienkārši netiek ievēroti elementāri noteikumi.” Kā vienu no piemēriem A. Pāže min Blodziņgravu uz ceļa Rīga – Veclaicene, kur ir nepārredzams posms, kā dēļ uz ceļa ir baltā nepārtrauktā līnija – horizontālais apzīmējums un ceļa zīme nr. 319 – apdzīt aizliegts, kas aizliedz apdzīšanas manevru. Tāpat arī ar avārijām bēdīgi slavenajā Lorupes gravā, kas atrodas Rīgas rajonā, negadījumi lielākoties notiek apdzīšanas manevru un atļautā braukšanas ātruma pārkāpumu dēļ. Šī paša iemesla dēļ daudz avāriju notiek arī Augšlīgatnes gravā.
Avārijas notiek, arī izbraucot no mazākas nozīmes uz galveno ceļu, ja autovadītājs nepārliecinās par satiksmes drošību. Neuzmanības dēļ notiek daudz avāriju arī uz Inčukalna šosejas posmā no Rīgas rajona beigām līdz Straupei, arī posmā no Stalbes krustojuma uz Valmieras pusi un krustojumā ar ceļu, kas ved uz Daibes poligonu.
Nereti avārijas situācijas rada pārāk liels braukšanas ātrums, arī posmā no Vecpiebalgas līdz Madonas rajona robežai, kur ceļš turklāt ir nelīdzens. Bīstamas situācijas rodas arī uz līkumotā, asfaltētā ceļa posma no Vecpiebalgas uz Jaunpiebalgu.
“Šogad apturēju autovadītāju, kurš brauca ar ātrumu 167 km/h. Viņš skaidroja, ka tikai gribējis izmēģināt, kā mašīna brauc. Autovadītājs domāja tikai par sevi, bet nepadomāja, ka uz ceļa varētu izskriet dzīvnieks un tad, ar šādu ātrumu braucot, mašīnu nebūtu bijis iespējams savaldīt. Labākajā gadījumā nāktos iebraukt krūmos, taču tas varētu beigties arī traģiski,” skaidro A. Pāže.
Viņš uzsver, ka ietekme ir arī tam, kādā noskaņojumā autovadītājs sēžas pie stūres: „Jo cilvēks ir nervozāks, jo neuzmanīgāks. Ja autovadītājs domā par kādu problēmu, nevis braukšanu, zūd uzmanība un mazāk tiek ievēroti noteikumi. Sliktākajā gadījumā var notikt pat avārija, un diemžēl ne vienmēr cilvēki paliek sveiki un veseli.
Ceļu posmu, kur Cēsu rajonā notiek daudz avāriju, nav mazums. Cēsīs, Piebalgas un Lapsu ielas krustojumā, 2006. gadā notika trīs, 2007. gadā jau pieci ceļu satiksmes negadījumi (CSN). Taču J. Poruka ielā (Lapsu un J. Poruka, Uzvaras un J. Poruka, Valmieras un J. Poruka ielas krustojumā) 2006. un 2007. gadā kopskaitā notikuši 20 CSN.
Uz autoceļa Umurga – Cēsis 2006. gadā notikuši astoņi, pērn tāpat – astoņi CSN. Uz autoceļa Valmiera – Cēsis – Drabeši 2006. gadā – 13 CSN. Uz Inčukalna šosejas 2006. gadā 25 CSN, 2007. gadā – 27 negadījumi. Uz Veclaicenes šosejas 2006. – 28, pērn – 30 CSN. Uz Pleskavas šosejas posmā no Cēsu rajona sākuma līdz bijušajai kafejnīcai “Eglīte” 2006. gadā notika 28 CSN, pērn jau 50. Jāņem vērā, ka šie ir tikai daži piemēri ceļu posmiem, kur bieži notiek avārijas.
“Par melnajiem punktiem šīs vietas varētu saukt, ja autovadītāji, ievērojot visus ceļu satiksmes noteikumus, neizskaidrojamu iemeslu dēļ tomēr avarētu. Taču iemesli lielākoties ir elementārā ceļu satiksmes noteikumu neievērošana.
Var jau pat teikt, ka mirklī, kad autovadītājs izbrauc no mājām, viņš nokļūst nevis melnajā punktā, bet melnajā caurumā. Šādi punkti savā veidā ir arī katrs lauku ceļš, kur mēdz braukt autovadītāji alkohola reibumā,” uzskata A. Pāže.
Viņš retoriski secina, ka kārtība un drošība uz ceļiem būtu, ja katram autovadītājam līdzās atrastos policijas darbinieks, taču tas nav iespējams. Tāpat kā nav iespējams ik mirkli katram autovadītājam atgādināt ceļu satiksmes noteikumus
un to, ka tie ir jāievēro. Tas jāapzinās pašiem un jāsaprot, ka, to nedarot, riskēts tiek ne tikai ar savu, bet arī līdzcilvēku veselību un drošību.
Komentāri