Jaunpiebalgas vidusskolas devītklasniekiem nav tik lielas skaidrības par nākotnes izvēli kā divpadsmitajiem. Teju, teju jau skan izlaiduma zvani, tomēr ne visi izlēmuši, vai palikt Jaunpiebalgā. Liene Alksnīte apsver starp iespēju palikt mācīties vidusskolā vai doties mācīties uz Cēsīm, varbūt Smilteni. Meitenes klasesbiedrs Mārtiņš Krišjānis jau pagājušajā gadā nolēmis turpināt mācības Jaunpiebalgas vidusskolā.
„Neesmu vēl pilnībā izlēmis, ko darīt pēc skolas beigšanas, kādu profesiju apgūt. Ir šādas tādas domas, bet negribu izniekot gadus, sākot mācīties kādu profesiju un pēc tam saprotot, ka to nevēlos. Tādēļ palieku mācīties vidusskolā. Pa šiem trim gadiem būs laiks un iespējas izdomāt, ko vēlos,” pastāstīja Mārtiņš, atklājot, ka vēlas, lai nākotnes darbs būtu sabiedrisks.
Gan Lieni, gan Mārtiņu viņu izvēlē atbalsta vecāki. Ja Liene vēl nevar izlemt, vai vēlētos dzīvi saistīt ar Jaunpiebalgu, tad Krišjānis atzīst, ka vilinājums doties uz pilsētu nebūt nav tik liels. Viņš labprāt paliktu Jaunpiebalgā. Tomēr abi jaunieši saprot, ka darba iespējas pagastā nebūt nav lielas. Krišjāni gan tas nebaida. Viņš uzskata: „Vajag pašiem ko mēģināt darīt, lai šeit būtu perspektīvas. Noteikti kaut kas jādara lietas labā, jo pagaidām lielu iespēju nav. Domāju, ka vajadzētu Piebalgā izveidot izklaides vietu.”
Komentāri