Sestdienas nakts, kad muzeja darbinieki rīkoja akciju vēstures interesentiem, Cēsu vecpilsēta ar ļaužu pieplūdumu atgādināja festivālu.
Kurš var saskaitīt, cik cilvēku tonakt negulēja, jo bija izgājuši no mājas, lai piedalītos akcijā „Muzeju nakts”, bet Pils dārzu, kas bija notikumu epicentrs, pēc aptuvenām aplēsēm, apmeklēja ap septiņi tūkstoši interesentu. Viņu vidū ļoti daudz bija ģimeņu ar dažāda vecuma bērniem, arī zīdaiņiem. Uzkrītoši daudz bija jauniešu, kas akciju apmeklēja lielākos vai mazākos pulciņos. Vecāku cilvēku redzēja mazāk, kaut gan bija arī pa kādam, kas gāja ar spieķi.
Cēsu vēstures un mākslas muzejs starptautiskajā akcijā „Muzeju nakts” piedalās ne pirmo gadu, bet interese par šo akciju nenoplok. Un tāpat kā citus gadus, daļa apmeklētāju šajā naktī gaidīja ne tikai šovu pilsdrupu pakājē, bet arī gāja apskatīt muzeja ekspozīcijas. Tās pašlaik, kamēr Jaunajā pilī notiek rekonstrukcija, izvietotas Izstāžu namā. „Neticami, bet pati savām acīm atkal pārliecinājos, ka cilvēki nakts laikā pievēršas arī ekspozīcijām – visu cītīgi apskatot, iedziļinoties, kas vitrīnās rakstīts, iepazīstoties ar Latvijas karoga vēsturi,” pēc negulētās nakts pastāstīja muzeja speciāliste Vija Rozentāle. „Piecos no rīta, kad ļaudis jau bija izklīduši un novāktas skaņas un gaismas aparatūras, Pils dārza lielie vārti atvērās un pa tiem ienāca divi mērķtiecīgi noskaņoti jaunekļi. Uz mūsu izbrīnu, ko viņi te dara, abi atbildēja: „Ir taču muzeju nakts, mēs afišā izlasījām un neticam, ka viss jau beidzies.”
Taču tie, kas ieradās laikus, daudz ko piedzīvoja – senatnīgo lukturu iedegšanas ceremoniju vecpilsētā, gaismas spēles uz viduslaiku pils sienām, kas naktī atgādināja platekrāna kinoteātri, bungu un dūdu skaņas grupas „Auļi” azartiskā izpildījumā, mēmā kino seansu, iespēju naksnīgo pilsētu redzēt no Rietumu torņa kores, piedalīties viduslaiku spēlēs, viesoties rotkaļa darbnīcā.
Lielais ļaužu pieplūdums bija par iemeslu, ka veidojās rindas un ne tikai, lai izmantotu iespēju pa vītņu kāpnēm uzkāpt tornī, bet arī, lai nobaudītu zupu un pankūkas. To, ka festivālā nevar iztikt bez gastronomiskām baudām, bija sapratuši arī Vidzemes vēstures un tūrisma centra darbinieki, tāpēc viena no viduslaiku atrakcijām bija sevišķi azartiska, pie garā galda noskaidrojot lielākos ēdājus.
Sestdienas nakts par īpašu laiku darbam kļuva septiņām „Zvaigznes grāmatu nama” darbiniecēm. Laikā no septiņiem vakarā līdz diviem naktī, kamēr grāmatnīca bija atvērta un visas grāmatas, ko izdod „Zvaigzne ABC” tirgoja par puscenu, pārdevējas apkalpoja 1120 pircējus, piecas reizes vairāk nekā parastā dienā. Izdevniecības direktorei Vijai Kilblokai, kurai pieder ideja „Muzeju naktī” atvērt grāmatnīcas, nācās secināt, ka Cēsīs pircēju ir tikpat daudz kā Rīgas centra grāmatnīcās. No grāmatnīcas plauktiem un noliktavas Cēsīs pazuda dārgākās grāmatas – ar ilustrācijām par dabu, tūrisma ceļveži, vārdnīcas, dārzkopības izdevumi, arī skolai nepieciešamās grāmatas un darba burtnīcas. Visas septiņas vakara un nakts stundas grāmatnīca atgādināja bišu spietu, visu laiku veidojās un gar plauktiem aizlocījās gara rinda, bet cilvēki bija pacietīgi un reizēm arī humora pilni.
„Pateicoties starptautiskajai akcijai, mūsu profesijas svētki ir guvuši sabiedrības lielu ievērību,” secināja Dace Tabūne, Cēsu muzeja direktore. Uzņemt tik daudz naksnīgo viesu Vidzemes vēstures un tūrisma centra darbiniekiem nenācies viegli, bet labsirdīgais noskaņojums,
kas valdījis, devis daudz pozitīvu emociju. Tā – negulējuši, bet laimīgi secināja akcijas rīkotāji, satikušies nākamajā dienā, lai nu jau šaurā lokā īstenotu vēl vienu akciju, ko rīko tikai Cēsīs. Tā ir ideja par aizbildņu piesaistīšanu vērtīgiem muzeja priekšmetiem, lai tos restaurētu un varētu godam eksponēt. Svētdien tika noslēgti trīs jauni līgumi starp muzeju un aizbildņiem – par sudraba naudas, polifona un privilēģiju raksta atjaunošanu.
Komentāri