Sestdiena, 20. decembris
Vārda dienas: Arta, Minjona

Pieredze, kvalitāte un uzticība

Druva
23:00
19.05.2008
5
200805200111129656

Guļbūvju māja mums asociējas ar mūsu senču dzīves veidu, kuri savām rokām nolīda līdumu un uzcirta savai dzimtai guļbaļķu ēku, kas kalpoja paaudzēm. Tēvutēvi bija gudri, zināja, ko dara, jo guļbaļķu mājas ir siltas, tās labi elpo un, galvenais, ir ekoloģiskas. Pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā guļbaļķu ēkas atkal atgriezās mūsu ikdienā, un joprojām pēc tām ir liels pieprasījums. Tātad netrūkst arī piedāvājuma. Arī Cēsu rajonā ir vairākas firmas, kas būvē guļbaļķu ēkas, tostarp arī “SKK Projekts”, kas darbojas Mārsnēnos.

Uzņēmuma vadītāja Sanita Upīte stāsta, ka šajā biznesā darbojas jau septiņus gadus, šajā laikā pārdzīvojot dažādus notikumus. Sākumā firmai bijuši četri īpašnieki, izveidojusies sadarbība ar pasūtītāju Skotijā, kam piegādāti guļbūves baseini. Tad radušās finansiālas grūtības, jo pasūtītājs nesamaksāja.

“Šajā brīdī visi vīrieši atkāpās, es paliku viena, bet apņēmības pilna turpināt. Sākumā neko daudz no guļbūvēm nesapratu, bet šo gadu laikā, nepārtraukti mācoties un papildinot savas zināšanas dažādos kursos, esmu šo jomu apguvusi pilnībā. Tagad ir arī tik nepieciešamā pieredze, bet guļbūvju celtniecībā ir daudzas specifiskas lietas, ko pašmācības ceļā vien nevar apgūt. Tas viss jāzina un jāņem vērā būvniecībā, lai pasūtītājam vēlāk nerastos problēmas. Tāpēc turpinām mācīties, tiesa, tagad jau izvēloties to, kas tiešām ir jauns un vēl nezināms,” stāsta S. Upīte. Darba netrūkst

Firmas “SKK Projekts” būvētās guļbūves ir gan Cēsīs, tostarp

krodziņš “Glendeloka”, atpūtas komplekss A. Kronvalda ielā, gan citviet Latvijā. Arī pašlaik uzņēmuma darbiniekiem, kuri kopā strādā visus šos septiņus gadus, darba ir pilnas rokas. Kā norāda S. Upīte, ja citi būvnieki saka, ka trūkst objektu, viņiem trūkstot darba spēka, lai ar visu tiktu galā: “Pieprasījums nav pēc lielām ēkām, bet mazās, līdz 140 kvadrātmetriem, joprojām ir pieprasītas. Mūsu pluss ir arī demokrātiskas cenas un kvalitāte. Līdz šim no pasūtītājiem esam dzirdējuši tikai pozitīvas atsauksmes. Mūsu paveikto vislabāk raksturo tas, ka klienti, kam esam uzbūvējuši vienu objektu, nāk ar jauniem pasūtītājiem vai iesaka mūs saviem draugiem un paziņām. Šāda reklāma ir vislabākā. Pieredze, kvalitāte un galvenais likums – nevienu nepievilt, tad bizness būs veiksmīgs.”

Galvenā firmas produkcija ir guļbūves mājas, pirtis, bet tiek izgatavotas arī dārza mēbeles, suņu būdas, puķu kastes un citas lietas, kas nepieciešamas dārzā. Pēc šiem priekšmetiem vislielākais pieprasījums esot līdz Jāņiem, kad noliktava tiekot izpirkta tukša. S. Upīte stāsta, ka arī šo mēbeļu ražošana ir samērā darbietilpīgs process. Lai uztaisītu kvalitatīvu galda komplektu, diviem vīriem nepieciešama vismaz nedēļa.

S. Upīte slavē savu komandu, kurā visi, gan māju būvētāji, gan jumtu klājēji, ir zinoši un pieredzējuši. Taču atrast jaunus darbiniekus neesot viegli, jo šajā jomā nepieciešamas zināšanas. Ērgļos ir skola, kurā sagatavo guļbaļķu māju būvētājus, taču uzņēmuma vadītāja atzīst, ka ne visi tur sagatavotie esot tādā līmenī, lai varētu uzticēt darbu: “Cilvēki ir dažādi. Pērn praksē bija divi puiši, tas bija traks gadījums. Strādājot ar guļbūvēm, kļūdas maksā dārgi, tas ir daudz nopietnāk, nekā saplēst vienu ķieģeli. Ja nepareizi nozāģē baļķi vai pieļauj citu kļūdu, kā rezultātā to vairs nevar izmantot, tie ir zemē nomesti gandrīz simts lati. Tāpēc darbu var uzticēt tikai tiem, kuri tiešām to pieprot. Šogad atkal praksē ir puisis, no viņa varētu iznākt labs speciālists, vajadzīga vien pieredze, bet tā nāk ar laiku.”

Niedru un skaidu jumti

Būtiska mājas sastāvdaļa ir jumts, un guļbaļķu mājai nepieciešams dabiska seguma jumts. “SKK Projekts” piedāvā uzklāt niedru vai skaidu jumtus. Šādu jumtu uzklāšanā nepieciešams ievērot daudzus nosacījumus, lai jumts kalpotu ilgi, bet uzņēmuma speciālisti sevi jau pierādījuši. Vienam niedru jumtam nepieciešami nepilni divi tūkstoši kūlīšu. Niedres piegādā no Engures ezera, kas esot labākas nekā Burtnieka ezerā augušās.

“Varbūt ir nepareizs priekšstats, ka niedru jumti ir dārgi un ugunsbīstami, bet tie ir aplami stereotipi. Kad cilvēki visu sarēķina, viņi saprot, ka tas nav dārgi, un šādi jumti vislabāk sader ar guļbūvi. Varbūt pats segums izmaksā dārgāk, bet niedru jumtam nepieciešama mazāka siltināšana, nav vajadzīgas notekas. Arī par degšanu nav jāsatraucas, jo sablīvētas niedres nav ugunsbīstamas. Aizvērtu grāmatu taču arī nevar aizdedzināt,” skaidro S. Upīte.

Uzņēmumam ir labs meistars, kurš praktizējies skaidu jumtu klāšanā, pats plēš skaidas, jo arī tas it kā vienkāršais darbs prasa īpašas zināšanas. Skaidu un niedru jumti kalpojot ilgi, pēc 25 gadiem tos nepieciešams noķemmēt, niedru jumtam uzlikt pāris centimetrus jaunu niedru slāni, un jumts atkal būs kā jauns.

Par savu biznesu S. Upīte stāsta ar prieku un aizrautību: “Liels darbs ieguldīts, laika patērēts daudz, stundas nerēķinot, bet man tas tiešām patīk. Koks ļoti labi smaržo, var zīmēt un veidot visādus projektus. Tikai no malas liekas, ka tur daudz vienveidības. Koks ir tik dažāds, ja to labi iepazīst, un iespējas ļoti plašas. Protams, strādāt ar koku ir sarežģītāk nekā ar citiem būvmateriāliem, bet tieši tas ir interesanti.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Jaunpiebalgā zināšanas un prasmes veicina ziedošanu bērniem ar kustību traucējumiem

00:00
20.12.2025
12

Ar erudīcijas spēli “Apslēptās zināšanas” un dāsni nosolītiem amatnieku un mājražotāju darbiem Jaunpiebalgā savākti 2141 eiro bērnu ar kustību traucējumiem atbalstam. Labdarības pasākums – aizraujošas zinību sacensības un vietējo meistaru darbu izsole – pagasta Kultūras centrā notika otro gadu. Idejas iniciatore Kitija Stauvere ir bērnu un jauniešu interešu centra “Tagad” vadītāja. “Tas bija negaidīti! Tā […]

Sēņu festivāls labi “iesakņojas”

00:00
19.12.2025
49

Jau trešo gadu Cēsīs norisinājās īpašs sēņu un mākslas vienotībai veltīts festivāls, kas šogad ieguvis nosaukumu “Mikokultūra”, ik gadu tā programmai – tāpat kā sēnēm labvēlīgos apstākļos – tikai pieaugot un paplašinoties. Aizvadītajā sestdienā dažādās pilsētas vietās apmeklētāji varēja gūt visnotaļ plaša spektra informāciju par sēnēm – no to audzēšanas pieredzes stāstiem, sēņu kulinārijas brīnumu […]

Cēsīs autobusi sāk kursēt no atjaunotā Stacijas laukuma

00:00
18.12.2025
332

15.decembrī gan kājāmgājēji, gan autobraucēji ievēroja, ka Cēsu Stacijas laukumā vairs nav norobežojošo zīmju, kas liegtu kustību. Tā kā pabeigti galvenie rekonstrukcijas darbi, šodien no plkst. 12 AS “CATA” atsāks reisu izpildi un pasažieru apkalpošanu atjaunotajā teritorijā, izmantojot jaunizveidotās iekāpšanas un izkāpšanas platformas. Galvenais, kas iedzīvotājiem jāievēro, – tagad transporta kustība Stacijas laukumā organizēta pa […]

Straupe – maza toreiz un tagad. Pamanāma un zināma

10:05
17.12.2025
110

Straupe bija mazākā pilsēta Hanzas savienībā pirms gadsimtiem un tāda ir arī mūsdienu tīklojumā “Jaunā Hanza”.  “Vēsturiskā atmiņa veido identitāti. Hanzas savienība ir saistīta ar Straupi. Kaut tas bija ļoti tālā pagātnē, pret šo laiku ir pozitīva attieksme. Straupie­šiem sava vēsture ir svarīga,” saka Lielstraupes pils pārvald­niece Rudīte Vasile un pastāsta, ka ik vasaru Pārgaujas […]

Ne tikai kārtības sargi, bet arī iedvesmas avots cits citam

00:00
17.12.2025
543

Gadskārtējā policistu apbalvošanas pasākumā, kas aizvadītajā nedēļā norisinājās Limbažos, arī šoreiz par īpašākiem darba sasniegumiem vai ievērojamu dienestā aizvadīto laiku godināta virkne Vidzemes kārtībsargu, tostarp arī 18 no Dienvidvidzemes iecirkņa, kura pārziņā ir Cēsu un Madonas novads. Atzīmējot Valsts policijas (VP) 107. gadadienu, teju 60 Vidzemes reģiona pārvaldes (VRP) likumsargu 11. decembrī bija aicināti uz […]

Tradīcija - Ziemassvētku tirdziņi. Ne tikai iepirkšanās

00:00
16.12.2025
78

Decembris ir Ziemassvētku tirdziņu laiks. Laukumos un skvēros, ielās, kultūras namos valda svētku noskaņa, skan dziesmas, smaržo piparkūkas, tiek piedāvāts plašs preču klāsts. Dažviet Ziemassvētku egles iedegšana ar dažādiem priekšnesumiem lieliem un maziem pašsaprotami ir arī tirdziņš. Katrā vietā savas tradīcijas. Bet visur rīkotāji uzsver, ka Ziemassvētku tirdziņu nevar salīdzināt ar citiem, jo tajos valda […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
19
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
36
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
33
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
50
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
49
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi