Pirmdiena, 29. jūlijs
Vārda dienas: Edmunds, Edžus, Vidmants

Pieprasījums pēc stādiem ir

Druva
23:00
20.05.2008
20
200805202328287060

Priekuļu pagasta piemājas saimniecība ”Lāčplēši” nodarbojas ar puķu stādu audzēšanu un tirdzniecību. Saimniece Agita Dreimane pastāstīja, ka savulaik audzētas zemenes, dārzeņi, tomātu stādi, taču pirms vairākiem gadiem uzsākta puķu stādu audzēšana.

Angāra tipa siltumnīcās tiek audzēti puķu stādi, ziemcietes. Šis ir pirmais gads, kad pircējiem tiek piedāvāti arī skuju kociņi un košumkrūmi. Pieprasījums pēc tiem jau ievērots.

”Lāčplēšos” izaudzētais tiek pārdots Cēsu tirgū. ”Manuprāt, piedāvājuma un sortimenta ziņā Cēsu puķu tirgus aiz Rīgas tirgiem ir otrs lielākais. Arī puķu stādu audzētāju mūsu rajonā ir daudz,” stāsta A. Dreimane.

Gadu gaitā izveidojies arī savs klientu loks, tādēļ puķu stādu audzētāja nebaidās no konkurences un nesūdzas par noietu. Turklāt viens no būtiskākajiem faktoriem, pēc kā vadās pircēji, ir stādu kvalitāte. Ja tā ir augsta un pircējs apmierināts, tad būs arī gatavs iegādāties stādu nedaudz dārgāk kā lielveikalos, kur pārdod no citām valstīs ievestos augus.

Pieprasījumu pēc konkrētiem puķu stādiem ietekmē sezona un modes tendences. A. Dreimane atzīst, ka vēl pirms pāris gadiem sīkziedu atraitnītes nav bijušas modē, taču pēc rakstiem žurnālos sabiedrības attieksme mainījusies un nu tās pērk pat ļoti labi. Tāpat bijis ar nokarenajām atraitnītēm. Šādi ne viena vien daiļava kļuvusi par modes puķi.

Pašlaik vēl aizvien ir atraitnīšu sezona, kas ar katru gadu sākas agrāk un agrāk. Ja vēl pirms diviem, trim gadiem atraitnīšu sezona sākusies aprīļa beigās, maija sākumā, tad tagad sākas jau marta beigās, aprīļa sākumā. Liela nozīme ir arī pircēju izglītošanai par puķu audzēšanu, kopšanu un īpašībām. Lielākā daļa pircēju vairās atraitnītes uz balkoniem vai dārzos stādīt jau aprīlī, taču to droši var darīt. Skaistie ziediņi ir izturīgi un nenosalst.

Tuvākajā laikā piedāvātas tiks arī citas viengadīgās puķes, un sezona noslēgsies vēlā rudenī, kad dominēs mārtiņrozes. Citus gadus labi pirktas nokarenās petūnijas, tomēr stādu audzētāja cenšas piedāvājumu katru gadu papildināt.

Vidi skaistāku veidot vēlas gan turīgie, gan ne tik turīgie ļaudis. Tā secina A. Dreimane, jo ne visi var atļauties nopirkt kāroto puķi. Tomēr ir iespējams variēt, jo stādiņi ir dažādās cenās.

Inflācija ietekmējusi arī ”Lāčplēšus”, taču stādu cenas saglabājušās apmēram tādas pašas kā pērn. A. Dreimane neslēpj, ka audzēšanas izmaksas gan ir pieaugušas. Šogad ievērojami dārgāk maksā gan sēklas un trauciņi stādiem, gan minerālmēsli. Turklāt būtiski ietekmē arī degvielas, elektrības un malkas sadārdzināšanās. ”Savu darbu jau neviens neierēķina stādu cenā, taču februārī un martā naktis ir būtībā negulētas,” piebilst A. Dreimane. Cenu saglabāšanos tirgū stādu audzētāja skaidro ar lielo konkurenci – ja cena būs ievērojami lielāka salīdzinājumā ar citiem tirgotājiem, var nākties zaudēt pircējus.

Lai gan izmaksas pieaug, A. Dreimane vērtē, ka uzņēmējdarbība ir perspektīva: ”Nopelnīt var, tomēr ir jāiegulda liels darbs. Būtībā viss nopelnītais tiek ieguldīts saimniecības attīstībā, lai uzlabotu kvalitāti un arī atvieglotu darbu. Iegādāts augsnes sedzējs, lai samazinātu nezāļu augšanu, kā arī ierīkota laistīšanas sistēma.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Diskutē, kā uzlabot bērnu zobu veselību

07:10
28.07.2024
7

Kamēr citviet Eiropā ir pašsaprotami, ka bērniem un pieaugušajiem ir veseli zobi, Latvijā ir pašsaprotami, ka zobus mazākā vai lielākā mērā ir skāris kariess. Lai diskutētu par situāciju zobu veselībā un zobārstniecībā, Vispasaules cēsnieku dienās Cēsīs notika paneļdiskusija “Zobārstniecības aprūpes izaicinājumi Latvijā – Vai Cēsis būs pārmaiņu sākums?”. Cēsniece, Rīgas Stradiņa univer­sitātes (RSU) Zobārstnie­cī­bas fakultātes […]

Dzied un stāsta par dzīvi un darbu Norvēģijā

00:00
28.07.2024
30

Vispasaules cēsnieku dienās Cēsu pilsētas pansionātā ar stāstu par dzīvi Norvēģijā un darbu viesojās Ina Vīne. Ina ir dzimusi nītauriete, bet desmit gadus pirms došanās uz ārzemēm nodzīvoja Cēsīs. Tagad jau septiņpadsmit gadi aizvadīti Norvēģijā. Tur, ilgojoties pēc latviskā, viņa spēlē ģitāru un dzied latviešiem tuvās dziesmas, arī tautas dziesmas. Ar tām I.Vīne iepriecināja arī […]

Kā sev nenodarīt pāri, ēdot dārza veltes

07:54
27.07.2024
11

Kurš gan vasarā necenšas iespējami vairāk pamieloties ar vietējo dārzu labumiem. Ogas, augļi, svaigi dārzeņi, to vai nu katrs izaudzē pats, vai nopērk tirgū. Šie labumi ir bagāti ar vitamīniem, antioksidantiem un šķiedrvielām, taču ne katrs tos var ēst, cik vēlas. Šīs dabas veltes var radīt kairinājumu kuņģī, izraisot dedzināšanu un citas nepatīkamas sajūtas. Kādos […]

Izrāda senču mantojuma pūra lādes

00:00
27.07.2024
21

Pie Stalbes Tautas nama otro gadu tika rādīts, kas glabājas pagasta dzimtu pūra lādēs. Ikviens bija aicināts neturēt sveci zem pūra un muzikālās noskaņās dalīties ar senču atstāto mantojumu un arī ar paša darināto. Pasākumā bija skatāmi daudzi krāšņi zeķu un cimdu pāri, tamborētas endzetes spilvendrānām, izšūti dekoratīvie spilveni, grīdceliņi un citi rokdarbi. Par katru […]

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
32
1

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
297

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Tautas balss

Zālēm jābūt lētākām

12:07
28.07.2024
12
Seniore raksta:

“Man izklausās jocīgi, ka pensionāru organizācija ir pret zāļu cenu samazināšanu. Tieši vecākajai paaudzei jālieto dažādi medikamenti, lai justos labāk, lai nebūtu jāiet ārstēties slimnīcā, kas gan pašam, gan valstij izmaksā vairāk. Varbūt Veselības ministrija sabiedrībai pārāk maz skaidrojusi, kā notiks pārmaiņas, kā nodrošinās, ka strādā mazās lauku aptiekas,” pauda seniore no Cēsīm.

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
70
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
31
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
23
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
39
1
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Sludinājumi