Vakar skolās skanēja pēdējais zvans izlaiduma klašu audzēkņiem.
Raunas vidusskolā pēdējā mācību dienā valdīja īpaša noskaņa – mīļi vārdi un vēlējumi, skaisti priekšnesumi, kopā sanākšanas sajūta un neiztrūkstoši bira arī asaras. Otro gadu vecāki savām atvasītēm, 9.klases skolēniem, svētkos sagādāja pārsteigumu, kas ikvienam bija noslēpumā tīts. Skolas direktore Anita Neimane stāsta: “Šogad skolu absolvēs 17 divpadsmitās klases audzēkņi un 30 devītklasnieki, kuriem pēc burvīgajiem svētkiem smagākais vēl priekšā – eksāmenu laiks.” Skolēni un pedagogi ir priecīgi par jaunajiem eksāmenu kārtošanas noteikumiem – lai kādi vērtējumi tiktu saņemti, skolēns pie valsts pārbaudījumiem pielaists tiek jebkurā gadījumā. Agrāk tā nebija. “Skolēni bija kļuvuši vienaldzīgi pret augstākām atzīmēm – mērķis bija četras balles, ko var uzskatīt par nabadzības vērtējumu. Tagad latiņa pacelta augstāk, bērni grib būt starp labākajiem, neapmierinoties ar četrinieku,” komentē A. Neimane.
Šonedēļ skolās sākās arī ikgadējā valsts ieskaišu un centralizēto eksāmenu sezona. Devīto un 12. klašu skolēnu prieku par gaidāmo vasaras brīvlaiku nomāc mācību gada noslēguma pārbaudījumu drudzis. Cēsu rajona padomes izglītības pārvaldes galvenā speciāliste – metodiķe Biruta Dambīte informē, ka eksāmenus pamatskolas beigšanai kārto 957 devītklasnieki, rajona vidusskolās eksāmenu laika karstu-mu izjūt 910 jaunieši.
9. klases skolēniem, kuriem mācību gads beigsies 13.jūnijā, aiz muguras jau ieskaites sportā un dabaszinībās, priekšā ir centralizētais eksāmens latviešu valodā, kas kārtojams 27. maijā, kā arī eksāmeni matemātikā, vēsturē un ieskaite svešvalodā.
Vidusskolu beidzējiem kā ik gadu jākārto pieci eksāmeni. Līdz mācību gada noslēgumam 20. jūnijā visiem skolēniem ir obligāti valsts pārbaudījumi latviešu valodā un literatūrā un svešvalodā, vēl vienu obligāto eksāmenu nosaka skola, savukārt divu izvēle paliek skolēna ziņā. Valstī centralizēti laboti tiek eksāmenu darbi bioloģijā, fizikā, ķīmijā, matemātikā un vēsturē. Nākamajā mācību gadā vidusskolēniem būs par vienu obligāto eksāmenu vairāk, jo visiem jākārto arī matemātika.
B. Dambīte ir noraizējusies par skolēnu lielo daudzumu, kas ik gadu tiek atbrīvoti no skolas beigšanas pārbaudījumu kārtošanas: „Šogad no visiem valsts pārbaudījumiem rajonā ir atbrīvoti 70 devīto un 17 divpadsmito klašu skolēni. Sporta ieskaite nav jākārto vēl vairāk – 152 pamatskolas un vidusskolas beidzējiem. Esam neziņā – vai tiešām bērniem tik krasi pasliktinās veselība, vai vaina meklējama pašā ieskaitē, kādēļ arvien vairāk skolēnu vairs negrib nodarboties ar sportu?”
Līgatnes pamatskolas 9. klases audzinātāja Diāna Gablika komentē, ka skolēni ir ļoti noskaņoti mācību darbam – viņi vāc informāciju, apmeklē konsultācijas, cītīgi mācās. “Jūtu, ka skolēnus pārņem dubultas domas – gan to, kā nokārtos pārbaudījumus, gan to, kur startēs tālāk. Lai gan satraukums jūtams nav, nedrošības sajūta lielās konkurences dēļ tomēr ir,” stāsta D.Gablika. Līgatnes pamatskolas devītklasniekiem grūti bija samierināties, ka valsts ieskaites jau sākušās mācību pēdējā nedēļā – vēl nav noslēdzies mācību darbs, kad spraigi jāgatavojas valsts pārbaudījumiem.
Tomēr ne tikai 9. un 12. klasēm ir jākārto valsts eksāmeni. Lai pārbaudītu zināšanu līmeni, arī 3. un 6. klašu audzēkņi jau kārtojuši ieskaites latviešu valodā, matemātikā un dabaszinībās.
Komentāri