“Tuvāko divu nedēļu laikā Cēsu zobārstniecības poliklīnika atsāks darbu ar pilnu jaudu, sekos nopietna reklāmas kampaņa un, iespējams, cenas tiks dempingotas. Sākumā, protams, nestrādās pieci ārsti, varbūt divi, trīs, bet mēs darīsim visu, lai jau tuvākajā laikā poliklīnika pieņemtu visus apmeklētājus,” tā telefonintervijā “Druvai” sacīja a/s Rīgas veselības centrs “Pļavnieki” padomes loceklis Marģers Zeitmanis, kurš pirms nedēļas
Cēsu rajona padomē parakstīja īpašuma pirkšanas – nodošanas aktu. Tādējādi Cēsu zobārstniecības poliklīnikai tagad ir jauni īpašnieki, kas plāno līdzekļus investēt attīstībā.
Tā būtu labā ziņa, bet diskusijas ap notikušo, proti, kādā veidā notikusi privatizācija, nerimstas. Riņķī un apkārt runā cēsnieki, tās varētu uzskatīt arī par baumām, bet būtiski, ka viedokļi par notikušo dalās arī rajona pašvaldību vadītāju starpā.
“Druva” jau rakstīja, ka izsolē iepriekš Cēsu rajona padomes pārziņā esošās poliklīnikas kapitāldaļas iegādājās veselības centrs “Pļavnieki”. Atgādinām, ka sākotnēji izsolei bija pieteikušies divi pretendenti, bet īsi pirms tās līdzšinējā poliklīnikas direktore Arisa Priedīte no dalības izsolē atteicās.
Otrdien notikušajā Cēsu rajona padomes sēdē pašvaldību vadītāju viedokļu apmaiņa bija visai skarba, jo pašvaldniekus lūdza lemt par iepriekšējo privatizācijas noteikumu grozīšanu un jaunu noteikumu apstiprināšanu, kā galveno iemeslu minot, ka laikā pēc izsoles būtiski mainījies preces jeb poliklīnikas saturs un noteikumi jāmaina, lai no pārdevēja puses izpildītu noslēgto līgumu.
“Laikā starp izsoli un tās rezultātu apstiprināšanu uzņēmuma vadītāja uz savstarpējās vienošanās pamata atbrīvoja savus darbiniekus no darba. Piecus zobārstus, medmāsu, reģistratori, sanitāri. Līdz ar to mūsu pārdodamā prece ir diezgan spēcīgi mainījusi izskatu, trešdaļa darbinieku atlaista. Tādēļ jaunais uzņēmuma pircējs griezās pie mums ar iesniegumu, ka tās prasības, kas ir privatizācijas projektā, nav līdz galam izpildāmas,” padomes locekļus informēja rajona padomes izpilddirektora vietnieks Lotārs Dravants.
Jāatgādina, ka ar zobārstniecības poliklīnikas privatizācijas noteikumiem rajona padomes locekļi iepazīstināti jau vairākkārt. Pirmos viņi noraidīja, atzīstot par nepilnīgi izstrādātiem, otrus apstiprināja, jo tie bija smalkāk izstrādāti, bet tagad piedāvātajiem grozījumiem atkal nepiekrita. Jaunajos noteikumos bija atrunāts, ka jaunajam īpašniekam jānodrošina nevis septiņu stomatoloģisko krēslu darbs, bet vienkārši septiņas darba vietas. Tagad jānodrošina darbaspēka izmantošanas garantijas, ievērojot noslēgtos darba līgumus ar firmā strādājošajiem speciālistiem. Zināms, ka no darba zobārstniecības poliklīnikā pēc notikušās izsoles aizgājuši astoņi strādājošie, tātad gandrīz trešdaļa nodarbināto.
“Mēs prasījām nodrošināt darba līgumus cilvēkiem, bet to cilvēku nemaz vairs nav. Jūs tikpat labi zināt, ka izsoles dienā un vēl pāris dienas pēc tās visi strādāja. Tagad mēs nevaram prasīt nodrošināt to, kā nav. Esam kļuvuši smieklīgi,” tā lakoniski situāciju komentēja rajona padomes izpilddirektors Māris Niklass.
Sēdes laikā pret privatizācijas noteikumu grozījumiem iebilda Cēsu pilsētas domes priekšsēdētājs Gints Šķenders.
“Nevajadzētu aizrauties ar izteikumu – prece mainīja izskatu. Mēs cilvēkus nevaram pārdot. Tas, ka zobārsti iet projām, bija zināms iepriekš. Nav vērts diskutēt. Kāpēc mēneša laikā ir jāmaina privatizācijas noteikumi?” tā G. Šķenders. Lotārs Dravants iebilda: “Ja atgriežamies pie jēdziena prece, tad tā nav cilvēki, bet kapitāldaļas un uzņēmums. Uzņēmumiem ir kreditori, debitori, arī darbinieki. Kad vērtē uzņēmumu, ir svarīgi zināt, ka tur strādā, piemēram, desmit stomatologi, ar kuriem ir noslēgti darba līgumi. Gatavojām uzņēmumu privatizācijai, piesaistījām vērtētājus. Uzņēmuma cenu veido gan urbis, gan darba līgums. Ja uzņēmumā strādā speciālists ar noslēgtu darba līgumu, tad manā izpratnē tā ir vērtība, un tas paaugstina uzņēmuma cenu.”
Gints Šķenders iebilda, sakot, ka pērk darba vietas, nevis strādājošos, ka uzņēmējs vienmēr riskē, jo neviens darbinieks nesola, ka pie viņa strādās visu mūžu, un visi var uzlikt atlūgumu. Tobrīd diskusijā iesaistījās arī citi pašvaldību vadītāji.
Straupes pagasta padomes priekšsēdētājs Imants Kalniņš pārvaicāja: “Vai esmu pareizi sapratis, ka jaunais īpašnieks speciālistus solīja piesaistīt no Rīgas un citurienes?” Skujenes pagasta padomes priekšsēdētājs Jānis Sekste bilda, ka iepriekš droši
balsojis
par
poliklīnikas privatizācijas noteikumiem, jo sapratis, ka privatizācija veselības aprūpes jomai, īpaši zobārstniecībai, piesaistīs jaunus speciālistus, kas lauku rajonos ir būtiski. Nītaures pagasta padomes priekšsēdētāja Inese Menģele pajautāja: “Vai uzņēmuma vadītāja par darbinieku atlaišanu pēc izsoles ir sodīta?” Šis jautājums patika Lotāram Dravantam, kurš nepiekrita kritikai par rajona padomes darbinieku darbu un it kā šķībajiem privatizācijas projektiem.
Jāpaskaidro, ka privatizācijas noteikumos jaunais īpašnieks ir lūdzis mainīt arī citu punktu, proti, par pakalpojumu izcenojumu maiņu.
“Ir izslēgts punkts par to, ka jaunajam īpašniekam līdz šā gada decembrim ir jānodrošina pakalpojumi par tādām cenām, kādas apstiprinātas ar rajona padomes 2007. gada 28. augusta lēmumu,” sēdē informēja Lotārs Dravants, kam kategoriski iebilda Gints Šķenders.
“Es uzskatu, ka cenas ir jātur tādas, kādas bija apstiprinātas. Neatkarīgi no tā, kas strādā – šie vai citi darbinieki. Kāpēc to nedarīt vēl pusgadu? Nesaprotu, kāpēc piekrist mainīt cenu. Lai pusgadu tās ir, kādas bijušas, tad paši varēs mainīt,” tā G. Šķenders.
Un tad sekoja viedokļi, kuriem mūsdienu ekonomiskajos apstākļos gribiet – ticiet, gribiet – neticiet.
“Ja cenu viņi grib samazināt, tad kāpēc mums ir jānosaka tā tāda, kāda ir pašlaik? Ienāks jaunie un varbūt gribēs to samazināt,” tā Cēsu rajona padomes priekšsēdētājs Andris Neimanis un līdzīgi Māris Niklass: “Redzat, kas ir, mēs esam uzlikuši ļoti precīzi – tikai un tādu cenu. Būs pozīcijas, kurās viņš gribēs pakalpojumus sniegt par zemāku cenu. Es atkārtoju – ir tādas pozīcijas.” Telefonsarunā ar “Druvu” Marģers Zeitmanis pieļāva, ka varbūt cenas dempingos, bet citā sarunas daļā bilda, ka varbūt cenas par pieciem, desmit, piecpadsmit procentiem var nākties celt.
“Šobrīd ir pilnīgi bezjēdzīgi skaldīt matus. Pašā sākumā, kad lēmām par privatizāciju, sacīju- ja gribam runāt par zobārstniecību kā sociālu modeli, tad nedrīkst poliklīniku privatizēt, ja veidojam privatizāciju vienam pretendentam, tad tā ir prihvatizācija. Šajā brīdī privatizācija ir notikusi godīgi, es tā uzskatu. Nosacījumi, ko uzņēmējs pauž no savas puses, ir pamatoti, paskatoties uz pagājušā gada poliklīnikas peļņu, kas ir 81 lats, ir stipri jāpadomā, kurš uzņēmējs nākotnē ar tādiem nosacījumiem strādās,” tā Līgatnes pilsētas domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins.
Rajona padomes sēdē privatizācijas noteikumu grozījumi netika apstiprināti. Interesanti, ka pārsvarā pašvaldību vadītāji balsoja atturoties. Lotārs Dravants, sakot, ka situāciju nekomentēs, vien noteica: “Neizprotu padomes locekļu rīcību”, bet Andris Neimanis ciešāk lūdza piedomāt par jautājumu – vai nenotika politisks balsojums? Ja žurnālistiski pavērtē diskusiju, tad tiešām Tautas partija viedokļos bija pret Jauno laiku (Ginta Šķendera domas atšķīrās no Aināra Šteina komentāriem). Tas, ja vērtē lielās politikas griezumā. Ja paskatīties, kā balsoja potenciālo novadu dalībnieki, arī var samanīt tendences. Bet vai ir vērts iedziļināties vēl šajās finesēs? Ideāli jau iznāktu, ja pēc visa šī privatizācijas procesa ieguvēji būtu iedzīvotāji. Kā zināms, ne tikai mūsu rajonā, bet visā valstī kritizē zobārstniecības un veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību.
“Sākumā (domājot privatizācijas procesa gaitu – I.K.) viss bija kārtībā, pa vidu izdomājām visu, nezin ko. Mēs nodarbojamies ar politiku. Jaunais īpašnieks domā par attīstību. Viņš grib paplašināt pakalpojumu sniegšanu. Viņš saņēma ne to, uz ko pieteicās, bet ir gatavs strādāt. Šis process virzās labestīgi,” tā Andris Neimanis.
Vai tiešām tā? Šajā garajā viedokļu virknējumā vēl iztrūkst jauno zobārstniecības poliklīnikas īpašnieku domas par notiekošo. “Druva” telefoniski sazinājās ar Rīgas veselības centra “Pļavnieki” padomes priekšsēdētāju Marģeru Zeitmani, lai saprastu, kas tad notiks tālāk. Uzņēmēja lūgums grozīt noteikumus taču netika īstenots.
“Uzņēmums bija strādājošs ar potenciālu peļņu, ja pareizi investē. Es tiku iepazīstināts ar vērtējumu, apgrozījumu, darbinieku skaitu. Situācija uzņēmumā pēc izsoles krasi atšķīrās no tās, kāda tā bija pirms. Tāpēc uzrakstīju iesniegumu ar lūgumu privatizācijas noteikumus pārskatīt. Protams, ka es kā uzņēmējs eju uz risku, bet vai tad mums nav tiesību atteikties no darījuma vai to grozīt? Tādas ir. Mēs varam atteikties un atstāt šo jauko uzņēmumu cienījamam pārdevējam, lai tas smeļ to putru ārā, vai lūgt grozīt noteikumus. Tas bija mans aicinājums to izdarīt, ja padome to vēlas izdarīt. Ja nevēlas, tad nekā nevaru to ietekmēt,” tā Marģers Zeitmanis, taču kontekstā viņš pauda apņemšanos uzņēmumu attīstīt un mudināja saprast, ka velns neesot tik melns, kādu Cēsīs to mālē.
“Man ir vienalga, mainās šie privatizācijas noteikumi vai nemainās, tādēļ šī kompānija nebankrotēs, un es no saviem nodomiem neatteikšos. “Pļavnieku” direktore ir trīs reizes tikusies ar darbiniekiem, runājusies ar Priedītes kundzi. Ir darbinieki, kas palikuši un vēlas pie mums strādāt. Ir žēl, ka projām aizgājuši tie pieci cilvēki, kas šobrīd taisa lielāko dezinformāciju nekā jebkurš cits pilsētā. Arī Priedītes kundze ir beidzot sapratusi, ka, latviski sakot, ir uzmesta no savu bijušo darbinieču puses, kas atstāja viņu šajā grūtajā periodā. Paldies tiem kolēģiem, kas palīdzēja,” tā M. Zeitmanis.
Ar Arisu Priedīti, kura arī it kā solījusi sadarboties ar jaunajiem īpašniekiem, “Druvai” sazināties šķita nekorekti, jo Priedītes kundze ārstējas slimnīcā un jau sarunā pirms pāris nedēļām atzina, ka notiekošo ļoti pārdzīvo, tāpēc cieš no veselības problēmām. Savukārt Marģers Zeitmanis lūdza žurnālistus izdarīt labu darbu, proti, pateikt, ka pavisam drīz labā, bet pašlaik daļēji izpostītā poliklīnika strādās ar pilnu jaudu, bet par tās attīstību M. Zeitmanis garākā sarunā gatavs “Druvas” lasītājiem plašāk stāstīt jau tuvākajā laikā.
Komentāri