Lauki baltās pīpenēs. To ir tik daudz, ka gribas saplūkt klēpjiem un salikt lielās māla krūzēs. Skaisti!
Vien žēl, ka Līgo pušķos vairs nebūs ko likt, vienas no latviskākajām pļavu puķēm būs noziedējušas. Arī meitām vēl pirms laika beigsies romantiskais zīlēšanas – mīl, nemīl – laiks, kas šopavasar teju vai sakrita ar laimītes meklēšanu ceriņos.
“Patiesi, tik baltu pļavu neesmu redzējusi,” piestājusi Līgatnes – Nītaures ceļa malā, priecādamās par pīpenēm, sacīja garāmbraucēja Sandra Ormane. Viņa centās nofotografēt draudīgos lietus mākoņus un pīpenes, un, protams, saplūca pīpeņu pušķi.
“Vide paliek tīrāka, dabiskāka, saimnieki mazāk lieto minerālmēslus, ķimikālijas. Pīpenēm patīk mazāk auglīga augsne. Kur sēj kultūraugus, zeme tiek sastrādāta, zāle nopļauta un augi paši neizsējas, tiem tiek traucēts, kur ne – labprāt aug pienenes, pīpenes, pērkones un citi pļavu augi,” pastāstīja Straupes pagasta zemnieku konsultante Mirdza Kārkliņa un piebilda, ka tāpat ir arī ar latvāņiem. Tiem nepatīk, ka laukus apstrādā. Pļavās aizvien vairāk parādās sugas, kas izmanto cilvēka darbības neskartas vietas.
“Tā vien liekas, ka dabā viss kaut kur steidzas,” saka Priekuļu meteoroloģiskās stacijas meteoroloģe Ilze Brūvere un piebilst, ka tagad jau zied puķes, kurām parastais ziedēšanas laiks ir jūlija sākums.
Sarunās par laika apstākļiem jau vismaz pāris nedēļas tiek pieminēts lietus un sausums. “Jūnija pirmajā dekādē nokrišņu norma ir 17 milimetri, bet – visās reģistra ailēs tukšums. Diennakts gaisa temperatūras norma – 13,6 grādi, ir 15,9,” stāsta meteoroloģe Ilze Brūvere un piebilst, ka maijā savukārt nokrišņu norma ir 55 milimetri, bet nolijis
8, 6. ” Tie milimetri salasījās no sīkumiem, tāda slapināšana vien bijusi, ne lietus. Ceturtdien vismaz nolija – 5,9 milimetri. Sausajai augsnei tas ir maz, vien putekļus aizbaidīja. Viss nebūtu tik ļoti izkaltis, ja pēdējā laikā nebūtu bijis tāds vējš. Nedēļu tā ātrums bija 16 metri sekundē, tas kārtīgi visu žāvēja. Taču tieši pateicoties vējam, augsnes virskārtā temperatūra nav bijusi augstāka par 45 grādiem, ” stāsta Ilze Brūvere. Meteoroloģe arī atzīst, ka aprīlī nokrišņu bijis daudz un augsnē vēl ir mitruma uzkrājumi.
” Straupē vēl lietus nav bijis, tās pāris piles pat putekļus nenoskaloja. Zāle neaug. Sausums ir liels. Vēlu sētie sējumi nedīgst,” saka M.Kārkliņa un piebilst, ka Latvijā zemnieki no sausuma cieš mazāk nekā no pārlieka lietus. Pēc sausuma uznāks lietus un viss atdzīvosies, pēc pamatīgām, ilgstošām lietavām raža noslīkst vai to nevar novākt.
Zied pīpeņu pļavas, zilumā ar debesīm sacenšas lupīnas ceļmalās… Latvija zied.
Komentāri