Viens no iespējamajiem piena krīzes risinājumiem varētu būt piena pārstrādes uzņēmumu nonākšana piena ražotāju rokās. To atzīst vairāki piena kooperatīvi Latvijā. Konceptuāli idejai piekrīt arī piensaimnieku kooperatīvās sabiedrības „Straupe” valdes priekšsēdētājs Imants Balodis un piensaimnieku kooperatīvās sabiedrības „Drusti” priekšsēdētājs Agris Jansons. Tomēr abi piensaimnieki uzsver, ka pagaidām diskutēts tiek tikai par nodomu, ne konkrētu rīcību.
Pagājušajā nedēļā 14 piena kooperatīvi parakstīja nodomu protokolu par sadarbību kopīga pārstrādes uzņēmuma veidošanā. Piena kooperatīvu pārstāvji uzskata, ka būtu nepieciešams iegādāties jau esošu vai celt jaunu uzņēmumu, kas nodrošinātu gan piena savākšanu, gan pārstrādi, gan arī realizāciju. Par šādu risinājumu jau iepriekš konceptuāli vienojās trīs lielākie piensaimnieku kooperatīvi – lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība (LPKS) „Trikāta KS”, LPKS „Piena ceļš” un LPKS „Dzēse”. Pagājušajā nedēļā nodomu pozitīvi apstiprināja vēl 11 kooperatīvi. Pagaidām par iespējamo rīcību notiek diskusijas un konsultācijas.
Gan I. Balodis, gan A. Jansons piekrīt, ka ir jāmeklē risinājumi situācijai piena nozarē.
Vairākiem piena kooperatīviem, piemēram, „Piena ceļš” un „Jaunais piens”, jau pieder pārstrādes ražotnes, tomēr piensaimnieki vērtē, ka neatkarības nodrošināšanai būtu nepieciešami lielākas jaudas uzņēmumi.
Abi mūsu rajona piensaimnieku kooperatīvu priekšsēdētāji atzīst, ka jādomā ne tikai par pārstrādes iespējamību, bet arī piena produktu realizācijas nodrošināšanu, kas ir aktuāla problēma. „Konceptuāli piekrītu idejai, ka piena ražotāju pārvaldībā jābūt pārstrādes uzņēmumiem. Šāds modelis pastāv daudzās Eiropas valstīs. Tomēr, lai piena ražotāji būtu minimāli iespaidojami, nepieciešami ne tikai pārstrādes uzņēmumi, bet arī savi tirdzniecības tīkli. Pati galvenā ir preču realizācija – kur zemnieku saražoto pienu un pārstrādāto produkciju pārdot. Šis pašlaik ir grūtākais posms šajā ķēdē,” uzskata I.Balodis, vērtējot, ka arī valdībai būtu jārīkojas un jāsniedz atbalsts eksporta veicināšanā. Kooperatīvs “Straupe” jau pirmsākumos izvēlējās iet neatkarīgu ceļu – kooperatīva biedri ir piena ražotāji, viņu rokās ir pārstrāde, turklāt apmēram 30 procentu saražotā kooperatīvs pārdod pats.
Pagaidām grūti prognozēt, kā varētu realizēties 14 piena kooperatīvu pagājušajā nedēļā apstiprinātie nodomi, par to notiek diskusijas. Arī zemkopības ministrs piensaimniekiem izteicis solījumu par finanšu garantijām pārstrādes uzņēmuma izveidei. Jau ceturtdien paredzēta ministra un piensaimnieku saruna par iespējamo koncepciju un atbalsta shēmu.
“Vienam cīnīties, protams, ir grūtāk, nekā apvienojoties,” secina A. Jansons. Viņš apstiprina, ka kooperatīvs interesējas par iespējamajām perspektīvām, jo vairākiem kooperatīviem kopā daudz vieglāk padotos arī noieta tirgus meklējumi, tomēr pagaidām nekādi lēmumi nav pieņemti.
I. Balodis ideju konceptuāli atbalsta, tomēr tikai ar nosacījumu, ja kooperatīvam būtu paliekoša un stabila vieta sistēmā, tādēļ “Straupes” priekšsēdētājs pagaidām atsakās izteikt konkrētus apgalvojumus un pieņemt lēmumus par iesaistīšanos kādā projektā.
Komentāri