”Prieks un gandarījums, ka var notikt,” sacīja mākslas festivāla ”Cēsis 2008” direktors Juris Žagars preses konferencē, kurā piedalījās gan Cēsīm īpašā notikuma organizatori, gan atbalstītāji. ”Lai realizētu ideju par tik apjomīgu projektu kā mākslas festivāls, ”graudam bija jāiekrīt auglīgā augsnē” – tam bija jānāk īstajā vietā un brīdī. Vieta bija ideāla, jo Cēsis ir iemīļota, sakopta un kultūras tradīcijām bagāta pilsēta, droši var teikt, kļuvusi par vienu no skaistākajām vēsturiskajām mazpilsētām ne tikai Latvijā, bet visā Baltijā,” sacīja Juris Žagars un piebilda, ka Cēsu dome daudz dara un ir vienota idejā attīstīt Cēsis par kultūras un atpūtas pilsētu.
”Cēsu festivālu nevar salīdzināt ne ar kādiem citiem mūzikas festivāliem. Te ir ļoti plašs profesionālās mākslas spektrs, kas aptver mūziku, kino, teātri un laikmetīgo mākslu, kas top šeit un tagad. Lielākais ieguvējs ir nevis profesionālā māksla un kultūra, bet Cēsis. Esmu pārliecināta, ka pēc dažiem gadiem mākslas festivāls kļūs par prestižu pasākumu, kurā katram būs pagodinājums piedalīties. Tas būs Cēsu zīmols,” ”Druvai” sacīja kultūras ministre Helēna Demakova. Viņa ir arī festivāla patronese.
Ministre izteica pārliecību, ka festivāls ir unikāls. Tā profesionālais līmenis ārkārtīgi augsts. ”Cēsīs ir priekšnosacījumi un ļoti laba komanda, grūti iedomāties profesionālāku, kas strādātu šāda festivāla sagatavošanā. Laba zvaigžņu sakritība un pašvaldības atbalsts, un tad ir arī biznesa cilvēku atbalsts. Pirmais festivāls bija veiksmes stāsts, tagad ir turpinājums.
Pilsēta nepārtraukti attīstās, to var redzēt arī ikdienā. Infrastruktūra uzlabojas,” vērtēja kultūras ministre un piebilda, ka, neskatoties uz inflāciju, cilvēki kultūrai tērē par diviem procentiem naudas vairāk nekā pērn.
Pasākuma kopējais budžets, kā stāstīja festivāla direktors Juris Žagars, sasniedz 200 tūkstošus latu, taču problēmas ar finansējuma piesaisti neesot radušās. Cēsu domes atbalsts ap 40 tūkstoši latu.
” Šis ir otrais festivāls, paldies rīkotāju uzņēmībai un prasmei piesaistīt naudu. Festivāls pērn izskanēja uz pozitīvas nots. Tas piedāvāja vairāk nekā 20 augstvērtīgus mākslas notikumus dažādās jomās, kurus apmeklēja ap 16 tūkstošiem interesentu. Šogad festivāls ir vēl plašāks, un tas jau ir nākamais solis – tiek domāts un darīts, lai pilsēta varētu pretendēt uz pieteikumu ”Cēsis – kultūras pilsēta”,” domās dalījās Cēsu domes priekšsēdētājs Gints Šķenders. Pilsētas mērs uzsvēra – festivāla tradīcija un augstais līmenis dod pārliecību un ticību, ka nav nesasniedzamu mērķu. Cēsis ir unikāla vieta, kur notikt šādam festivālam, jo pilsētā ir pietiekami daudz vēsturisku vietu, kur iespējams organizēt dažādus mākslas pasākumus. ”Cēsnieki dažkārt nenovērtē, kāda viņiem, salīdzinot ar citu pilsētu iedzīvotājiem, ir ekskluzīva iespēja redzēt, dzirdēt, būt klāt. Mums ir iespēja, izmantosim to,” sacīja Cēsu domes priekšsēdētājs Gints Šķenders.
Mākslas festivāls notiks no 18.jūlija līdz 16.augustam. Tajā būs laikmetīgās mākslas izstāde „Skaistums”, Džemmas Skulmes personālizstāde ”Tautumeita”, Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra, Valsts kamerorķestra Sinfonietta Rīga stīgu kvarteta, Baltijas kamerorķestra Kremerata Baltica un Gidona Krēmera, Vidzemes kamerorķestra, kvarteta RIX, Latvijas Radio kora un grupas Cosmos koncerti, kā arī Jaunā Rīgas teātra izrāde ”Iekšiņa un āriņa” un Valmieras teātra izrāde ”Igauņu bēres”, Ādolfa Adāna baleta „Žizele” un Džakomo Pučīni operas „Toska” brīvdabas izrādes, modernās dejas grupas Rambert Dance Company dalībnieku izrāde, Baltijas valstu jaunāko dokumentālo un mākslas filmu izlase. Jau tagad ir interese par kultūras ministres Helēnas Demakovas lekciju ”Laikmetīgās mākslas tendences” Cēsu alus brūzī.
Pasākumi notiks gan Cēsu alus brūzī, gan Pils parkā un Izstāžu namā, kā arī kultūras centrā un sporta kompleksā, sv. Jāņa baznīcā.
Komentāri