Straupes, Stalbes un Raiskuma pašvaldības deputāti
uzklausīja SIA „Reģionālie projekti” darba grupas ziņojumu par iespējamo Pārgaujas novada administratīvo struktūru. Domājot par nākotni, galvenais – novadā jānodrošina ilgspējīga attīstība un jāsaglabā esošie pakalpojumi un funkciju izpilde.
Vairākkārt pašvaldību darbinieki – dažādu nozaru speciālisti – sarunās izvērtēja šībrīža situāciju, darba apjomu. Pagastu padomēs vairāki darbinieki veic ne tikai viena amata pienākumus, taču pašvaldībās nav jurista, attīstības plānotāja. Deputāti bija neapmierināti, ka izstrādātajā projektā paredzēts – pašvaldībā strādājošo būs krietni vairāk
”Mēs kā trīs suņi katrs sēžam uz savas kaudzes. Vai katrā pagastā vajag sporta organizatoru? Tas jau nenozīmē, ka būs vienlaikus trīs sporta svētki. Modelis, manuprāt, izstrādāts pēc Rīgas parauga, kur visi strādā un reizē neviens nestrādā. Novadā būs 4,5 tūkstoši iedzīvotāju, bet mēs gribam izveidot tādu administratīvo aparātu, ka būsim lielākie darba devēji novadā. Tas nav prātīgi,” domās dalījās Straupes pagasta deputāts Māris Šķesteris un piebilda – būdams deputāts jau 12 gadus, to vien dzird, ka pašvaldības darbiniekiem daudz darba. Atsevišķi ir pārslogoti, bet ne jau visi.
Stalbes pagasta padomes priekšsēdētājs Alfs Lapsiņš tam iebilda: ”Projektā atspoguļojas mūsu darbinieku vēlmes, viņi netiek galā ar darbiem. Protams, var atstāt sporta zālē tikai vienu darbinieku – apkopēju, kura atslēdz un aizslēdz zāli, bet tad jājautā, kādā līmenī mēs gribam sporta dzīvi novadā. Lai normāli strādātu, vajag tik darbinieku, lai vienam nebūtu jāveic vairāki pienākumi, kā arī varētu nodrošināt funkciju izpildi.” Raiskuma pagasta deputāte Ilga Smeltere atgādināja, ka darbinieki pēdējos gados bieži uzsvēruši – deputāti nesaprot, kāds ir darbu apjoms. ”Neatkarīgi no darbinieku skaita, papīru kalni pieaug. Štata vietas jebkurā gadījumā palielināsies,” uzsvēra deputāte.
”Katrā ziņā novada grāmatvedībā strādās vairāk speciālistu. Patlaban Raiskuma pagastā grāmatveža un ekonomista pienākumus pilda viens cilvēks. Tā nedrīkst būt,” piemēru minēja Raiskuma pagasta padomes priekšsēdētājs Hardijs Vents, bet Straupes kolēģis Imants Kalniņš pauda pārliecību, ka kultūras dzīves organizators noteikti ir vajadzīgs katrā pagastā. ”Sociālajam dienestam vajag šoferi, bet, ja sociālais darbinieks pats var vadīt auto, tas nav vajadzīgs. Lai gan saka, ka bāriņtiesās nav ko darīt, nedod Dievs nepareizi sarakstīt papīrus. Tā dokumentu jūra ir milzīga, tie jāsūta šurpu turpu. Būvvaldes vadītājs un būvinspektors nedrīkst būt viena persona. Lai pašvaldība varētu izpildīt uzticētās funkcijas, mazāk darbinieku noteikti nebūs,” sacīja Imants Kalniņš un piebilda, ka komunālajā dienestā, iespējams, nepieciešams darbinieks, kurš sagatavo dokumentus.
Diskusija izraisījās arī par to, cik daudzi iedzīvotāji maksājumus kārtot nāk uz pagastmāju un neizmanto citas iespējas. ”Palielinās interneta izmantošana, tantēm mājās ir mazbērni. Visu var samaksāt, nenākot uz pagastmāju,” sacīja Māris Šķesteris, bet Hardijs Vents pauda citu viedokli: ”Divas pensionāres skaidri pateica, ka uz pastu maksāt neies, jo dārgi. Gadus septiņus
cilvēki maksājumus gan par īpašumiem, gan komunālajiem pakalpojumiem kārtos pašvaldībā. Tas ir izdevīgi – atnāk pie lauksaimniecības konsultanta un pie reizes samaksā, ja vajag, uzraksta iesniegumu. Pakalpojumu pieejamība nedrīkst samazināties.”
Tā bija viedokļu apmaiņa, kā atzina Hardijs Vents, vēl neviens priekšlikums, ka maksājumus katru dienu var pieņemt citā pagastā, netiek pieņemts. Šobrīd vēl arī daudz neskaidrības par otrā līmeņa pašvaldību un plānošanas reģiona funkcijām.
Pārgaujas pašvaldību apvienošanās projektā paredzēts vienā no pagasta centriem izveidot novada administratīvo centru, bet pārējos divos – pārvaldes centrus. Arī par to, kas kur atradīsies vēl pāragri spriest. Deputāti vien iebilda, ka pārvaldes centros lieka greznība būtu vadītājs, novads nebūs tik liels, lai ar darbiem galā netiktu domes priekšsēdētājs, izpilddirektors un nozaru vadītāji.
Nenoliedzami, visiem Pārgaujas iedzīvotājiem svarīgi, kur atradīsies novada administratīvais centrs. Deputāti vienojās, ka šis jautājums paliks jaunās novada domes ziņā. Projekta apspriešanas gaitā tiks uzklausīti iedzīvotāju viedokļi. Deputāti arī vienojās nesteigties, bet pagaidīt līdz vietējo pašvaldību vēlēšanām 2009. gadā un tad pagastiem apvienoties novadā.
Vēl tikšanās reizē izskanēja dažādi viedokļi par novadu veidošanas naudas – valsts dotācijas – pieprasīšanu. Tā kā vēl aizvien nav skaidrības, kā lems Satversmes tiesa, un pastāv iespēja, ka reformā notiks izmaiņas, pašvaldības, kuras apvienošanās naudu saņēmušas, ir piekritušas novadu veidošanai un atkāpšanās ceļa nav. ”Ja tiesa lems, ka reforma tiek īstenota nelikumīgi un tā aizies šķērsām, vai valsts pašvaldībām piešķirto naudu prasīs atpakaļ vai jauks nost ūdensvadus? ” domās dalījās Stalbes pagasta padomes priekšsēdētājs Alfs Lapsiņš.
Drīzumā Raiskuma, Stalbes un Straupes pagasta apvienošanās projektu nodos apspriešanai. Sanāksmes notiks visos trijos pagastos.
Komentāri