Valsts prezidenta Valda Zatlera valsts vizītei Ukrainā (25.-27.jūnijā), kurai klātienē sekoja arī “Druva”, bija trīs galvenie akcenti – Latvijas atbalsts šai Austrumeiropas valstij ceļā uz NATO un ES, pašvaldību sadarbība un ekonomisko saikņu stiprināšana. Par pirmajiem diviem tematiem jau rakstījām. Šoreiz par iespaidiem uzņēmējdarbības veicināšanā.
Ukraina ir bagāta valsts ar saviem akmeņogļu, dabas gāzes un naftas krājumiem (pēdējie gan sarukuši), valstī ir attīstīta metālapstrāde un mašīnbūvniecība, ķīmiskā, pārtikas rūpniecība, tajā ir liels tirgus – 46 miljoni iedzīvotāju. Un vēl plusi mūsu uzņēmējiem – dzīves un domāšanas veids nav svešs, arī ģeogrāfiskais attālums ir pārvarams. Turklāt Ukraina, lai arī valsti ik pa laikam satricina politiskās kolīzijas, orientējas uz Rietumu vērtībām, kas to mūsu biznesam dara vēl pievilcīgāku. Tādēļ saprotams, ka Valdi Zatleru valsts vizītē Ukrainā pavadīja 60 uzņēmēji – pārtikas rūpniecības, metālapstrādes, enerģētikas, farmācijas, būvniecības, kokapstrādes, finanšu, pakalpojumu, loģistikas, izglītības, informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju u.c. jomu pārstāvji. Laikā, kad Latvijas ekonomikas pieauguma diagrammas līkne slīd lejup, mūsu uzņēmēji meklē jaunus tirgus un iespējas.
Latvija līdz šim Ukrainā galvenokārt investējusi finanšu starpniecības pakalpojumos, banku sektorā. Eksports no Latvijas – ķīmiskās rūpniecības un tās starpnozaru produkcija, mašīnas, mehānismi, elektriskās iekārtas, tekstila nozares produkcija, arī koksne, nedaudz pārtikas produkti un citas preces. Latvijas eksportā uz Ukrainu nozīmīga vieta ir Līgatnes papīrfabrikai, kura ir 26.lielākais eksportētājs uz šo valsti. SIA “Papīrfabrika Līgatne” valdes pilnvarnieks Pēteris Treimanis pastāstīja, ka Ukraina ir svarīgs partneris, uz kuru eksportē 20 līdz 25 procentus produkcijas, galvenokārt tapešu papīra pamatni, arī akvareļu un melno zīmēšanas papīru. Sadarbībai ar Ukrainu ir jau vairāku gadu tradīcijas. “Bijušajās padomju valstīs ir strauji augoša ekonomika, līdz ar to lielākas iespējas, tomēr ir arī riska faktori -politiskā nestabilitāte, uzņēmējvides nesakārtotība. Tādēļ neliekam visas olas vienā groziņā. Kaut Eiropas valstīs vērojama ekonomikas bremzēšanās, saglabāsim līdzšinējo eksporta apjomu – apmēram 60 procenti uz ES valstīm, 20- 25 uz Ukrainu, pārējo pārdodam vietējā tirgū,” sacīja P.Treimanis.
Taču Ukrainā savu vietu atrast var ne tikai ražotāji un bankas, bet arī pavisam nelielu uzņēmumi. Kijevas centrā, netālu no parlamenta ēkas darbojas beķerejas “Videnski buločki” kafejnīca. Uzņēmums, kuru izveidojusi un vada latviete, rīdziniece Ina Šmandere, darbojas jau astoņus gadus. Direktors ukrainis Romans Romančuks stāsta, ka, protams, ar vienu kafejnīcu būtu grūti izturēt konkurenci, izveidotas jau trīs un trīs vēl tiks atvērtas.
Maiznīcas produkcija tiek ierindota dārgajā galā, stāstīja direktors, taču pieprasījums tai pietiekams, kā nekā, daudzmiljonu pilsēta valstī ar strauji augošu ekonomiku. Lai apmierinātu kijeviešu apetīti, jau tiek celta jauna, lielāka ceptuve. R.Romančuks atzina, kaut ēdināšanas nišā pēdējos gados konkurence pastiprinās, tirgus vēl nav piesātināts. Ir iespējas paplašināties un attīstīties.
“Druvai” bija iespēja paviesoties nelielajā, bet mājīgajā kafejnīcā. Latvijas iedzīvotāji maiznīcas piedāvātās kūkas, smalkmaizītes un dažādu šķirņu maizi par īpašu nenosauktu, par garšīgu gan. Cēsīs cep līdzīgus gardumus, nemaz nerunājot par Rīgu. Tomēr maiznīca apliecina, ka arī mazais bizness var iespraukties kādā lielās Ukrainas ekonomikas spraudziņā.
Taču Latvijas intereses Ukrainā ietver ne tikai atsevišķu nozaru uzņēmumu iespēju investēt un eksportēt. Valdis Zatlers vizītes beigās preses konferencē žurnālistiem norādīja, ka elektroenerģijas imports no Ukrainas Latvijai ir viens no projektiem brīvam enerģētikas tirgum, jo pašlaik bieži vien izvēle esot tikai viena.
Ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards prezidenta valsts vizītes laikā ar Ukrainas kolēģiem pārrunāja iespēju Latvijai importēt elektroenerģiju no Ukrainas. Ministrs atzīst, ka Ukraina ražo pietiekami elektroenerģijas, lai to eksportētu. Turklāt Ukrainas elektroenerģijas cenas esot zemākas nekā Baltijas valstīs. Pie idejas par iespējamo elektroenerģijas importu no Ukrainas strādās speciāli izveidota darba grupa, kas ar secinājumiem nāks klajā septembrī, bet jau šomēnes Ukrainas masu medijos izskanējusi ziņa, ka elektroenerģijas operators “Ukrinterenergo” plāno šogad sākt elektroenerģijas piegādes Baltijas valstīm, informē LETA. Ceļš uz Latvijai interesējošo mērķi iezīmējas. Kādi būs rezultāti, redzēsim.
Komentāri