Cēsu dome piešķirs līdzfinansējumu daudzdzīvokļu māju apkārtējās vides labiekārtošanai. Tāds lēmums kopš 10. jūlija ir ierakstīts pašvaldības saistošajos noteikumos.
“Druvas” aptaujātie iedzīvotāji vienā vārdā saka – tas labi, ka pagalmus beidzot sakārtos, bet tikpat tieši cēsnieki nosaka – šādam lēmumam, ka pašvaldība atbalsta namu apsaimniekotājus ar finansējuma daļu, vajadzēja būt pieņemtam agrāk. Pagalmu, pievedceļu pie daudzdzīvokļu mājām stāvoklis ir kritisks- pa bedrēm jau gadiem pārvietojas automašīnas, jaunās ģimenes ar bērnu ratiņiem un laipo kājāmgājēji. Pielabošanas iespējas bijušas atkarīgas vien no tā, cik līdzekļu iespējams uzkrāt no daudzdzīvokļu namu īrnieku samaksātās īres naudiņas. Viena asfaltbetona seguma kvadrātmetra ieklāšana izmaksājot ne mazāk par astoņiem latiem. Cik sīku un lielāku bedru ir pagalmos?
“Bedres dēļ ratiem riteni jau nolauzām,” sacīja jaunā māmiņa Evija Igale, kuru “Druva” satika Valmieras ielas dzīvojamo māju kvartālā. Evija turpināja: “Ir pēdējais laiks bedres salabot, jo faktiski vairs nav iespējams pārvietoties mašīnām un gājējiem vienlaikus. Ja kāds brauc, tad ar bērnu ratiņiem ir jāmūk malā. Bet kurp?” Jaunie vecāki neizprot arī lēmumus bruģēt plašus un garus trotuārus Viestura un Piebalgas ielā, bet pa Valmieras ielas ietvi, kur daudz gājēju, joprojām jālaipo starp bedrēm.
Cēsniece Kristīne Lībiete uzsvēra, ka tajā pašā Valmieras ielas rajonā jau ilgi nav vietas, kur atstāt personisko transportu.
“Iedzīvotāji vēlējās nedaudz paplašināt stāvlaukumu uz zaļās zonas rēķina, bet to nepieļāva,” tā Kristīne.
Valmieras ielas kvartālā ir sešas daudzdzīvokļu mājas, bet no īres maksas, kas krājas no 341 dzīvokļa īpašniekiem, gadā plānotiem teritorijas sakārtošanas darbiem izdodas atlicināt labi ja trīs tūkstošus latu. Turklāt ir jāvērtē, kur uzlabojumi vairāk nepieciešami- namos, pagalmā vai bērnu rotaļu laukumā.
“Katru gadu mēs pagalmā esam lāpījuši asfalta bedres, jo iekšpagalmā automašīnu kustība ir intensīva. Divas reizes esam veikuši nepieciešamo asfaltēšanu, un iztērējām trīs tūkstošus latu. Cik iedzīvotāji var maksāt? Diskusijās ar pašvaldību jau ilgstoši runājām, ka nepieciešams finansiāls atbalsts. Priecājos, ka šāds lēmums ir pieņemts,” tā dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības “Birzītes 6” pārvaldniece Pārsla Golberga un paskaidroja, ka mājas celtas pirms trīsdesmit gadiem, arī sen uzlietais asfalts ir nokalpojis.
“Vēl vasarā noteikti salabosim lielo bedri, kas izveidojusies, iebraucot pagalmā no Valmieras ielas puses. Asfaltēsim vairākus kvadrātmetrus,” tā Pārsla Golberga, bet norādīja, ka traki bedraino posmu, kas ir paralēli Valmieras ielai, iepretim 25. namam, kooperatīvs par saviem līdzekļiem neasfaltēs. Šo iebraucamo laukumu vairāk izmantojot veikala “Top” apmeklētāji.
“Mēs to nevaram atļauties, šie asfalta metri prasītu vismaz sešus tūkstošus latu. Tādas naudas kooperatīvam nav, turklāt to darbu lietderību nevarētu paskaidrot saviem īrniekiem,” tā P.Golberga, kura neslēpa, ka kooperatīvs, pašvaldība un uzņēmējs ilgstoši nespēj vienoties, kurš iztērēs tos dažus tūkstošus, lai īsais posms būtu kārtībā. Tajā pašā laikā kooperatīva pārvaldniece atzīst, ka viņa un noteikti daudzi daudzdzīvokļu namu pārvaldnieki izvērtēs darāmos darbus un piesaistīs pašvaldības līdzekļus to veikšanai domes saistošajos noteikumos paredzētajā kārtībā.
Noteikumi paredz Cēsu pašvaldības līdzfinansējuma piešķiršanu vairāku darbu veikšanai.
Prioritāri līdzfinansējumu piešķirs stāvlaukumu vai pievadceļu izbūvei daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas piesaistītajā zemes gabalā, pašvaldībai sedzot 50 procentu no projekta izmaksām (ne vairāk kā Ls 6000), 50 procentu finansējumu varēs saņemt arī iekškvartālu apgaismojuma izbūvei (ne vairāk kā Ls 3000) un citiem darbiem, piemēram, bērnu rotaļu laukuma, atkritumu konteineru laukuma, gājēju celiņa izbūvei, apstādījumu ierīkošanai – 50 procentus no konkrēto zemes gabalu labiekārtojuma darbu izmaksām (pavisam ne vairāk kā Ls 2000).
Daudzdzīvokļu māju kvartāli, kas jau ir izbūvējuši kādu no iepriekš minētajiem objektiem, var pretendēt uz cita objekta izbūvi.
Līdzfinansējumam var pieteikties vienu reizi kārtējā gadā, ja uz konkrēto teritoriju jau nav piesaistīts Eiropas Savienības, valsts budžeta vai cits finansējums. Līdzfinansējumu piešķir atbilstoši pilsētas gada budžeta ietvaros. Noteikumi ir detalizēti, tāpat līdzfinansējuma saņemšanai ir precīzas prasības, tās iedzīvotāji un daudzdzīvokļu namu pārvaldnieki var uzzināt Cēsu domē vai pašvaldības mājas lapā .
Pozitīvs piemērs apkārtējās vides sakārtošanā pērnajā gadā tika realizēts Viestura ielas dzīvojamo māju kvartālā, kur izbūvēts rotaļu laukums. To darīja namu iedzīvotāji pašu spēkiem, bet pašvaldība atbalstīja, izstrādājot labiekārtošanas projektu.
To, ka daudz atkarīgs no pašu iedzīvotāju vēlmes dzīvot sakārtotā, tīrā un ziedošā vidē, sprieda arī “Druvas” satiktie cēsnieki. Lenču ielas daudzdzīvokļu namu iemītnieki norāda – daži dara, citiem laikam nepatīk skaista apkārtne.
“Vienā kāpņu telpā ir tīrība, pie logiem puķu dobes, bet citviet tā nav. Vieni grantē, bruģē laukumu, lai ir vieta transportam, citi saka, ka viņiem to nevajag, bet vēlāk mašīnas novieto. Ir cilvēki, kuri dara visu, lai ir jaukāk, jo uzskata, lai arī dzīvoklis, bet tās ir viņu mājas, citi neliekas ne zinis. Cilvēku attieksme ir dažāda,” vērtēja Lenču ielas iedzīvotāja Ženija Ruhmane. Un arī citi novērtēja iedzīvotāju vēlmi turēt tīras daudzdzīvokļu namu kāpņu telpas, iekārtot ziedošus dārziņus balkonos un reizi pa reizei nopļaut mauriņu, lai tas siltajā gada laikā kalpotu par ērtu atpūtas vietu dzīvokļu iemītniekiem, kuriem nav iespēju laiskoties pie ezera, jūrmalā vai privātā dārzā.
Komentāri