“Starp māju un saimniecības ēku jāstāda pīlādzis – tas novada zibeni un ļaunumu. Kastaņa pie mājas arī aizsargā no zibens,” staigājot pa pagalmu, stāsta Inešu pagasta “Birzīšu” saimniece Sarmīte Beķere un piebilst, ka laukos apkārt mājai sēta iezīmē gan robežu, gan reizē puķu dobes pasargā no suņiem.
“Birzīšu” pagalmā daudz rožu, tās priecē visu vasaru. “To ir vairāki desmiti,” saka Sarmīte un piebilst: “Rozes ir visvieglāk kopt. Tām bez problēmām gan mēslojumu, gan līdzekļus pret kaitēkļiem var nopirkt veikalā. Rudenī dēls un vīrs atved skujas, jānosedz – tas arī viss. Laikam jau vieta labvēlīga, ziemā reti kāda izsalst.”
No vārtiņiem līdz mājai gar celiņu zied samtenes. Katru vasaru saimnieces stāda ko citu, lai ciemiņu acīm ir kas jauns. Vasaras puķēm stādus Sarmīte audzē pati. Viņa gan atzīst, ka pavasarī grūti no kādām puķēm atteikties, un tad katrai tiek atrasts savs stūrītis, jo vietas pietiek.
“Man patīk braukt ekskursijās uz botāniskajiem dārziem, dažādiem puķu svētkiem, un vienmēr kaut ko atvedu mājās. Nosaukumus gan neatceros. Bet kāda tiem nozīme, galvenais, ka augs patīk. Un kaimiņmājā tāda vēl nav,” domās dalās Sarmīte un rāda hortenziju – baltu kā lielu sniega kupenu.
“Šī vasara tāda savāda. Ziedēšana kavējās, tad steidzās, bet šobrīd šķiet, ka zied viss, kas vien var. Studentu neļķes tik krāšņas neatceros, tāpat lielās pīpenes,” stāsta Sarmīte.
Pagalmā acis piesaista puķu dobe, kurai Latvijas kontūras. Tā izveidota pirms vairākiem gadiem. Kad kāds augs pāraug, tā vietā iestāda mazāka auguma, lai dobe nezaudē apveidu.
Ap māju ir trīs hektāri, kas tiek nopļauti, sakopti. “Nevar taču apkopt sētsvidu un apkārt audzēt zāli līdz jumtam,” saka saimniece un priecājas par daudzajiem bērziem pie mājas. “Man patīk bērzu baltās kājas. Gadalaikos tie ir tik mainīgi, gluži kā puķes. “Birzītes” taču bez bērziem nevar būt,” uzsver Sarmīte Beķere.
Komentāri