Koncerts „Nakts lūgšana”
Cēsu Mākslas festivāla ietvaros sv. Jāņa baznīcā 1.augustā plkst. 20 notiks Latvijas radio kora un grupas Cosmos koncerts “Nakts lūgšana”. Šis aizkustinošais koncerts ir ieguvis Lielās mūzikas balvu 2007 nominācijā „Gada koncerts”. Diriģenta Sigvarda Kļavas veidotās programmas pamatā ir klusināta sakrālā kormūzika, kas piemērota vēlai vakara stundai. Koncertā skanēs J.S. Baha, K. Debisī, O. Mesiāna, R. Vāgnera, G. Mālera, M. Ravēla, Ģ. Ligeti, P. Vaska un Ē. Ešenvalda garīgā mūzika. Mūziķi koncerta laikā atradīsies dažādās baznīcas vietās, tādējādi īstenojot renesanses laikā plaši izmantoto polikoru tehniku.
Viesos Džemma Skulme
Džemmas Skulmes personālizstādes “Tautumeita” atklāšana Cēsu Izstāžu namā
2.augustā plkst.16 ir viens no notikumiem Cēsu Mūzikas festivālā. Ekspozīciju veidos gleznas, kuras atspoguļo Tautumeitu tēmu mākslinieces daiļradē un fotogrāfijās, kurās centrālais tēls ir pati gleznotāja.
“Dž. Skulmes Tautumeitas nav iespējams banalizēt. Par zīmi pārvērst – to gan. Latviešu mākslā mums ir tautas vēstures un dvēseles identifikācijas ceļa zīmes ar dziļi personiski izjustu saturu: Rozentāla Mātes, Purvīša Ainavas, Grosvalda Strēlnieki, Kazaka Bēgļi un, esmu par to pārliecināta -Skulmes Tautumeitas,” uzskata izstādes kuratore Laima Slava.
Izstāde būs skatāma līdz 7.septembrim.
„Ar būdu uz baznīcu”
Cēsu Pils parka estrādē 2. augustā plkst.19 Paula Putniņa lugu „Ar būdu uz baznīcu” rādīs “Meistaru teātris”. Uzvedums iestudēts šīs vasaras brīvdabas izrādēm uz Latvijas skatuvēm. Lomās uzaicināti aktieri no Rīgas un Valmieras teātriem – Olga Dreģe, Jānis Reinis, Jānis Paukštello, Sarmīte Rubule, Inese Ramute un Imants Strads, kā arī dziedātājas Liene Bronuša ar skatuves vārduCandy un Anita Gavare. Režiju veidojis Varis Vētra. Liriskās komēdijas muzikālo daļu veidos populāras dziesmas un jaunas melodijas, kuru autori ir Laila Ilze Purmaliete un grupa „Credo”.
Paula Putniņa lugai pirms 20 gadiem bija milzu panākumi Latvijas Nacionālajā teātrī. Režisors atradis, ka spilgtie tipāži raisa smaidu arī par Latvijas šodienu, kaut gan lugā attēlots padomju laiku kolhozs. Mainoties varai un laikiem, cilvēks nav mainījies, strādājot mūsdienīgā ražošanas uzņēmumā. Vienmēr būs tādi, kas dzīvo ar sirdi, un tādi, kuri funkcionē likuma rāmjos. Galvenajā lomā Olga Dreģe – skatītāju dāvātās mīlestības ziņā viena no iecienītākām aktrisēm. Sagatavojusi Mairita Kaņepe
Izrāde bērniem
Cēsu Pils parkā 2.augustā plkst. 13 brīvdabas izrāde skolas vecuma bērniem „3 sivēntiņu jaunie piedzīvojumi”. Muzikālajā izrādē ar krāšņiem tērpiem un piedzīvojumiem piedalās kā bērni, tā profesionāli mūziķi, viņu vidū Niks Matvējevs. Iesaistīts arī Latvijā pazīstams sociāls tēls – Cūkmens. Režisors Juris Rijnieks. Sagatavojusi Mairita Kaņepe
„Igauņu bēres”
Valmieras drāmas teātris Cēsīs, mājas pagalmā Lenču ielā, kas atrodas vecā alus brūža teritorijā, 2.augustā plkst. 17 izrādīs Andrusa Kivirehka traģikomēdiju „Igauņu bēres”. Tas ir ironisks stāsts par mūžīgo paaudžu konfliktu – šoreiz par palikšanu laukos vai došanos uz pilsētu. Igauņu autors sniedzis sava veida parafrāzi par latviešu „Indrāniem”, par to, ka katrai paaudzei sava taisnība. Darbība norit lauku mājās vectētiņa bērēs, kad uz tām sabraukuši radi, satiekas kaimiņi. Lomās Dace Eversa, Januss Johansons, Andris Gross, Agris Māsēns un citi. Izrāde iekļauta Cēsu Mākslas festivāla programmā. Sagatavojusi Mairita Kaņepe
Mūsdienu deju izrāde
Uz Cēsu Mākslas festivālu uzaicinātie mākslinieki no Lielbritānijas trupas Rambert Dance Company 2.augustā plkst. 21 Cēsu sporta kompleksā rādīs mūsdienu deju izrādi. Horeogrāfiju tai veidojis kādreizējais rīdzinieks Kirils Burlovs. Izrādē varēs redzēt dažādas horeogrāfiskas koncepcijas, tā atklās dejas sakarību ar mākslu. Cēsīs uzstāsies dejotāji no Kubas, Dienvidāfrikas, Vācijas, Skotijas, Turcijas, Polijas, Šveices, Maurīcijas un Latvijas, mūzikā un horeogrāfijā raksturojot kultūru atšķirības.” Īpaši Cēsu festivālam sagatavota horeogrāfija, izmantojot Kristapa Pētersona skaņdarbu. To izdejos Aleksejs Avečkins no LNO baleta trupas. Sagatavojusi Mairita Kaņepe
Komentāri