Baiba Trinska – Roze ir Liepas pagasta jauniešu centra „Apelsīns” vadītāja. Kā viņa pati saka, „esmu jaunatnes lietu speciāliste, kura beigusi kultūras koledžu”.
Brīvajā laikā 22 gadus vecā jauniete aizraujas ar folkloru un Cēsīs darbojas radošajā apvienībā „MO”, kurā veido leļļu izrādes, sākot no leļļu šūšanas līdz pat skatuvju veidošanai un uzveduma režisēšanai.
„Liepas pagastā jauniešu centrs darbību sāka pagājušā gada rudenī. Teorētiski paredzēts, ka to apmeklē jaunieši vecumā no 14 līdz 25 gadiem, bet faktiski apmeklētāji ir jaunieši vecumā no 12 līdz 18 gadiem,” stāsta centra vadītāja un jautāta, kādi ir pagasta jaunieši, saka: „Viena daļa ir aktīvi, taču viņi lielākoties iesaistās dažādās nodarbībās Cēsīs. Ir daļa, kuri ik pa laikam jauniešu centru apmeklē, bet ir arī tādi, kuriem vispār nekas neinteresē un šeit pat nav bijuši. Tie ir galvenokārt jaunieši, kuri klīst pa ielām un tikai runā, ka pagastā nav ko darīt, ka te nekas nenotiek.”
Veidojot jauniešu centru, galvenā ideja bijusi dot iespēju saturīgi pavadīt brīvo laiku, nedzerot un nepīpējot.
„Centrā ir pieejams internets, galda spēles un daudz kas cits. Kopīgi domājam dažādas aktivitātes. Tagad par projekta naudu iegādājāmies divas ģitāras, mikrofonu, skaļruņus, atskaņotājus un daudz ko citu. Šobrīd meklēju kādu brīvprātīgo, kurš būtu ar mieru jauniešiem iemācīt spēlēt ģitāru. Taču brīvprātība mūsdienās nav modē. Ja naudu nemaksā, neviens jau īsti nevēlas savu laiku kavēt,” prāto Baiba un atzīst, lai cik skumīgi tas arī nebūtu, mūsdienu jauniešu aktualitāte ir internets.
Vaicāta, vai kādreiz nerodas sajūta, ka apnīk censties, Baiba saka – dažkārt tā jūtas gan.
„Kad nācu uz šejieni strādāt, domāju – nu tik strādāšu, jauniešus pulcēšu un darīšu lielas lietas. Pati esmu cēsniece, pirms gada nopirku Liepā dzīvokli un pārcēlos uz dzīvi šeit. Pirmais kultūršoks ir pārdzīvots. Esmu apjautusi daudzas lietas par to, kā un kas notiek šajā pagastā. Runājot par darbu, teikšu godīgi – reizēm mani pārņem sajūta, ka esmu te viena. Ka cīnos gluži kā ar vējdzirnavām. Kādreiz centies, rīko pasākumus, ieguldi darbu un pieaicini citus, bet neviens uz pasākumu neatnāk. Tie ir skumjie brīži. Un jauniešus uzrunāt un iekustināt laukos ir ļoti grūti,” saka Baiba un, vērtējot skaisti izremontēto jauniešu centru, saka: „Vienai daļai šīs jaunās telpas liekas ļoti sterilas. Brīžiem šķiet, ka daļa jauniešu spēj pieņemt tikai piemēslotas grīdas, nekārtīgu vidi vai izsistus stiklus. Un ir skumīgi, ka tā ir vide, kas viņus uzrunā. Kādreiz atnāk puiši, kuri vairs nemācās, un man saka: „Baiba, es pelnu vairāk nekā tu!” Ir puiši, kuri man skaidri pateikuši, ka latviešu valodu nesaprot un ar mani latviski nerunās. Tad viņiem piedāvāju vārdnīcu un saku – centīsimies kopā. Taču vasaras sākumā bija jauks gadījums, kad puisis pēc astoņiem mēnešiem man beidzot latviski pateica: „Čau, Baiba! Kā tev iet?” Tā dēļ ir vērts censties.”
Baiba atzīst: ”Nekad neesmu sapratusi jēdzienu – man nav ko darīt. Man savā laikā bija ko darīt, neatlika vaļas dzīvoties pa ielām un nīkt garlaicībā. Kādreiz saku – Liepā ir vairāki jauniešu centri, kas mani izkonkurē – pie veikaliem vai autobusu pieturā. Noteikti gribētu, lai ir sadarbība starp mani, policiju un skolu. Redzu, ka kāds septiņgadīgais Jānis pīpē. Varētu piezvanīt policijai, un kāds uz to reaģētu. Esmu gājusi pie vietējiem policistiem, ar sevi iepazīstinājusi, bet neteikšu, ka mūsu sadarbība būtu attīstījusies. Teikšu godīgi, man īsti normāli nešķiet, ka pagasta centrā bariņos var stāvēt bērni no septiņu gadu vecuma un pīpēt. Un neviens to nepamana.”
16. augustā Liepā tiek organizēts pasākums jauniešiem.
„Ar pagasta aktīvākajiem jauniešiem gatavojamies Ķieģeļu dienai, kurā krāsosim arī ķieģeļus. Pie mums viesosies pāris muzikālās grupas ar koncertiem. Jauniešiem būs iespēja sevi rotāt ar hennas zīmējumiem, klausīties jaunos dzejniekus, skatīties pantomīmas un leļļu izrādi,” stāsta Baiba un aicina visus rajona jauniešu tikties Liepas pagastā. – Tava sliktākā rakstura īpašība? – Slinkums. – Tavs mīļākais dzēriens? – Kefīrs. – Ja tev paliek skumīgi, tu… – … Kādu samīļoju un kļūst labāk. – Tavi mīļākie ziedi? – Puķuzirņi. – Kā tev patīk atpūsties? – Šujot lelles. – Ko dzīvē gribētu sasniegt? – Labākais, kas ar mani noticis, ir tas, ka esmu piedzimusi. Man patīk dzīvot. Gribu vienkārši izbaudīt dzīvi dzīvojot.
Komentāri