Lasītāju domas rosināšanai iznācis kristīgās dzejas krājums ”Pieskāriens”.
”Grāmatai dots zīmīgs nosaukums. Katra dzīvē ir dažādi pieskārieni. Būtisks ir tas, kuru sniedz pats Dievs. Pie Kristus nāca, lai pieskartos,” grāmatas atvēršanā sacīja Cēsu katoļu draudzes mācītājs Bernards Kublinskis un uzsvēra, ka izdevumā autori pieskārušies daudzu cilvēku dzīves problēmām, un lasot pārliecināmies – Dievs ir to kārtotājs.
”Grāmata ir skaists pieskāriens katra cilvēka dvēselei un dzīvei. Lai dzejas rindas skartu daudzu sirdis un saprastu, ka mums vienmēr jāatbalsta labais, krietnais, lai mēs varētu celties dzīves ceļā, jo pār mums ir izstiepta Debesu Tēva roka. Ļausim tai pieskarties, lai tā ved mūs dzīvē uz labo,” atgādināja mācītājs.
Grāmatā apkopoti 28 dažādu paaudžu autoru dzejoļi. Tajā gan pazīstamo dzejnieču Ilgas Bērzas, Lijas Brīdakas, Evas Dortānes, Irēnas Dvinskas, Dzidras Inkinas, Alises Putenes rindas, gan kā pārsteigums daudziem Jāņa Gabrāna, Andras Gulbes, Krista Kalniņa, Astrīdas Kamšas, Daces Terēzas Karpas, Monikas Milleres, Dzidras Olengovičas un vēl daudzu citu dzejā un domu graudos atklātas īpašas izjūtas, pārdzīvotais. Jaunākais autors ir sestās klases skolnieks Uģis Vēliņš.
”Iecere izdot šādu grāmatu bija jau sen. Daudzi sv. Jāņa draudzes locekļi izsaka savas izjūtas dzejas un pārdomu rindās. Dažādu iemeslu dēļ līdz grāmatai netikām. Visticamāk, nebija pienācis īstais brīdis,” stāsta projekta autore Astrīda Kamša. Tad sarunā
ar ”Harmonijas” vadītāju Dzidru Olengoviču ideja ieguva reālas aprises. Piesaistījās ”Harmonijas” dzejnieki, jo arī viņu krājumā netrūkst kristīga satura dzejoļu. Astrīda un Dzidra uzrunāja tos, kuri prot vārdos ielikt domas un izjūtas, izvēlējās dzejoļus, kas iederētos kopkrājumā, Jānis Polis tos rediģēja, rakstīja kritiku. Ar sv. Jāņa draudzes un Cēsu katoļu draudzes, arī rajona padomes finansiālu atbalstu varēja iznākt gaumīga grāmata. Ceļavārdus ”Pieskārienam” uzrakstījis sv.Jāņa draudzes mācītājs Didzis Kreicbergs, uzsverot, ka ”rakstot Dieva godam, cilvēks līdzinās Dievam, jo ir spējīgs kaut ko radīt”.
Izdevuma noformējumu veidojuši Dace un Raimonds Kiršfeldi, Anda Nordena, Andra Gulbe.
”Grāmata tapusi ar Dievpalīgu. Iededzinājis sveci, neviens to zem pūra neliek,” atzīst Dzidra Olengoviča, bet Astrīda Kamša piebilst, ka šī grāmata ieguls cilvēku rokās un sirdīs, jo dzejoļos izsakām to, kas sirdī un dvēselē.
Grāmatu, dzeju lasot, atvēra Iveta Gabrāne. Tik dažādi autori, tik dažādi vārdi, bet tajos gan sarunas, gan pārdomas, gan dzīves problēmu risinājumi, kas uzticēti Dievam. Eva Dortāne pastāstīja, ka dzejolis ”Dievs pieskārās manai dvēselei” radies svētceļojumā uz Aglonu. ”No sirds un dvēseles stūrīšiem esmu salasījusi vismazākās puķītes, kuras dodu lasītājiem,” sacīja Eva.
Jānis Gabrāns uzrakstījis domu graudu ciklu ”Dievs runā klusumā”. ”Tas tiešām bija pieskāriens klusuma rekolekciju laikā Burtniekos. Ir vajadzīgs miers un klusums, lai sadzirdētu. Ikdienā, troksnī to nedzirdam. Otrajā dienā sajutu šo pieskārienu. Staigāju ar blociņu un rakstīju. Kad sadzirdi, pieraksti, pēc tam ir patīkami palasīt. Vairāk šādu pieskārienu un klusuma brīžu man nav bijis,” pastāstīja Jānis. ”Par klusumu sarakstītas daudzas dziesmas, tikai nezin kādēļ mēs tās dziedam skaļi, ” tā skan viena no viņa pierakstītajām pārdomu rindām.
Arī Elitai Reinhardei pirmie dzejoļi iekļuvuši grāmatā. ”Sajūtas ir interesantas. Nemāku tās raksturot. Dzejošana ir sevis dziedniecība. Tā rēta jāatplēš, jāiztīra, tad tā sadzīst. Kādreiz uzraksti dzejoli, tajā izteiktais piepildās. Parasti jau ir otrādi, bet, pārlasot pirms laika rakstīto, izrādās – esmu izteikusi to, kas notiek nākotnē,” atklāj Elita un piebilst, ka daudzi baidās no tumšajiem rudens vakariem. Viņa tos gaida, jo tad ir laiks iedegt sveci, piestāt ikdienas skrējienā un ļauties pārdomām.
”Pieskārienā” publicēti arī bijušā sv.Jāņa baznīcas draudzes mācītāja Krista Kalniņa dzejoļi. Viņš pats vēl strādā Amerikā, bet uz grāmatas atvēršanu bija ieradusies dzīvesbiedre Linda, meita Marija un mamma Helga Dancberga. Mamma atcerējās, ka Krists jau bērnībā mēdzis domas izteikt uz papīra. Viņa pastāstīja kādu notikumu. ”Skolas laikā skolotāja bērniem, arī Kristam un Rēzijai, lika mājās uzrakstīt Latvijas sociālistiskās republikas himnu. Teicu: ”Nesatraucieties, nerakstiet.” Tā tas turpinājās vairākus vakarus. Reiz atnāca Krists mājās un teica: ”Bija atnākusi kaut kāda komisija un atkal lika to himnu rakstīt. Man tas tā noriebās, es sacerēju pats.” Žēl, ka nav saglabājusies, skolotāja neatdeva. Būtu šodien interesanti izlasīt,” atmiņās kavējās Helga Dancberga un piebilda: ”Pēdējā laikā kreņķējos, ka latviešu tautā zūd goda, goda vārda jēdziens. Tas ir gara un dvēseles jēdziens. Man ir sajūta, ka tas ir šeit, šajā pilsētā, cilvēkos.”
Grāmatas atvēršana bija patiesa svētku reize gan autoriem, gan lasītājiem, gan tās veidotājiem un izdevējiem. Dažs to jau paguvis izlasīt, daudzi iegādājās, lai klusākā brīdī paņemtu rokās un ļautos ”Pieskārienam”.
”Grāmata ir katra autora dvēseles dziesma, kas mums, lasītājiem, nodota caur kristīgu skatu, ” sacīja valsts kultūras eksperte Ilze Kalniņa.
”Pieskāriens” ir ”Harmonijas” 29. izdotā grāmata. ”Tajā lasāmi jaunu, daudziem nezināmu dzejnieku vārdi. Pirmoreiz krājumā publicētas viņu izjūtas – tas ir visinteresantākais. Nezinājām par šiem cilvēkiem, nedomājām, ka tik daudzi raksta. Līdz šim esam izdevuši zināmu dzejnieku, rakstnieku darbus,” domās dalījās Dzidra Olengoviča un piebilda, ka ir interesanti lasīt, kā katrs atklāj savu attieksmi pret Dievu, ko viņš izjūt, meklē. Dzejoļi rosina pārdomas.
”Šī grāmata liecina par tikai vienu no daudzām iespējām, kā izpaust Dieva dotās dāvanas,” ceļavārdos raksta mācītājs Didzis Kreicbergs.
Komentāri