Šogad īpaša uzmanība tiek pievērsta tam, lai jau no 1. klases skolēni mācītos, kas ir veselīgs uzturs, un arī veselīgi ēstu.
Visi Latvijas pirmklasnieki, arī Cēsu rajona skolās, sākoties mācību gadam, saņēma Sabiedrības veselības aģentūras (SVA) sarūpētas kārbiņas veselīga launaga līdzņemšanai, grāmatiņas par veselīgu uzturu „Ko ēdīsim?” un saliekamu veselīga uztura piramīdu. Taču informatīvas dāvanas un akcijas par veselīgu ēšanu nav vienīgais jaunums, kas šajā mācību gadā skar pirmklasniekus. Šogad pirmklasnieku pusdienošanas izmaksas sedz valsts, tādējādi atvieglojot jauno skolēnu vecākiem finansiālos izdevumus.
Vecākus nenoliedzami iepriecināja valdības pieņemtais lēmums pirmklasniekiem nodrošināt bezmaksas pusdienas 80 santīmu vērtībā. Tomēr piešķirtā summa radīja arī diskusijas.
Cenas par pusdienām skolās ir atšķirīgas – dažviet tās maksā lētāk, dažviet dārgāk nekā 80 santīmi. Tādēļ aktuāls kļuva jautājumus, vai tad, ja pusdienas skolā maksā lētāk, lielākā daļa skolēnu tās ēdīs par šādu cenu, bet pirmklasnieki saņems vērtīgākas? Citviet pusdienas maksā dārgāk nekā 80 santīmi, šādā situācijā pašvaldībām bija jālemj, vai starpību segt no pašvaldības budžeta, vai par to būtu jāparūpējas vecākiem.
Situācija arī mūsu rajona skolās ir atšķirīga, vidēji cenas svārstās no 70 santīmiem līdz latam. Piemēram, Amatas novada skolās pirmklasnieki ēdīs pusdienas 80 santīmu vērtībā, pārējo klašu skolēni par 60 santīmiem. Novada domes priekšsēdētāja Elita Eglīte vērtē, ka cenu atšķirība neradīs problēmas. Viņa uzsvēra arī to, ka vecāku maksātie 60 santīmi ir tikai produktu izmaksas un cenā nav iekļautas darba un energoizmaksas. Pirmklasnieku mācību grafiki, pusdienošanas laiki un vietas atšķiras no citu klašu skolēnu maltīšu kārtības. Ir skolēni, kuri ēd klašu telpās, tādēļ dažādā pusdienu vērtība neradīs neērtības. E. Eglīte atklāj, ka pirms mācību gada sākšanās apspriesta iespēja pusdienu cenu palielināt, lai tā visiem skolēniem būtu vienāda – 80 santīmi, tomēr priekšlikums nav pieņemts.
Liepas pagastā pieņemts lēmums visiem skolēniem piedāvāt pusdienas vienādā vērtībā. Pusdienu cena pagasta pamatskolā ir viens lats, kas ir par 25 santīmiem dārgāk nekā pērn. „Izmaksas ir sadārdzinājušās, tādēļ cenas nācās palielināt,” paskaidroja Liepas pašvaldības vadītājs Andris Rancāns.
Raiskuma pagasta pašvaldība jau vairākus gadus mācību gada pirmajā mēnesī – septembrī – pusdienas apmaksā visiem pamatskolas skolēniem. Pagasta padomes priekšsēdētājs Hardijs Vents apstiprināja, ka iesāktā tradīcija turpināta arī šogad. Pārējā mācību gada laikā pusdienas un brokastis kopā izmaksā Ls 1, 40 – pusdienas latu un brokastis 40 santīmus. Vecākiem jāsamaksā Ls 1,10, bet pašvaldība piemaksā 20 santīmus pusdienām un 10 brokastīm. Pirmklasniekiem starpību segs pašvaldība, tā kā šo bērnu vecākiem nebūs jāmaksā nekas.
Savukārt Skujenes pašvaldība pusdienu maksu sedz visiem Sērmūkšu pamatskolas skolēniem. Pagasta padomes priekšsēdētājs Jānis Sekste vērtē, ka pusdienas izmaksā no 80 santīmiem līdz latam. „Pusdienu apmaksāšanu visiem skolas bērniem iesākām 2001. gadā, un tā turpināsim, kamēr vien finansiāli varēsim to nodrošināt,” uzsvēra J. Sekste, neslēpjot, ka pašreizējā ekonomiskajā situācijā tas nav viegli, tomēr tas ir būtisks atbalsts skolē-nu ģimenēm.
Līdzīgi kā citviet rajonā, arī Cēsu skolās standarta pusdienas maksā vienu latu – šādā vērtībā tiek piedāvātas brīvpusdienas. Pārējie var ēst izvēles pusdienas arī par dārgāku cenu. Cēsu pilsētas domes izglītības nodaļas vadītāja Lolita Kokina paskaidroja, ka arī pirmklasnieki ēdīs pusdienas lata vērtībā, starpību – 20 santīmus – dotēs pašvaldība.
Jāēd vārīti kartupeļi, ne frī
Bērnu un ģimenes lietu ministrs noteicis arī konkrētas prasības vienas dienas pusdienu ēdienkartei, nosakot, kas mazajam skolēnam ēdams
un kas ne.
Ministru kabineta noteikumu pielikumā noteikts, ka pusdienu ēdienkartē jāiekļauj: * pārtikas produkts, kas bagāts ar saliktajiem ogļhidrātiem (piemēram, rupjmaize vai pilngraudu maize, vārīti kartupeļi vai kartupeļu biezenis, vārīti griķi, putraimi, rīsi vai makaroni). Nelietot fritētus (frī) kartupeļus. * Vismaz 100 g dārzeņu (no tiem 50 g – svaigā veidā) un 50 g augļu, vēlams, svaigus (piemēram, dārzeņu salāti, svaigs auglis, dārzeņu zupa, kompots). * Vismaz 70 g olbaltumvielām bagātu pārtikas produktu, piemēram, liesu gaļu, putnu gaļu, zivis, olas, pākšaugus, pupiņas. Nelietot gaļas un zivju izstrādājumus, piemēram, desas izstrādājumus, cīsiņus, gaļas un zivju konservus, žāvētus, kūpinātus, sālītus gaļas un zivju produktus. * Pienu vai piena vai skābpiena produktus.
Tāpat ministrija noteikusi, ka salātu gatavošanā jāizmanto augu eļļa vai krējums, taču kā piedevas liedz izmantot majonēzi un kečupu. Uzsvērts arī tas, ka ēdiena gatavošanai nedrīkst lietot pārkarsētas vai vairākkārt karsētas taukvielas. Noteikts, ka jāsamazina arī sāls izmantošana, to aizstājot ar garšaugiem un garšvielām.
Komentāri