Vidzemes Vēstures un tūrisma centrs, kura apsaimniekošanā ir Cēsu Jaunā pils, vērsies pie Latvijā atzītākajiem speciālistiem pēc padoma, kā turpināt iesākto pils rekonstrukcijā un restaurācijā.
Cēsu Jaunā pils izrādījusies daudz lielāks dārgums, nekā varēja secināt pēc sākotnējās arhitektoniskās izpētes. Rekonstrukcijas darbu pirmā kārta visai lielos tempos veikta pils pirmajā un pagrabstāvā, iesākta otrajā stāvā, kurā vēl katra neatsegtā siena var nest jaunus atklājumus par 19. gadsimta interjeru apdari. Pašlaik top jauns projekts rekonstrukcijas darbu turpinājumam, tam ļoti nepieciešams speciālistu padoms.
Cēsnieku uzaicinājumam atsaukušies arhitekti, mākslas vēsturnieki un restauratori. Ceturtdien nodibināja Cēsu pilsmuižas kompleksa konsultatīvo padomi, kuru vadīt uzņēmās mākslas vēsturnieks, ilggadējs Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas inspektors Valmierā, Vidzemes augstskolas profesors Jānis Kalnačs. Padomē iesaistījušies eksperti no Rundāles un Bauskas pils, Mākslas vēstures institūta, Rīgas Doma, Cēsu pils ģildes, Rīgas Tehniskās universitātes.
„Jaunās Pils rekonstrukcijā/restaurācijā tiek tērēti ļoti lieli sabiedrības līdzekļi. Mēs gribam, lai tie tiktu godprātīgi izlietoti un lēmumi par turpmāko rekonstrukcijas gaitu tiktu pieņemti pēc konsultēšanās ar vairākām autoritātēm šajā sfērā,” uzsvēra Cēsu vēstures un mākslas muzeja direktore Dace Tabūne, kuras uzrunāti, padomu neliegs Imants un Lauma Lancmaņi, Jānis Dripe, Pēteris Blūms, Dainis Bruģis un citas autoritātes.
„Lai būtu drošība, ka tiks atrasts pareizākais risinājums, skats no malas reizēm ir ļoti derīgs, jo restaurācija ir specifisks process,” vērtēja padomes priekšsēdētājs J. Kalnačs. „Pēc tam, kad cēsnieki bija izcīnījuši lielu naudu pils rekonstrukcijai, to nācās apgūt pārāk ātrā tempā. Labi, ka tagad atrastas iespējas par restaurācijā diskutablām lietām apspriesties, lai atrastu labāko variantu. Restaurācija jau ir interesanta ar to, ka, sākot darbu senos mūros, nav paredzams, kas atklāsies. Ceru, ka tiks novērstas kļūdas, kas pagaidām pieļautas restaurācijā. Priecājos par to, kas labi paveikts, piemēram, pie fasādes, atklājot pirms tam aizkrāsoto logu apdari vai lielajā salonā eksponējot mozaīkā veidoto grīdu.”
Jau iepazīšanās dienā, kad padomes locekļi bija guvuši vispārēju priekšstatu par Cēsu Jauno pili pēc gada laikā paveiktā, tika izteikti vairāki priekšlikumi, ko varētu mainīt vai turpmāk darīt citādi. Padomes locekļi bija vienisprātis, ka projekta vājā vieta ir darbs pie pils izpētes. Šim procesam atvēlēts pārāk maz laika un līdzekļu. „Pirms valsts nozīmes arhitektūras pieminekļu restaurācijas vispirms jāveic pamatīga izpēte. Ja tā turpmāk notiks, atkritīs vesela virkne neskaidru jautājumu,” secināja Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas eksperts Pēteris Blūms un aicināja SIA „Arhitektoniskās izpētes grupa”, kas izstrādā tehnisko projektu ēkas rekonstrukcijai, pieaicināt šajā darbā vēl papildus speciālistu, lai projekta autoram būtu ar ko ikdienā konsultēties, kad klajā nāk pēkšņi atklājumi.
Pret to, ka starp pili un viduslaiku pilsdrupām uzcelta jauna ēka, kas kalpos kā tūrisma informācijas un muzeja apmeklētāju centrs, vislielākie iebildumi bija Imantam Lancmanim, Rundāles pils direktoram: „Jaunā celtne zaimo vecos mūrus. Tā ir pārāk „iegājusi” pilsdrupu teritorijā. Skatam uz veco pili ir jābūt brīvam, un jaunuzceltajai ēkai ar laiku jāpazūd.”
Komentāri