Sestdiena, 20. decembris
Vārda dienas: Arta, Minjona

Ar jahtu pa pasaules jūrām

Druva
23:00
11.09.2008
47
200809112333231351

Pēteris Goldšteins, Cēsu Valsts ģimnāzijas 12. klases skolnieks, otro gadu vasaras brīvlaikā izmantoja iespēju burāt pa pasaules jūrām ar jahtu Spaniel.

“Mans tēvs agrāk bija PSRS olimpiskajā komandā burāšanā, viņš mani iepazīstināja ar jahtām, vēja dēļiem un tādām lietām,” par aizraušanās sākumu stāsta Pēteris. Viņu tas viss esot ieinteresējis, un tēvs piedāvājis burāt ar jahtu. “Sākumā tēvs kaut kur sadabūja mazo jahtu Optimists,” atceras Pēteris. „Ar to kādu laiku braukāju pa ezeru, bet vēlāk tiku pie lielākas jahtas Lāzeris.”

Ar Spanielsākumā burājis Pētera tēvs, bet vēlāk šāda iespēja radās arī pašam jaunietim. “Viss ir ļoti vienkārši. Jebkurš var iet un pieteikties,” skaidro Pēteris. “Vienkārši jāgrib!” Spanielkomandā katru gadu ir jauni cilvēki, kurus pavasarī 30 stundas apmāca un nodarbina uz jahtas. Vēl jaunajiem ir treniņbraucieni, kuru laikā apgūstamas nepieciešamās zināšanas. Pirmajā gadā Pēteris ar Spaniel, piedaloties Cutty Sark Tall Ships’ Races, burājis no Rīgas uz Orhūsu Dānijā, bet šogad, to pašu sacensību ietvaros, no Liverpūles uz Maloju Norvēģijā. “Pirmajā gadā gadījās garlaicīgs brauciens, bija maz vēja,” iespaidos dalās Pēteris. “Sanāca daudz gulēt uz jahtas un neko nedarīt.”

Šogad Pēteris ieplānoja braucienu pa Ziemeļjūru, jo labi zināja, ka tā ir diezgan vētraina. “Par laimi, vējš bija līdz 80 kilometriem stundā,” stāsta jaunietis. “Vēja ātrums mainījās apmēram divu stundu laikā. Vienā brīdī mēs visi gulšņājām uz jahtas, bet jau nākamajā – visi aktīvi darbojās, lai jahta neapgāztos un pēc iespējas ātrāk ietu uz priekšu.” Šogad jūrā Pēteris pavadījis tikai četrarpus dienas, sacensībās Spaniel finišēja kā piektā jahta.

“Uz Spaniel viss ir ļoti demokrātiski,” par katra burātāja pienākumiem stāsta Pēteris. “Katram braucienam ir kapteinis, kurš vada visu, kas notiek uz jahtas, bet, protams, viens cilvēks nevar visu laiku būt atbildīgs par visu, un tad ir trīs maiņas vecākie. Pārējo komandu arī sadala trīs daļās. Katra maiņa strādā pa četrām stundām divreiz dienā.”

Jaunietis stāsta, ka burāšana viņu aizrauj, jo jūrā par neko nav jāsatraucas: “Tur nekas netraucē, nav nekādu ikdienas raižu un praktiski neko nevajag.”

Kad jautāju, vai šāds hobijs neprasa daudz līdzekļu, Pēteris atbild, ka visvairāk sanāk tērēties lidmašīnas biļetēm. “Galvenais, paspēt biļetes iegādāties laikus, tad jau tēriņi nemaz nav tik lieli,” nopietni nosaka burātājs. “Burāšana noteikti izmaksā lētāk nekā jebkurš cits ceļojums.”

Ja runājam par jūras slimību, tad pie tās pirmajā burāšanas

dienā nonāk lielākā daļa, bet pēc 24 stundām sliktums pāriet,” apgalvo Pēteris. “Bet ir arī tādi, kuriem ir nelabi visu laiku, tad tie parasti tā arī visu braucienu pavada, guļot malā. Spaniel vēsturē ir bijis gadījums, ka jāpārtrauc sacensības, jo uz klāja no komandas palikuši tikai trīs cilvēki, kuri var burāt.”

Pēteris ir pārliecināts, ka turpinās braukt ar Spaniel, un iesaka izmēģināt burāšanu katram, kuram ir interese.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Jaunpiebalgā zināšanas un prasmes veicina ziedošanu bērniem ar kustību traucējumiem

00:00
20.12.2025
19

Ar erudīcijas spēli “Apslēptās zināšanas” un dāsni nosolītiem amatnieku un mājražotāju darbiem Jaunpiebalgā savākti 2141 eiro bērnu ar kustību traucējumiem atbalstam. Labdarības pasākums – aizraujošas zinību sacensības un vietējo meistaru darbu izsole – pagasta Kultūras centrā notika otro gadu. Idejas iniciatore Kitija Stauvere ir bērnu un jauniešu interešu centra “Tagad” vadītāja. “Tas bija negaidīti! Tā […]

Sēņu festivāls labi “iesakņojas”

00:00
19.12.2025
49

Jau trešo gadu Cēsīs norisinājās īpašs sēņu un mākslas vienotībai veltīts festivāls, kas šogad ieguvis nosaukumu “Mikokultūra”, ik gadu tā programmai – tāpat kā sēnēm labvēlīgos apstākļos – tikai pieaugot un paplašinoties. Aizvadītajā sestdienā dažādās pilsētas vietās apmeklētāji varēja gūt visnotaļ plaša spektra informāciju par sēnēm – no to audzēšanas pieredzes stāstiem, sēņu kulinārijas brīnumu […]

Cēsīs autobusi sāk kursēt no atjaunotā Stacijas laukuma

00:00
18.12.2025
349

15.decembrī gan kājāmgājēji, gan autobraucēji ievēroja, ka Cēsu Stacijas laukumā vairs nav norobežojošo zīmju, kas liegtu kustību. Tā kā pabeigti galvenie rekonstrukcijas darbi, šodien no plkst. 12 AS “CATA” atsāks reisu izpildi un pasažieru apkalpošanu atjaunotajā teritorijā, izmantojot jaunizveidotās iekāpšanas un izkāpšanas platformas. Galvenais, kas iedzīvotājiem jāievēro, – tagad transporta kustība Stacijas laukumā organizēta pa […]

Straupe – maza toreiz un tagad. Pamanāma un zināma

10:05
17.12.2025
121

Straupe bija mazākā pilsēta Hanzas savienībā pirms gadsimtiem un tāda ir arī mūsdienu tīklojumā “Jaunā Hanza”.  “Vēsturiskā atmiņa veido identitāti. Hanzas savienība ir saistīta ar Straupi. Kaut tas bija ļoti tālā pagātnē, pret šo laiku ir pozitīva attieksme. Straupie­šiem sava vēsture ir svarīga,” saka Lielstraupes pils pārvald­niece Rudīte Vasile un pastāsta, ka ik vasaru Pārgaujas […]

Ne tikai kārtības sargi, bet arī iedvesmas avots cits citam

00:00
17.12.2025
555

Gadskārtējā policistu apbalvošanas pasākumā, kas aizvadītajā nedēļā norisinājās Limbažos, arī šoreiz par īpašākiem darba sasniegumiem vai ievērojamu dienestā aizvadīto laiku godināta virkne Vidzemes kārtībsargu, tostarp arī 18 no Dienvidvidzemes iecirkņa, kura pārziņā ir Cēsu un Madonas novads. Atzīmējot Valsts policijas (VP) 107. gadadienu, teju 60 Vidzemes reģiona pārvaldes (VRP) likumsargu 11. decembrī bija aicināti uz […]

Tradīcija - Ziemassvētku tirdziņi. Ne tikai iepirkšanās

00:00
16.12.2025
78

Decembris ir Ziemassvētku tirdziņu laiks. Laukumos un skvēros, ielās, kultūras namos valda svētku noskaņa, skan dziesmas, smaržo piparkūkas, tiek piedāvāts plašs preču klāsts. Dažviet Ziemassvētku egles iedegšana ar dažādiem priekšnesumiem lieliem un maziem pašsaprotami ir arī tirdziņš. Katrā vietā savas tradīcijas. Bet visur rīkotāji uzsver, ka Ziemassvētku tirdziņu nevar salīdzināt ar citiem, jo tajos valda […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
19
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
36
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
33
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
50
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
51
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi