Konkursa “Sakoptākais pagalms 2008” vērtēšanas komisija – Cēsu ainavu arhitekts Jānis Sirlaks, i/u “TG zaļumi” direktore Tatjana Gailīte un domes sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Ieva Karlsberga – piektdien devās otrajā braucienā pa pilsētu. Pa mašīnas logu lēni garām slīdēja cēsnieku mājas, ziedošie pagalmi, brīžam kādā mazākā ieliņā par sevi atgādināja bedres.
“Ir pagalmi, kas uzreiz iekrīt acīs. Kaut kas piesaista, nevari pabraukt garām, gribas piestāt,” sacīja Tatjana Gailīte un pauda gandarījumu par redzēto. “Par ekonomisko krīzi nekas neliecina – Cēsīs ceļ, remontē, stāda. Pie jaunajām mājām vides veidošanu uztic profesionāļiem. Saimnieks rēķinās ar apkārtni, jau būvējot māju, domā, kādā vidē gribētu dzīvot,” domās dalās Ieva Karlsberga un piebilst, ka katrs, kam ir sava māja, rūpējas arī par pagalmu, piekļauto teritoriju.
“Apskatot lielāko daļu pilsētas, redzējām, ka cēsnieki savu iespēju robežās – viens vairāk, otrs mazāk – strādā, lai vide būtu sakopta. Ielās, kur norit plaša būvniecība, vecajai apbūvei ar jauno ir savdabīgs kontrasts. Vecajos privātmāju rajonos var redzēt, ka cilvēki, kuri vienmēr rūpējušies par pagalmu, to kopj, atraduši sev vispiemērotāko vides labiekārtošanas variantu, un viņiem nav nepieciešamības ko mainīt. Katrs taču savu pagalmu veido tādu, lai tajā būtu ērti, lai tas būtu skaists. Cēsis zied!” par redzēto stāstīja Jānis Sirlaks un klusi piebilda, ka diemžēl ir mājas, kuras nerotā Cēsis. Pagalmi aizauguši, drazu pilni. Kāpēc? Bieži vien īpašnieks mājā nedzīvo vai māja izlikta pārdošanai. Tad nu jauno saimnieku gaidot, tā stāv pamestībā. “Bet kas ir piektdien redzētās četras pamestās, nekoptās mājas, salīdzinot to daudzumu, kuras ir kā no pastkartes,” uzsver Jānis Sirlaks un atgādina, ka darbiņš būs arī pašvaldības policijai.
Ceturtdien (par to “Druva” rakstīja sestdienas laikrakstā) un piektdien konkursa vērtēšanas komisija apskatīja visu pilsētu, izņemot Bišu muižas apkārtni un vecpilsētu, kurā pabūs nākamnedēļ.
Katrā ir redzams kāds pagalms, kurā acīs iekrīt kas savdabīgs, netradicionāls. Dzintara ielā pie kādas mājas glīts priekšdārziņš ar skujeņiem, kāds kaimiņš radis interesantu risinājumu – vecai kājminamai šujmašīnai virsū grila kaste, kāds skatu no svešām acīm slēpj aiz kalnu priežu dzīvžoga. Dzintara ielas māju īpašniekiem ir pieeja pie dīķa, nākotnē blakus būs parks. Teju visi ikdienā rūpīgi kopj ne tikai mājas parādes pusi, bet arī pieeju dīķim.
Oktobra ielā liela rosība, pie daudzām mājām redzamas būvmateriālu un grants kaudzes. Pagalmus saimnieki te veido ļoti dažādus.
No ielas puses pie kādas mājas spireju dobe, aiz tās apaļkoku sēta. Šajā ielā arī ieraugām, kā īpašumam piekļautajā teritorijā saudzīgi iekārtot automašīnas stāvvietu. Sakoptajā vidē nograntēts laukumiņš, tam apkārt zāliens. Nav jāuztraucas, ka tas tiks izbraukāts.
Tā vien šķiet, ka Celtnieku ielā trīs māju saimnieki sacenšas, kuram visu vasaru skaistāka piekļautā teritorija. Divi iekārtojuši akmens dārzus. Tik dažādus – vienam pārsvarā skujeņi, otram krāšņi zied rudens puķes.
Cik skaisti pie ieejas vārtiņiem izskatās mārrutks! Uzņēmējiem, kuru teritorija blakus, jāpaskatās, kā īstam saimniekam kopt apkārtni.
Ieinteresēti žūrija apskata ar efejām noaudzētu sētu, kas norobežo teritoriju ar kaimiņu. Pagalms pārvērsts par zaļu stūrīti.
“Amatas iela gan ir ziedoša,” saka Jānis Sirlaks un priecājas par rožu krūmu pie vārtiņiem un dārziņu ar vīteņaugiem. Diemžēl turpat arī nekopti īpašumi. “Kontrastu iela, ļoti skaisti, perfekti pagalmi un mājas, kurās, šķiet, neviens nedzīvo,” redzēto raksturo Tatjana Gailīte. Par Pērļu ielu var teikt – puķaina. Zemes gabali mazi, kur brīva vieta, iestādītas puķes. Tām vieta vienmēr atradīsies. Trotuārā, kur auga ābeles, kāds saimnieks iestādījis hostas. Kā brīnumu pie kādas mājas apskatām ar mīlestību kopto ielas daļu aiz dzīvžoga – ar grābeklīti viss nokasīts, arī ļoti labi kopts dzīvžogs. Pie vārtiem segliņš, reti kur tādu var redzēt. Ceriņu ielā kādā pagalmā redzams plašums. Pilsēta, šķiet, te var uzelpot – ir brīvāk, ne tik saspiesti. Turpat līdzās mazi zemes pleķīši ar jaukiem, mīļiem pagalmiņiem. Ir jābūt īpašai izdomai un mīlestībai, lai mazā stūrītī ko ierīkotu.
Festivāla iela nākamgad būs skaista. Vecās ābeles, kas auga ielas malās, izzāģētas, pagalmos ielīs saules gaisma.
“Šajā privātmāju rajonā labi var redzēt – ja mainījušies īpašnieki, pagalms kļuvis gaišāks. Vecās ābeles apžāģētas, lai neaizsedz māju, to nelielie vainagi pavasarī ziedos un rudenī, kad sārtojas āboli, ir brīnišķīgi akcenti. Labi redzams, kurās mājās dzīvo puķu mīļi, saimniecei gribas iestādīt gan savas mīļākās puķes, gan pamēģināt jaunas, augu bagātība ir ļoti liela,” sacīja Jānis Sirlaks un piebilda, ka par katru ielu, katru namu var teikt daudz atzinīgu vārdu, neatkarīgi no tā, vai ieliņa maza, vai garāmbraucošo mašīnu troksnis nepierimst. Tatjana Gailīte uzsvēra, ka diemžēl ir ne viens vien mājas saimnieks, kura īpašumam braucot garām no parādes puses, viss it kā liekas kārtībā, bet, ja ieraugi pagalmu no blakus ielas, izrādās, tur valda nesakoptība, viss aizaudzis, piedrazots. Tā izrādījās arī ar kādu
Bērzaines ielas mājas pagalmu, kas no Glūdas ielas puses lika šausmināties.
Mazā Bērzaines iela nemainīgi sakopta, tās saimnieki atraduši savas āra telpas, iekārtoti nami gaida jaunus īpašniekus, bet vairāki pagalmi stāv nekopti. Kanāla un Bišu iela – kontrastu kontrasti. No brīnišķīgiem pagalmiem, kur garāmgājējs var veldzēties priekā, līdz pamestības sajūtai, kurā aug tikai nezāles. Zaļā ielā uzbūvētas jaunas mājas, būs arī sakopta apkārtne, pie vairākām ēkām redzams, ka notiek remonts. Tur, kur kādreiz bija mežs – Egļu un Priežu ielā – tagad top dzīvojamais rajons ar privātmājām.
Avotu ielā vislabāk var redzēt mājas, kas celtas pirms gadu desmitiem, ar nelieliem pagalmiem, un pretējā ielas pusē krietni lielāki gruntsgabali, kur slejas savrupnami. Vienā ielas pusē daudz puķu dobju, otrā plašs zāliens, kurā akcentam augi, arī vides elementi. Līdzīga situācija veidojas arī Cīrulīšu ielā.
Braucot pa grantētajām ielām, Tatjana Gailīte nosaka – vismaz Grants ielas iedzīvotājiem cerēt, ka kādreiz būs asfalts, nav vērts, jo diezin vai kāds mainīs ielas nosaukumu. Annas ielā ieraugām klasisku nekoptības paraugu. Te pie mājas loga pat milzu nokaltuši dadži. Tādus vērts redzēt! Mednieku ielā redzam māju, kurai pagalms nekopts, toties logiem cakoti aizkari.
Amatnieku ielas malā zem kokiem piesēduši divi vīri un sarunā tukšo alus pudeli. Jānis Sirlaks pietur mašīnu. “Kungi, kad beidzat dzīres, lūdzu, visu savāciet, arī tos pudeļu korķus, kas blakus,” saka ainavu arhitekts. Alus baudītāji vēl grib ko runāt pretī, bet piekrīt, ka visu satīrīs.
Ziemeļu iela sagādā nepatīkamu pārsteigumu. Gaumīgi iekārtota un sakopta teritorija vien pie dažām mājām, pārējie pagalmi atstāti savvaļā. Ja rēķina uz ielas garumu, tad te nu noteikti ir vislielākā nekoptā teritorija. Žēl kaimiņu, kuri rūpējas, gādā, lai vide būtu skaista, bet blakus džungļi, no kuriem jāsargā savs īpašums. Aveņu ielā pie kādas mājas aug avenes. Līgatnes ielā pie mājas redzama plāksnīte ar ielas nosaukumu, numuru un īpašnieka vārdu nevis uzvārdu. Oktobra ielā toties pie vārtiņiem uzraksts – “Uzmanību! Nikns kaķis!” Tā kas interesants sagaida katrā ielā, katrā pagalmā neatkarīgi no tā, cik plaša īpašumam teritorija, kas aug puķu dobēs vai gaisa dārzos. Pagalmos redzama cēsnieku sakoptas vides izjūta, attieksme pret savu pilsētu.
“Cēsis ir tik dažādas un skaistas,” pēc brauciena atzina Ieva Karlsberga un uzsvēra, ka katrs cēsnieks, kurš rūpējas par vidi, par to, lai pilsēta būtu skaista un sakopta, ir pelnījis vislabākos vārdus.
Konkurss “Sakoptākais pagalms 2008” turpinās. To rīko Cēsu dome sadarbībā ar SIA “Laukums” un “Druvu”.
Komentāri