9.septembrī Līgatnes pagasta iedzīvotājs Jānis Princis atzīmēja 100. dzīves jubileju.
Svinību torte jau apēsta, starp dāvanām – liels mārtiņrožu pušķis, ja kāds grib, var izskaitīt, vai katram gadam pa vienai. Protams, ziedi un dāvanu karte saņemti arī no pašvaldības.
Jubilārs dzimis Cēsu rajona Kārļu pagastā, Skaļupēs. Tēva Augusta un mātes Karlīnas (dzimušas – Ozols) ģimenē augušas vēl trīs māsas. Tēvs bijis pagasta ziņnesis, dēlu ņēmis palīgos. Kad domājuši, ka dēlu iesauks armijā, kļuvis par rentnieku. Sliktās veselības dēļ iesaukums izpalicis, tomēr vēlāk Jānis nosūtīts darbos uz Vāciju. Pēc tam Jānis Princis nokļuvis Anglijā, kur visu mūžu nostrādājis pie saimnieka – sākumā lauku darbos, bet vēlāk, veselības stāvokļa dēļ, lai nebūtu daudz jāstaigā, norīkots virtuvē pie trauku mazgāšanas. “Amatu nebiju nekādu apguvis, izglītība man ir četras klases, bet saimnieks teica, ka es strādāju ļoti kārtīgi, apgalvoja, ka no šī ārzemnieka vietējie varot pamācīties. Es nemēdzu strīdēties pretī, ko lika, to padarīju. Viņiem pašiem nemaz tādas kārtības nebi-ja, es pat ievēroju, cik dubļains mājas pagalms, un to tīrīju.
Runājot par lauku darbiem, jāsaka, ka jau tajos laikos daudzi no tiem tika veikti ar visdažādāko mašīnu palīdzī-bu,” stāstīja jubilārs.
1994. gadā Prinča kungs atgriezās Latvijā un sākumā apmetās uz dzīvi Liepājā. Tikai tad sācis meklēt savus Latvijā palikušos radiniekus,
un kopš 1998.gada viņš dzīvo Augšlīgatnē māsas meitas Regīnas Ramžas ģimenē.
Regīnas kundze iesaucas: “Tev ir 100 gadu! Vai vari to iedomāties! Tagad būs jāsāk svinēt katrs mēnesis, kurš pieskaitās garajam mūžam,” un klusiņām piebilst: “Viņš gan vairāk dzīvo pagātnes atmiņās, nesenie notikumi nav tik spilgti, reizēm pat neatceras, kā atgriezies Latvijā. Par gadu skaitu prasīts, mēdz atbildēt, ka esot ap gadiem 65.”
Uz aicinājumu pastāstīt par kādu aizraušanos ārpus darba, māsas
meita Regīna palīdz atcerēties, ka viņš bijis pērminderis luterāņu baznīcā. Sava ģimene jubilāram neizveidojās.
Radio jubilāra istabā skan, bet televizoru viņš neskatās. Āra pastaigās nedodas, jo mēdz ātri apsaldēties. Pa māju viņš var pārvietoties. Dzīvo otrajā stāvā – tur siltāk.
Nevar nepavaicāt to, ko laikam gan jautā vai katram simtgadniekam – kāds būtu ilgā mūža noslēpums? Radinieki atbild, ka viņš neesot smēķējis, alkoholu lietojis ļoti mēreni un strikti pieturējies pie ārsta norādījuma pēc iespējas mazāk lietot sāli, piparus, etiķi un krustnagliņas.
Jautāts par to, kāda bijusi dzīve Anglijā, kādas ir domas par šodienas Latviju, tuvojošos mūsu valsts jubileju, Prinča kungs nosaka: “Ir jau labi. Par dzīvi Anglijā nevarēju sūdzēties, un arī te nekas nekaiš. Man ir labi tur, kur es esmu.” Iespējams, ka tieši šīs attieksmes dēļ pret dzīvi jubilāram izdevies sasniegt tik ievērojamu gadu skaitu, jo veselība viņam nav bijusi laba jau no jaunības dienām. Jubilāra māte arī pieskaitāma ilggadniekiem – nodzīvojusi līdz 92 gadiem.
Komentāri