Interesantas tendences atklājušās nesen veiktajā pētījumā „Latvijas pilsētu sociāli ekonomiskās attīstības tendences” (2007. – 2008.). Tajā analizēti dažādi rādītāji 38 Latvijas pilsētās, tai skaitā arī Cēsīs un Līgatnē. Pētījums veikts pēc Valsts reģionālās attīstības aģentūras pasūtījuma, darbu izpildījusi SIA „Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija”.
Atklājies, ka cēsnieki ir ļoti apmierināti ar savu pilsētu. Rādītājs ir visaugstākais ne tikai Vidzemes reģionā, bet arī Latvijā, jo augstu apmierinātību ar pilsētu izteikuši 92,5% cēsnieku. Tikai nedaudz atpaliek Valmieras iedzīvotāji – ar pilsētu apmierināti ir 92%. Līgatnes pilsētā apmierinātība ir pozitīva, tomēr mazāka – 61%. Vidzemē viszemākā apmierinātība ar savu pilsētu – tikai 28% – ir Valkā dzīvojošajiem. Latgales reģionā apmierinātība svārstās no 84 – 41%, citos reģionos no 90 – 47%.
Izrādās, ka cēsnieki ir ne tikai apmierināti ar Cēsīm, bet 85% pilsētu arī novērtē kā pievilcīgu tūristiem. Lai gan šis ir viens no augstākajiem rādītājiem Vidzemē, cēsniekus pārspēj Līgatnes pilsētas iedzīvotāji. 96% līgatniešu uzskata savu pilsētu kā ļoti pievilcīgu tūristiem.
Izpētīts arī tas, cik lielā mērā iedzīvotāji jūtas saistīti ar tuvākās apkārtnes, piemēram, mikrorajona, kā arī kopumā ar pilsētas iedzīvotājiem. 60,2% Cēsu iedzīvotāju jūtas saistīti ar tuvākās apkaimes iedzīvotājiem, taču tāpat kā valmierieši nejūt saikni ar pilsētas iedzīvotājiem kopumā. Pētīts arī tas, vai iedzīvotāji izjūt piederību Latvijai, un atklājies, ka vien 28,9% cēsnieku to izjūt.
Lai gan apmierinātība ar pilsētu ir augsta, tomēr, analizējot aptaujāto respondentu plānus, atklāts, ka 14,9% cēsnieku plāno pārcelties uz Rīgu, bet 5,2% uz citu vietu pašvaldībā. Viens no augstākajiem rādītājiem par to, kuri iedzīvotāji grasās pārcelties uz citu vietu savā pašvaldībā, ir Līgatnes pilsētā (31,3%). Tomēr 37,1% Līgatnes iedzīvotāju pārcelšanās iemesls ir nevis neapmierinātība, bet gan celtniecības darbi vai īpašuma iegāde. Šis iemesls ir mazāk aktuāls cēsniekiem, taču 20,3% Cēsu iedzīvotāju pārcelšanās iemesls ir mācības. Būtiski ir arī ģimenes apstākļi.
Cēsīs un Līgatnē iedzīvotāji apmierināti ir arī ar administratīvo kapacitāti. Tā, piemēram, ar pilsētas domes darbību apmierināti ir 68% cēsnieku un 57% līgatniešu. 60,7 % cēsnieku uzskata, ka nokārtot formalitātes sociālās palīdzības saņemšanai viņiem nesagādātu problēmas, 45% saskata iespējas līdzdarboties pašvaldības darbā un jūtas informēti par domes lēmumiem.
Tikai 13% cēsnieku uzskata, ka viņiem ir iespējas atrast tīkamu darbu. Salīdzinājumam – Olainē tīkama darba atrašana iespējama šķiet 61% un Rēzeknē 38% iedzīvotāju. Tai pašā laikā pētījuma dati liecina, ka Cēsīs darba meklējumos ir tikai 10% iedzīvotāju Tomēr atklājusies arī kāda negatīva tendence – 6,1% aptaujāto Cēsīs izjutuši nevienlīdzīgu attieksmi vecuma un veselības stāvokļa, invaliditātes
dēļ.
Cēsu un Līgatnes iedzīvotāji ir zinātkāri. Atklājies, ka cēsnieki visvairāk prasmes un zināšanas pēdējo trīs gadu laikā papildinājuši patstāvīgi, tomēr daļa izmantojuši iespēju piedalīties kursos un semināros, kā arī turpinājuši mācīties izglītības iestādēs. Līgatnieši priekšroku dod zināšanu papildināšanai kursos, nevis pašmācībai. Līgatnē turklāt liels ir to iedzīvotāju īpatsvars, kas ilgāk par mēnesi mācījušies ārvalstīs – 12,8%, Cēsīs šis rādītājs ir tikai ap 2%.
Interesanti, ka Cēsīs 33% darbaspējīgo iedzīvotāju strādā valsts sektorā, 61% -privātajā, bet Līgatnē valsts sektorā strādā tikai 14%, privātajā – 86%.
Lai gan arī Cēsīs satraucoša tendence ir jauniešu došanās darba meklējumos uz citām pilsētām un neatgriešanās pilsētā pēc studiju beigšanas, tomēr iedzīvotāju skaita samazināšanās Cēsīs ir ievērojami mazāka nekā Latgales pilsētās. Tomēr arī Cēsīs laikā no 1997. līdz 2006. gadam iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 396 cilvēkiem. Pirms diviem gadiem pilsētu atstājuši par 180 cilvēkiem vairāk nekā te uz dzīvi ieradušies. Demogrāfiskā slodze, kas raksturo
bērnu un pensijas vecuma iedzīvotāju attiecību pret darbaspējas
vecuma iedzīvotājiem, Cēsīs samazinājusies par 45,2%, Valmierā tikai par 36,4%. Tomēr iedzīvotāju skaits darba spējas vecumā uz 1000 iedzīvotājiem Vidzemē visvairāk pieaudzis tieši Valmierā. Vismazāk Līgatnē. Pētījumā secināts, ka Līgatne ir viena no tām pilsētām, kurās ir maz iedzīvotāju darbaspējas vecumā un mazs arī dzimušo skaits, turklāt Līgatnei, līdzīgi kā Smiltenei, nākotnē prognozētas perspektīvas zaudēt iedzīvotājus.
Pētījumā vērtētas arī tendences uzņēmējdarbībā. Visvairāk uzņēmumu uz 1000 iedzīvotājiem, protams, ir Rīgā, tomēr Vidzemes reģionā pozitīvi rādītāji ir arī Cēsīm. 2006. gadā Cēsīs bijuši 35 uzņēmumi uz 1000 iedzīvotājiem, bet Valmierā tikai 27. Tai pašā laikā Valmieras uzņēmumi 2006. gadā eksportējuši preces aptuveni 106 miljonu eiro vērtībā, taču Cēsu uzņēmumi vien nedaudz vairāk nekā 15 miljonu eiro vērtībā. Vērtējot jauno uzņēmumu skaitu uz 1000 iedzīvotājiem periodā no 2002. – 2007. gadam, atklājies, ka Cēsīs un Valmierā ir Vidzemē pozitīvākie rādītāji. 2007. gadā Cēsīs bijuši 7,8 un Valmierā 6 jaunie uzņēmumi uz 1000 iedzīvotājiem.
Pētījumā atklājušās arī daudzas citas tendences gan saistībā ar iedzīvotāju dzīvi pilsētās un darbu, gan tolerances rādītājiem un uzņēmējdarbības attīstību. Plašāk ar pētījumu iespējams iepazīties interneta adresē – http://www.latvija2030.lv/page.php?id=193. Fakti: Pētījumā „Latvijas pilsētu sociāli ekonomiskās attīstības tendences” atklājies, ka: * ļoti apmierināti ar Cēsīm ir 92,5% pilsētas iedzīvotāju, bet Līgatnes pilsētā ļoti apmierināti ir
61% iedzīvotāju; * 96% Līgatnes pilsētas iedzīvotāju pilsētu uzskata par tūristiem pievilcīgu. Tāpat par Cēsīm domā 85% cēsnieku; * ar Cēsu pilsētas domes darbību apmierināti 68% cēsnieku; * ar Līgatnes pilsētas domes darbību apmierināti 57% līgatniešu.
Sagatavojusi Māra Majore – Linē
Komentāri