Cēsu sanatorijas internātpamatskolā izdevies renovēt mediķu darba telpas.
Ja vispārizglītojošās mācību iestādēs ierasti ir iekārtots viens medicīnas kabinets, tad speciālajā skolā, kurā rūpējas par bērniem, kuriem jāiegūst izglītība, reizē mācoties sadzīvot ar astmu, un saslimšanu nepieciešams rūpīgi kontrolēt, darbojas mediķu komanda. Vienā Cēsu sanatorijas internātpamatskolas korpusā tagad renovēta plaša ambulatorā daļa.
“Pirms gada, kad sāku strādāt skolā un vadīt tās darbu, tūlīt novērtēju, ka ar telpām tā sauktajā medicīnas galā nav kārtības. Visus remontus izdevās veikt, pārskatot skolas finanšu resursus,” padarīto komentēja Cēsu sanatorijas internātpamatskolas direktors Zigmunds Ozols. Atzinīgi paveikto vērtēja arī mediķi, sakot, ka bija pieraduši gadiem strādāt šaurībā, bet veikt procedūras bērniem – masāžas, vingrošanu – atsevišķās telpā ir ne tikai ērti, bet nepieciešami. Ambulatorajā daļā ir arī atsevišķi kabineti ārstēm, alergologam, stomatologam.
“Skolā mācās ap 200 audzēkņu no visas Latvijas, jo esam vienīgā skola, kurā specializēti palīdz ar astmu slimiem bērniem. Pēc savas pieredzes zinu, ka mūsu skolā mācās bērni jau trešajā paaudzē. Viens no astmas iemesliem diemžēl var būt arī iedzimtība,” sacīja ārste, alergoloģe Vera Belova un paskaidroja, ka veselāka sabiedrība nekļūst, tā diemžēl kļūst sociāli neaizsargātāka, tāpēc viss, ko iesaka ārsti un kas rakstīts dažādās publikācijās par astmas kontrolēšanu, daudzām ģimenēm nav pieejams.
“Kāda klimata maiņa, kādi kalni? Ir ģimenes, kurām sarežģīti nopirkt nepieciešamos medikamentus. Un diemžēl trūkums mēdz iet roku rokā ar veselības problēmām, tāpēc skolai ir tikai jāattīstās. Mēs esam vajadzīgi,” uzsvēra Vera Belova.
Līdzīgu viedokli pauda skolas audzēkņu vecāki.
“Šī ir ļoti laba skola. Te meitiņai atklāja, ka blakus astmai ir vēl citas veselības problēmas, tagad ārstējam. Te meitiņa labi mācās un arī veselība tiek uzpasēta,” dalījās Ivetas Kozlovskas mamma Inese no Straupes pagasta. “Veselības aprūpes un izglītības kvalitāte skoliņā ir ļoti laba, un vēl man šķiet būtiski – te ir mierīga atmosfēra. Bērni apgūst arī sadzīviskās iemaņas,” vērtēja cēsnieka Matīsa mamma Biruta Ābelīte. Un skolu apmeklē arī valmierietis Edžus Vēliņš. Puika saka: “Te ir forši!”, bet mamma Ieva Vēliņa paskaidro: “Kopš bērns mācās šeit, viņam vairs nav bijis astmas lēkmju. Nedēļu pavada skolā, mācās, nakšņo internātā. Sākumā bija grūti pie šāda dzīves ritma pierast, bet tagad novērtēju galveno- dēliņam ir uzlabojusies veselība.”
Skolas direktors Zigmunds Ozols ir gandarīts, ka gada laikā izdevies veikt arī citu telpu remontu, sagādāt jaunus skolas solus, iekārtot dušu telpas internātā. Tajā pašā laikā direktors piekrita, ka saimniecībā darāmā vēl gana daudz- skolā un internātā jāsakārto labierīcības, pagrabstāvā jāiekārto garderobe. Vai visam pietiks līdzekļu?
“Vērtējot, kāda ir finansiālā situācija valstī, droši vien 2009. gadā saņemsim vien budžetu iztikšanai. Domāsim, ko no iecerētā varēsim paveikt. Mums ir izveidojusies arī ļoti laba sadarbība ar Cēsu rajona padomi, kas šajā gadā atvēlēja 72 tūkstošus latu saimniecisko darbu veikšanai, mūs atbalsta Rotari klubs Rīgā un citi labvēļi,” tā Zigmunds Ozols, uzsverot, ka, vērtējot skolas attīstības iespējas, nevar nepamanīt haosu jeb stingru viedokļu atšķirību sistēmā. Izglītības un zinātnes ministrijā ir dažādi viedokļi par speciālo internātskolu lietderību- daļa ierēdniecības uzskata, ka skolām, kurās mācās astmas, plaušu, gremošanas sistēmas vai citu kaišu novājināti bērni, ir jādarbojas, daļa speciālistu – ka bērni ir jāintegrē vispārizglītojošās mācību iestādēs. Pēdējam variantam nepiekrīt Cēsu sanatorijas internātpamatskolas pedagogi un mediķi, jo viņi procesus vērtē no pieredzes. Skolotāji zina, cik bieži ar kādu no bērniem nākas pastrādāt individuāli, bet mediķi atzīst: “Ja mūsu audzēkņi mācītos parastā skolā, tad viņi ļoti bieži kavētu stundas, jo šeit medicīniskā palīdzība ir saņemama uz vietas, bērni paliek internātā, un mediķi ir blakus visu diennakti. Citos apstākļos nāktos meklēt ģimenes ārsta vai speciālista palīdzību, ģimenēs būtu nevajadzīgs stress un vidē, kur vienaudži nestaigā ar inhalatoru kabatā, bērns daudz ilgāk apgūstu prasmes sadzīvot ar astmu,” tā ambulatorās daļas vecākā medmāsa Marija Ozola.
Komentāri