Lauksaimniekus satraukusi ziņa, ka taupības režīma dēļ Finanšu ministrija pieprasījusi samazināt nacionālās subsīdijas 2009. gadam par 8,8 miljoniem latu. Lauksaimnieku organizācijas – Zemnieku saeima, Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija un Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome – jau izteikušas neapmierinātību ar šo priekšlikumu.
Gaļas liellopu audzētājs Stalbes pagastā, SIA “Kalnmuiža” īpašnieks Valters Dambe uzskata, ka subsīdiju samazināšana pasliktinātu situāciju lauksaimniecībā un problēmas samilztu vēl vairāk.
V. Dambe uzsver, ka nacionālo subsīdiju samazināšana turklāt būtu pretrunā ar Lauksaimniecības un lauku attīstības likumu: “Tas nav mainīts, un likumā aizvien ir paredzēts, ka lauksaimniekiem jāsaņem subsīdijas 2,5 procentu no valsts pamatbudžeta bāzes izdevumiem. Likums netiek pildīts jau trešo gadu pēc kārtas.” Uz šo būtisko niansi norāda arī lauksaimnieku organizācijas, turklāt atsaucoties uz Zemkopības ministrijas informāciju, ka subsīdiju kopsummai šogad bija jābūt 76,7 miljonu latu, bet nākamgad tai vajadzētu sasniegt 94,5 miljonus. Tomēr jau vairākus gadus nacionālo subsīdiju apjoms lauksaimniecībā ir tikai 32 miljoni latu.
Iespējamās subsīdiju samazināšanas kontekstā par likuma neizpildi atgādina arī Raunas zemnieku saimniecības “Jaun – Ieviņas” saimnieks Uldis Rudzītis: “Jau vairākus gadus lauksaimniekiem netiek samaksāts tik, cik ir paredzēts un cik vajadzētu. Doma samazināt pat to, kas tiek piešķirts, ir nekorekta pēc būtības.
Samazinot subsīdijas zemniekiem, efekts būs tāds, ka pieaugs izmaksas un saražotais produkts būs vēl dārgāks.”
Par priekšlikumu samazināt nacionālās subsīdijas sašutusi arī Cēsu rajona zemnieku apvienības priekšsēdētāja Glorija Zaļaiskalna. Neizpratne vēl lielāka radusies tādēļ, ka pagājušajā piektdienā Priekuļos notikušajā Zemkopības ministrijas organizētajā reģionālajā konferencē „Lauku attīstība līdz 2013. gadam: iespējas, izaicinājumi un risinājumi” nozares ministrs Mārtiņš Roze lauksaimniekiem apstiprinājis – nepiekritīs subsīdiju samazināšanai. To ministrs pamatojis ar nacionālo subsīdiju nemainīgo apjomu un inflācijas ietekmi. Taču jau sestdienas laikrakstos bijis lasāms, ka subsīdiju samazināšana ir ticams priekšlikums.
V. Dambe uzsver – būtiska nozīme būs tam, no kurām pozīcijām līdzekļi tiktu noņemti. Nacionālās subsīdijas lauksaimniecībā saņem ne tikai ražotāji, bet arī lauksaimniecības zinātne un izglītība. V. Dambe vērtē, ka mazāk negatīvas sekas būtu, ja subsīdijas samazinātu zinātnei, taču atbalsta samazināšana lauksaimniekiem situāciju pasliktinātu. Lauksaimnieks tomēr prognozē – visticamāk, līdzekļi no abām pozīcijām tiktu samazināti proporcionāli.
“Ja nacionālās subsīdijas samazinās, tas atstās būtisku iespaidu uz lauksaimniecību Latvijā. Astoņi miljoni ir ļoti liela summa, un tas ietekmēs dažādas lauksaimniecības nozares. Ministrs konferencē kārtējo reizi uzsvēra, ka lauksaimniecība bijusi, ir un būs, taču mēs, lauksaimnieki, nezinām, kā un kas būs. Manuprāt, ja jau līdz šim bija grūti, tad nākamos divus gadus noteikti būs vēl grūtāk,” vērtē G. Zaļaiskalna. Sāpīgi bijis uzklausīt arī ieteikumus, ka lauksaimniecībai jābūt biznesam, tādēļ jāspēj segt izdevumus no nopelnītā, bet Eiropas maksājumi un atbalsts jāiegulda attīstībā.
Vaicāta, vai lauksaimnieki gatavojas protestēt, G. Zaļaiskalna neslēpj, ka lielākā daļa vairs tam neredz jēgu un necer uz viedokļa uzklausīšanu.
Zemkopības ministrijā “Druvai” apstiprināja, ka nacionālo subsīdiju samazināšana pagaidām nav pieņemts lēmums, bet gan priekšlikums, kas vēl tiek apspriests un diskutēts.
Komentāri