Cēsu skolēnus trīs skolās šonedēļ apciemoja Māris Rungulis, viens no pusaudžu iecienītākajiem rakstniekiem.
Viņa grāmatas regulāri tiek iekļautas pēdējos gados populārākajā lasošo skolēnu akcijā „Bērnu žūrija”, kurā skolēni raksta atzinumus par iepazītajām grāmatām. Tā rakstnieki ātri vien uzzina, ko patiesi domā tie, kam grāmatas adresētas. Arī tikšanās rakstniekam dod vienu otru jaunu atziņu par lasītāju domām un uztveri, kaut vai paceltas rokas, kas liecina, cik daudzi no skolēniem atvēruši jaunākās grāmatas. Cēsu skolēni apliecināja, ka viņiem pazīstamas M.Runguļa grāmatas „Taksis Maksis”, „Vardes kurkst kabatās”, „Gliemežvāks”, „Sirsniņsalas”, „Avene”. Katra no tām domāta mazliet citam vecumam – 4. – 5. klašu nebēdņiem, 6. – 7. klašu pusaudžiem vai, kā jaunākie klajā nākušie izdevumi, 8. -9. klašu meitenēm.
90. gados izveidojies par aktīvāko un spilgtāko autoru bērnu oriģinālliteratūrā, Māris Rungulis šo kursu tur, gadā izdošanai sagatavojot trīs, četras grāmatas. Pašlaik viņš izteikti pievērsies prozai, bet latviešu bērnu literatūrā savulaik iedibinājis un attīstījis grafiskās dzejas, komiksu, spoku stāstu, skaitāmpantu un citus folkloras tradīcijās sakņotus mūsdienu bērnu literatūras žanrus. Pirms desmit gadiem tapušas tādas dzejoļu grāmatiņas kā ”Olu skola”, ”Pele un karamele”, ”Čiepa liepā”.
„Katrai grāmatai ir savs dzīvesstāsts, un neviens cits kā rakstnieks to labāk neizstāstīs,” tiekoties ar ķipariem Cēsu sanatorijas internātpamatskolā, sacīja viesis. „Es idejas smeļos no dzīves, piemēram, no sava suņa, bet, lai stāstījums būtu interesants lasītājiem, notikumi jāpavērš mazliet citādi, jārāda spilgtāki. Grāmata nekad nav dzīve, ” atklājot skolēnu iecienītā stāsta „Taksis Maksis ” rašanos, sacīja rakstnieks. „Grāmatu „Avene” sāku rakstīt, par pamatu ņemot Latvijā vispārzināmu notikumu, kā starptautiskas futbola spēles laikā meitene laukumā izskrēja pusplika, liekot pārtraukt maču. Otrs man zināmais gadījums, ko izmantoju stāsta veidošanā, bija par kādu apvainotu meiteni, kura pēc tam ļauni izjokoja puisi, un šī joka rezultātā viņam nācās no mazpilsētas aiziet.”
Rakstnieks Cēsīs nonāca arī bērnu jautājumu krustugunīs, atbildot, kā radies pirmais viņa dzejolis, kura no apmēram 40 sarakstītajām grāmatām ir vismīļākā, līdz tiešam jautājumam: „Cik jums ir gadu?”
Varēja just, ka lasītkārākos tirda jautājums, kā kļūst par rakstnieku, ar ko jāsāk. Māris Rungulis uzaicināja izmēģināt spēkus, rakstot dienasgrāmatu: „Taču iegaumējiet, ka rakstīt dienasgrāmatu ir grūti, jo tajā jābūt atklātam pret sevi, jābūt gatavam vērtēt sevi. Tagad daudzi raksta dienasgrāmatas internetā. Taču tad, ja vēlaties būt pārāk godīgi, parūpējieties, lai jūsu rakstīto citi nevar izlasīt. Lasot savas jaunībā rakstītās dienasgrāmatas, man nākas secināt, ka neesmu melojis, bet locījies gan. Un kādus muļķīgas kļūdas jaunībā esmu pieļāvis! Tomēr kādreiz rakstītās dienasgrāmatas man ne reizi vien ir bijušas par iemeslu stāstu radīšanai.”
Māris Rungulis veic arī redaktora pienākumus, izdodot mazuļiem žurnāliņu par dabu „Zīlīte”.
Komentāri