“Druvas” lasītāji pēdējā laikā stāstījuši par vairākiem krāpšanas gadījumiem.
Valsts policijas Cēsu rajona pārvaldes priekšnieka vietnieks Jānis Goba piekrīt: “Krāpnieki ir bijuši un ir.” Krāpšanas gadījumi ir dažādi, nav vienas receptes, kā no tiem izvairīties. Policija mudina būt piesardzīgiem un izvērtēt, ar ko iesaistīties darījumos.
Aizveda metāllūžņus un nesamaksāja
Kāda kundze cienījamos gados “Druvai” pastāstīja, ka viņu vairākkārt apciemojuši nepazīstami vīrieši, uzdodoties par metāllūžņu iepircējiem. Kundze neslēpj, ka bijusi patiešām priecīga un ieinteresēta pārdot metāllūžņus. Šķūnītī un pagrabā glabājušās dažādas vairs nederīgas lietas un lūžņi, ko pašai izvākt un kaut kur aizvest nebija pa spēkam. Sieviete ar pircējiem vienojusies par samaksu, un aizvestas divas kravas ar dažādiem lūžņiem. Uzreiz samaksāt viņi neesot varējuši, taču apsolījuši ar naudu atgriezties tai pašā dienā. Diemžēl kundze atpakaļ viņus nesagaidīja.
J. Goba apstiprināja, ka šis nav vienīgais gadījums, kad paņem metāllūžņus un nesamaksā. Lielākoties šādas situācijas notikušas laukos, kur cilvēki vairāk paļaujas uz goda vārdu un uzticas. “Ne jau visi, kuri piedāvā metāllūžņu uzpirkšanu vai citus pakalpojumus, ir zagļi, bet par sliktu nenāks būt manīgiem un vērīgiem,” iesaka J. Goba, atklājot, ka pakalpojumu piedāvāšana var būt arī situācijas izpēte, lai vēlāk māju apzagtu.
Cēsu rajona policijas pārvaldes kriminālpolicijas biroja 2. nodaļas vecākais inspektors Aivars Pometko skaidro, ka ļaundarus atklāt iespējams pēc konkrētiem priekšmetiem, kas nodoti metāllūžņu pieņemšanas punktā. Taču, ja lūžņi ir nepazīstami, ja vainīgās personas un automašīnas numurs nav zināms, nodarīto atklāt ir grūti.
No apkrāpšanas var pasargāt līguma noslēgšana. Būtiski ir nepiekrist lūžņu aizvešanai bez tūlītējas samaksas, turklāt drošības labad vajag pierakstīt automašīnas numuru. Lūdz palīdzību un apzog
Edgars (vārds ir mainīts) pastāstīja par nepatīkamu situāciju, kas notikusi šovasar: “Braucu uz Rīgu. Aiz Siguldas uz lielās šosejas uzmanību piesaistīja vairākas ceļa malā apstājušās automašīnas ar ārzemju numuriem. Divi tumšas ādas krāsas cilvēki bija izskrējuši uz ceļa un centās apstādināt automašīnas. Varēja noprast, ka radušās tehniskas problēmas, tādēļ nolēmu piedāvāt palīdzību.
Vīrieši lauzītā krievu valodā pastāstīja, ka vienu no mašīnām vairs nevar iedarbināt. Devos apskatīt, kas par vainu, bet piemirsu aizslēgt savu auto. Pēc apmēram desmit minūtēm bez lielām pūlēm auto atkal izdevās iedarbināt.” Sākotnējais prieks par palīdzēšanu beidzās, nedaudz vēlāk konstatējot, ka no mašīnas pazudusi soma.
J. Goba komentē: “Ja kas tāds noticis vai ir aizdomas par personām, kas šādi varētu rīkoties, nevajag nogaidīt, bet informēt policiju uzreiz. Nereti informāciju saņemam pārāk vēlu.”
A. Pometko un J. Goba pastāstīja, ka bijuši arī gadījumi, kad citu valstu iedzīvotāji krāpjas, pārdodot nekvalitatīvas preces – binokļus, pulksteņus un videokameras. J. Goba skaidro, ka potenciālajam pircējam krāpnieki parāda kvalitatīvu preci, taču iegādātajā iepakojumā ielikta zemas kvalitātes prece: “Ja grib nopirkt labu mantu, jārēķinās, ka tas maksās dārgi. Labs binoklis taču nemaksā četrus latus!”
A. Pometko atklāja, ka bijuši gadījumi, kad ārzemnieki lūguši palīdzību, skaidrojot, ka beigusies degviela un ir nepieciešama nauda tās iegādei. Palīdzēt gribošajam cilvēkam tiek piedāvāts iegādāties it kā zelta gredzenus par nelielu naudas summu. Vēlāk, protams, atklājas, ka gredzeni nebūt nav zelta. Pie bankomātiem – uzmanīgi!
Krāpšanas veidi ir dažādi arī pie bankomātiem. Policija brīdina par vienu no tiem, kas kļuvis aktuāls pēdējā laikā. J. Goba skaidro – krāpnieki izvēlas personu un gādā, lai tā ierauga, ka vienam no ļaundariem it kā nejauši izkrīt nauda. To redzēdams, cilvēks dodas naudu pacelt, tai mirklī uzrodas otrs krāpnieks, piedāvādams atrasto naudu sadalīt un neatdot. Lielākoties cilvēki, būdami godīgi, no piedāvājuma atsakās un naudu atdod īpašniekam, kurš sākotnēji izliekas pateicīgs. Pēc mirkļa viņš apgalvo, ka pazudusi arī bankas karte ar ievērojamu naudas summu. Tā nu naudas atradējs pēkšņi tiek apvainots kartes zādzībā. Lai pārliecinātu par savu nevainīgumu, tiek parādīts naudas maks, kā arī atvērts bankas konts, lai pierādītu, ka arī tur nav šādas naudas. Situācijas risināšanas laikā krāpnieki iegaumē PIN kodus, kā arī nozog bankas karti. Līdzīgi gadījumi reģistrēti daudzviet Latvijā, arī Liepā.
Policija iesaka strīdu risināt policijas pārvaldē un nekādā gadījumā nerādīt ne savu bankas karti, ne arī atklāt PIN kodu. Turklāt būtiski ir nepalīdzēt ļaundariem un nenēsāt makā vai somā bankas karšu PIN kodus.
Komentāri