Šonedēļ Cēsu rajona padomē stratēģiskās plānošanas komisijas un finanšu komitejas apvienotajā sēdē skatīja jautājumu par autoostas būvniecības ieceres Raiņa ielā 33 sabiedrisko apspriešanu un jautājumu par sarunu gaitu starp Cēsu pilsētas domi un valsts a/s “Latvijas Dzelzceļš” par stacijas ēkas, Stacijas laukuma 5, turpmāko izmantošanu un atjaunošanu autoostas vajadzībām.
Sarunā piedalījās a/s “CATA” valdes priekšsēdētājs Māris Ozoliņš, pilsētas domes priekšsēdētājs Gints Šķenders, uzaicināts bija “Latvijas Dzelzceļa” (LDz) tehniskās vadības direktora vietnieks nekustamā īpašuma jautājumos Vitolds Suksis, kurš tā arī neieradās.
Jau martā rajona padome ir izteikusi gatavību finansiāli atbalstīt autoostas būvēšanu Cēsīs. Sēdes vadītājs, rajona padomes priekšsēdētājs Andris Neimanis lūdza “CATA” valdes priekšsēdētāju Māri Ozoliņu pastāstīt par sabiedriskās apspriešanas gaitu autoostas būvniecības iecerei Raiņa ielā 33.
„Būvniecības ieceru projekts ir gatavs, publiskā apspriešana norit, tiklīdz tiks dota zaļā gaisma autoostas būvēšanai, darbus uzsāksim. Protams, vismaz trīs mēneši būs nepieciešami tehniskā projekta izstrādei. Būvdarbi varētu sākties pavasarī, un tie ilgtu apmēram sešus mēnešus,” skaidroja M. Ozoliņš un norādīja, ka jau vairāku desmitu gadu laikā, kopš ”CATA” sadarbojas ar „LDz”, nav bijis iespējams vienoties par kopīgu Cēsu dzelzceļa ēkas sakārtošanu.
„Līdz šim „Latvijas Dzelzceļš” savu labo gribu ir paudis tikai mutiski, tiklīdz nonākam līdz reāliem finanšu jautājumiem un ieguldījumiem, saruna apklust. Nedomāju, ka „Latvijas Dzelzceļš” būs gatavs tuvākajā laikā ieguldīt milzīgus līdzekļus Cēsu dzelzceļa stacijas ēkas labiekārtošanā. Tas nozīmē, ka a/s “CATA” pašai par sevi jādomā, tādēļ vienīgais risinājums šobrīd ir autoostas būvniecība,” komentēja M. Ozoliņš.
Arī rajona padomes priekšsēdētājs Andris Neimanis norādīja, ka autoosta rajona iedzīvotājiem ir vitāli svarīgs jautājums.
„Ir jādod iespēja pasažieriem saņemt tādu pakalpojumu, kāds viņiem pienākas. Sarunas ar „LDz” līdz šim bijušas smagas un garas. Un jāuzsver, ka runa nav par pašvaldību, bet gan par pilsētas un visa rajona iedzīvotājiem. Par mūsu pilsētas viesiem, kuri ir pelnījuši normālu autoostu,” teica A. Neimanis, kuram piekrita arī rajona padomes izpilddirektors Māris Niklass, sakot: „Gribu nosaukt trīs aspektus- Raiņa ielā 33 būvniecībai paredzētā zeme pieder a/s “CATA”, skiču projekts jau ir izstrādāts un arī rajona ļaudis beidzot ir pelnījuši modernu un pārvadātāju likuma normām atbilstošu autoostu ar normālām tualetēm, gaišām uzgaidāmajām telpām un drošu vidi.”
Sēdes noslēgumā arī rajona padomes priekšsēdētāja vietnieks Laimis Šāvējs pauda savu viedokli, uzsverot, ka Cēsīs ir jābūt modernam satiksmes mezglam: „Dzelzceļa ēku šādu atceros kopš 60. gadiem, kad tur iegriezos kā skolnieks. Jaunās autoostas celtniecības jautājums jārisina. Turklāt rajona padomei vēl ir laiks šo ieceri īstenot un aiz sevis atstāt nenovērtējamu mantojumu.”
Pilsētas domes priekšsēdētājs Gints Šķenders, kurš pēdējo mēnešu laikā atkārtoti uzsācis sarunas ar „LDz” par Cēsu dzelzceļa stacijas ēkas nākotni, atzina, ka rakstiski no ”Latvijas Dzelzceļa” nav saņēmis vēstuli, kurā tiktu sniegtas konkrētas atbildes un nosacījumi par dzelzceļa ēkas nākotni.
„Ja līdz publiskās apspriešanas beigām no „LDz” nebūs saņemta konkrēta atbilde, tad jau citu variantu nebūs, kā autoostu būvēt,” komentēja G. Šķenders.
Līdz 21. oktobrim norit sabiedriskā apspriešana autoostas būvniecībai Cēsīs, Raiņa ielā 33. Neatkarīgi no tās rezultātiem, lēmumu – būvēt Raiņa ielā 33 autoostu vai ne, pieņems Cēsu domes deputāti.
Komentāri