Jaunajā pilī otrdien notika nebijusi politiska tikšanās. Cēsu vadošie politiķi bija aicinājuši lielāko Vidzemes pilsētu mērus, lai piedāvātu sadarbību kultūras un tūrisma jomā.
Viesi tika iepazīstināti ar cēsnieku izaicinošāko ideju – Cēsīm pretendēt uz Eiropas kultūras galvaspilsētas statusu 2014. gadā. „Apzinoties konkursa nosacījumus un izaicinājumus, mums ir priekšlikums šajā valsts mēroga konkursā, kurā gatavojas startēt arī Rīga, Liepāja un Jūrmala, Vidzemes pilsētām apvienoties un startēt kopā, bet Cēsīm uzņemties vadošo lomu,” Valmieras, Gulbenes, Alūksnes, Valkas, Limbažu un Siguldas pārstāvjiem piedāvāja Cēsu domes priekšsēdētājs Gints Šķenders. Viņš uzsvēra, ka Cēsis šobrīd gaida idejisku atbalstu. Vienošanās ar pilsētām jānoslēdz jau oktobrī, lai dokumentu pievienotu Cēsīs sagatavotajam projektam, ko iesniegs starptautiskajai žūrijai. „Ja mums izdosies iekļūt konkursa otrajā kārtā, tad arī sāksim detalizētu sadarbības plāna izstrādi. Tam mums 2009. gadā būs laiks deviņus mēnešus. Ņemiet vērā, ka šis projekts varēs īstenoties pēc sešiem gadiem, un tad pilsētu vadībā nebūs ne šis, ne nākamais deputātu sasaukums.”
Projekta izstrādes darba grupa uzaicinātajiem partneriem izklāstīja, ka Cēsu iecerētā koncepcija paredz Vidzemi un Cēsis Eiropai parādīt kā pozitīvas gaisotnes novadu un vidzemniekiem dot iespēju apliecināt latviskumu. „Mūsu tautas nacionālās identitātes saglabāšana pēc sešiem gadiem būs daudz aktuālāka nekā tā ir šobrīd,” prognozēja G.Šķenders un piebilda: „Mums jau tagad ir politiska iespēja radīt virzienu, kurā strādās nākamie pilsētu vadītāji.”
„Šis projekts no katras pilsētas prasīs ļoti lielus finansiālus ieguldījumus un, sagatavojot kultūras un tūrisma vidi, mērķtiecīgu darbu turpmākos piecus gadus. Par to vispirms man jārunā ar domes deputātiem,” vērtēja Valmieras domes priekšsēdētājs Inesis Boķis, kā arī ar smaidu piebilda: „Kur nu vēl lielais darbs, lai ar mūsu mentalitāti apvienotu kopīgam mērķim
astoņas pilsētas.”
Gatavību piekrist Cēsu idejai tūlīt izteica mēri Nikolajs Stepanovs no Gulbenes, Juris Žūriņš no Limbažiem un Viktors Litaunieks no Alūksnes. No Valkas domes bija ieradies pārstāvis, bet madonieši nebija atsaukušies Cēsu ielūgumam. Siguldas mērs Tālis Puķītis uzsvēra, ka tā ir liela uzdrīkstēšanās – vienot visu Vidzemi grandiozā projektā, tāpēc par to politiķiem jāinformē iedzīvotāji, bet darba grupā jānonāk pie vienotas izpratnes, kāda veida sadarbība starp pilsētām tiek gaidīta. Siguldieši neslēpa faktu, ka arī paši gribējuši startēt konkursā par Eiropas kultūras galvaspilsētas statusu, tāpēc lūkojušies pēc pieredzes ārzemēs un sadarbības iespējas jau iztaujājuši Rīgā un Cēsīs.
Cēsu kultūras centra direktora vietniece Ilona Asare, analizējot Vidzemes pilsētu gaidāmos ieguvumus, sacīja: „Eiropas pilsētu pieredze rāda, ka arī tie kandidāti, kas neuzvar, no šī konkursa iegūst. Pēc trim gadiem Eiropas Kultūras
galvaspilsēta būs Tallina, bet Tartu, kas Igaunijā arī pieteica savu kandidatūru, vienu mēnesi 2011. gadā nonāks šī starptautiskā notikuma uzmanības centrā.”
Komentāri