Cēsnieki izveidojuši Latvijas bibliotēkās nebijušu ekstru – radījuši īpašus eksponēšanas apstākļus miniatūrgrāmatu kolekcijai.
Projekta autore Cēsu centrālās bibliotēkas direktores vietniece Gunta Romanovska, aizrautīga stāstniece par grāmatām, plāno, ka ar laiku par šo Cēsu kolekciju radīsies arī tūristu interese, jo līdzīgas iespējas iepazīties ar šādu intelektuālo mantojumu Latvijā nekur citur nav.
Radīt sabiedrībai pieejamas arī miniatūrgrāmatas Cēsu centrālajā bibliotēkā bija pamatots iemesls, jo nevienā Latvijas bibliotēkā nav tik lielas kolekcijas – ap 500 grāmatiņu, kuru augstums nepārsniedz 100 milimetrus. „Ar apbrīnu un skaudību uz šo veikumu varam noskatīties arī mēs, Latvijas Nacionālās bibliotēkas darbinieki, jo tas nav tipiski ne tikai mūsu valstī, bet arī bibliotēkās pasaulē. Katrā ziņā ar tik plašu elektronisko datu bāzi, kāda tagad par kolekciju ir izveidota Cēsīs, man nebija nācies saskarties,” pastāstīja Lilija Limane, Latvijas Nacionālās bibliotēkas reto grāmatu un rokrakstu nodaļas galvenā bibliogrāfe.
Miniatūrgrāmatām, kas tagad aizņem veselu sekciju vienā bibliotēkas telpā, ir bijis dažāds pielietojums. To vidū ir liliputizdevumi, kuri vairāk uzskatāmi par grāmatizdevēju meistardarbu un atgādina suvenīrus. Blakus ir mazizmēra grāmatiņas, kuras ērti lasīt un ļoti ērti nēsāt līdzi. Šādu izdevumu pirmsākumi meklējami 18. gadsimtā, kad papīrs vēl bija ekskluzīva prece un populāri bija garākos ceļojumos ņemt līdzi savu bibliotēku. Pirms kolekcijas publiskošanas Cēsu dome piešķīrusi finanses, lai to papildinātu ar jaunākajām grāmatnīcās redzamajām grāmatām. Tas dod priekšstatu par mūsdienu tendencēm – mini grāmatiņām bērniem, šķirstāmām rotaļājoties, iemiegot vai pat vannojoties. Arī mūsdienās tiek izdotas miniatūrgrāmatiņas, kas noder kā izziņas krājums ceļojumos. Klāt nākušas grāmatas par visdažādākajām tēmām – no tērpu vēstures un ieskata mākslas šedevru reprodukcijās līdz aprakstam par franču vīniem.
Cēsu bibliotēkas kolekcijas lielāko daļu veido privātpersonu dāvinājumi, lielākoties bijušās Cēsu grāmatu draugu biedrības miniatūrgrāmatu sekcijas dalībnieku. Velta Riekstiņa, Zigurds Kārkls, Jānis Godiņš, Lūcija Suhanova un citi bija gaidīti viesi kolekcijas atklāšanā publiskai apskatei. Vērtīgu dāvanu Cēsu bibliotēka saņēmusi no ārzemēs dzīvojošiem latviešiem – izdevumus trimdā, pēckara laikā. Vecākā grāmata, kas nonākusi Cēsīs, ir Florencē 1861. gadā izdotais Bokačo „Dekamerons”. Ekspozīcija dod priekšstatu par miniatūrgrāmatu poligrāfijas attīstību Padomju Savienībā, kā arī ieskatu 20 valstu izdevējdarbībā.
Kolekciju pārskatāmu dara pēc bibliotēkas ierosmes projektētā un pagatavotā grāmatu sekcija, kas ir Cēsu profesionālās vidusskolas 3. kursa audzēkņa, topošā galdnieka Kristapa Garanča darbs. Ekspozīcijas telpu papildina datortehnika ar lupu. Ar tās palīdzību var palielināt sīkāko grāmatu burtus un iepazīties ar tekstiem.
Ekspozīcijas atklāšanas dienā kolekcija atkal papildinājās, jo bibliotēka no pirmajiem apmeklētājiem saņēma grāmatu dāvinājumus. Daži noskaidroja, ko vērts būtu dāvināt nākotnē, taču ikviens, kurš no senākiem gadiem vai no ceļojumiem glabā kādu miniatūrizdevumu, var to pārvērst dāvanā bibliotēkai, lai papildinātu Cēsu kolekciju.
Bibliotēkas miniatūrgrāmatu iziešanu „uz skatuves” publiskā vidē Cēsu bibliotēkai palīdzējuši īstenot Valsts Kultūrkapitāla fonds, pilsētas dome un kultūras centrs.
Komentāri