Šonedēļ pie upju slūžām daudzviet var redzēt
cilvēkus. Piestājuši, vēro ūdeni, dažs tur gatavībā fotoaparātu.
“Reku, leca, tāds skaistulis! Redzēji?” ik pa brīdim atskan no
upmalas. Laši nāk!
Ceturtdienas pēcpusdienā Līgatnē pie Ānfabrikas slūžām stāvēja bariņš līgatniešu, vieni gandarīti gāja prom, citi ieinteresēti piepulcējās.
“Kā mēs atnākam, tā laši nelec,” “Druvai” atzina Aivis Bušs un Mārcis Šveicars. Abi puiši ir līgatnieši, bet savos divdesmit gados nebija redzējuši, kā laši nāk uz nārstu.
“18 saskaitīju. Lašu ir daudz. Cilvēki nāk, skatās, priecājas,” saka GNP valsts vides inspektore Gunta Palucka, kura dežurē pie upes. Pie slūžām it kā ir zivju ceļš, bet inspektore to nosauc par zivju ešafotu, jo te ūdens spiediens ir ļoti liels. “Cik tālu laši spēj uzlekt, tūlīt tiek atsisti atpakaļ. Te ļoti nepieciešams īsts zivju ceļš,” stāsta Gunta Palucka un piebilst, ka tāpat ir pie Vaives dzirnavām, kur arī laši netiek pāri slūžām.
No Ānfabrikas slūžām līdz Gaujai ir kilometri pieci. Laši, meklējot nārsta vietas, peld augšup pa Līgatnes upi, tālāk par slūžām netikdami, tad peld atpakaļ, bet tur upē maz klasisku vietu, kur ir bedres, paceres. Augšpus slūžām ir daudz vairāk piemērotu berzes vietu.
“Līgatnes upē šoruden tiešām ir daudz lašu. Katru rudeni nāku skatīties, agrāk, ja izdevās redzēt lasi lecam, tas bija notikums, varēja vien sapņot ieraudzīt lasi,” saka Līgatnes domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins un uzsver, ka tas ir iepriekšējo gadu akciju rezultāts. Viņš arī pastāsta, ka savulaik Līgatnes upe bijusi zivīm ļoti bagāta. Tad 70.gados uz Vidzemes šosejas gravā notikusi autoavārija un no mašī-
nas upē ieplūdis slāpeklis. Tēvs stāstījis, ka vīri ar kartupeļu groziem foreles nesuši mājās. Kopš tā laika zivju Līgatnes upē bijis maz, tad 90.gados strādāja
elektriķi, kuri daudz iznīcināja.
Pērn Līgatnes pilsētas un pagasta pašvaldības, kā arī tie zemes īpašnieki, kuri dzīvo Līgatnes krastā, nodibināja biedrību “Līgatnes upes saimnieki”. Tās mērķis – veikt pasākumus, lai upe atkal būtu dzīva. “Un galvenais – uzcelt zivju ceļu pie Ānfabrikas,” uzsver domes priekšsēdētājs un piebilst, ka pirms nepilniem desmit gadiem ierīkotais zivju ceļš ir tikai acu aizmālēšanai, zivis pāri netiek. Līgatnieši jau iepazinušies ar dāņu pieredzi zivju ceļu ierīkošanā, pašvaldības vadītājs ir pārliecināts, ka šo projektu izdosies īstenot.
“Līgatnes upe ir skaista. Ja tajā būs zivis, būs makšķernieki, cilvēki brauks atpūsties, “ saka Ainārs Šteins un atgādina, ka pilsētas nākotne ir arī tūrisms.
Diemžēl ne jau visi uz lašupēm dodas priecāties par lašiem. Trešdien GNP
vecākais valsts vides inspektors Jānis Bušs, Valsts vides dienesta Jūras un iekšējo ūdeņu
pārvaldes vecākie inspektori Uldis Lencbergs un Ilgvars Griška aizturēja vienu lašu bendi. Inspektori bija slēpnī pie Ānfabrikas slūžām un sekoja, kas notiek pie upes.
Ap plkst.21.30 no netālās sarga mājiņas iznāca vīrietis, devās pie slūžām, aizgrieza ciet
aizvarus, lai pārtrauktu ūdens pieplūdi. Izmantojot brīdi, kad upe izsusēja, vīrietis ķēra lašus. Maluzvejnieks tika aizturēts ar
pierādījumiem – vienu taimiņu, žebērkli virsjakas kabatā, diviem lukturiem un zivju uzķeramo tīkliņu.
“Diemžēl lašu ķērāju aizvien netrūkst. Tepat netālu kāds upē bija iztaisījis bedri un izlicis ar akmeņiem, ja lasis lec, lai viegli noķert,” stāsta Gunta Palucka un piebilst, ka inspektori ir gana pieredzējuši, lai saprastu, ja gar upmalu kāds staigā ar tukšu maisiņu, nav viņam labi nodomi. Pie citām lašupēm inspektori atraduši gan garos zābakus, gan instrumentus lašu duršanai.
Komentāri