Veselavas pamatskolā foajē sienu rotā ap 90 Latvijas kartes. Katrā
īpaši iezīmētas vietas. “Tā ir mūsu Latvija,” saka skolotāja, ārpusklases darba organizatore Ērika Arāja. Kartē katrs skolēns un skolotājs iezīmējis savu dzimto vietu, arī pilsētas un pagastus, kur pabijis vai nu kopā ar ģimeni, vai ekskursijās. Kartes ir interesanti pētīt. Un ik starpbrīdi pie tām pulcējas skolēni. Katrs grib parādīt savu.
“Te labi redzam, ka Latgale un Zemgale skolēniem svešāka, reti kurš tur bijis. Bērni lielākoties tepat Cēsu rajonā dzimuši, bet skolotāji, lai lielā daļa vietējie, ir arī no Madonas, Jēkabpils, Apes,” stāsta Ērika Arāja, kuras dzimtā puse ir Lapmežciems, un piebilst, ka skolēni ar interesi un aizrautību iepazīst Latviju, prasa klasesbiedriem, kas vietā, kur viņš bijis, interesants.
Darbmācības stundās puiši no finiera izzāģējuši Latvijas kontūras, vizuālās mākslas stundās citi iezīmējuši pilsētas un izkrāsojuši. Šī lielā Latvija, ar svecītēm rotāta, būs zālē goda vietā svinīgajā valsts gadadienas sarīkojumā.
Šoruden visi skolas skolēni arī rakstīja aprakstus “Vieta, bez kuras nevaru iedomāties Latviju”. Daudzi rakstījuši par Veselavu, Raunu, arī Cēsīm, Rīgu. “Manas dzimtās mājas ir Veselavas pagasta “Lejas Stirnas”. Tām ir vairāk nekā simts gadu. Šo vietu sāka iekopt mans vecvecvectēvs, kuru sauca Eduards Zaķis. Šī vieta ir skaista, tāpēc, lai kur es būtu, man gribas atgriezties mājās,” raksta otrklasnieks Gustavs Balodis, bet Anna Sarkane no 8.klases domā: “Citiem varbūt liekas, ka bez Raunas var iztikt. Viņi tā domā tikai tāpēc, ka viņu dzimtā vieta ir cita.” “Vieta, bez kuras nevaru iedomāties Latviju, ir mazā, mīļā Veselava. Tā katram veselavietim ir mazā dzimtenīte. Lolota, kopta, mīļota un sildīta katrā sirsniņā. Jau, sveicinot cits citu, sakām: “Sveiks, veselavieti!”” Tā raksta astotklasniece Agnese Sproģe.
Īpašs notikums visam skolas kolektīvam bija pagājušo piektdien. Katrs audzēknis, skolotājs un darbinieks Vienotības jostā ierakstīja vēlējumu Latvijai dzimšanas dienā. “Katrs skolēns uzrakstīja savu vēlējumu, tad klase kopā sprieda, kā dažos teikumos apvienot visu domas. Varēja vien priecāties, ar kādu aizrautību skolēni to darīja,” stāsta skolotāja. Svinīgs bijis brīdis, kad viss klases kolektīvs ienācis telpā, kur dega sveces, pie galdiņa, uz kura bija Vienotības jostas rullis, stāvēja meitenes tautastērpos. Daža klase bija izlēmusi, ka katrs skolēns ierakstīs pa vēlējuma vārdam, citā tas tika uzticēts vienam, bet parakstījās visi. “Bērni bija klusi, satraukti, ka tik neielaistu kādu kļūdu. Viņos bija svinīgums un godbijība,” domās dalās Ērika Arāja un piebilst, ka gan aprakstos izteiktās domas, gan vēlējumi Latvijai izskanēs valsts jubilejas sarīkojumā.
Veselavas pamatskolā nerunā par patriotisko audzināšanu. Tur regulāri notiek dažādi pasākumi, kuros skolēni gan iepazīst Latviju, gan savu dzimto pusi. Bērni pētījuši dzimto māju vārdu izcelsmi, dzimtuz saknes, vētījuši vecus albumus, izzinājuši notikumus un iepazinuši cilvēkus. “Mēs daudz braucam ekskursijās,” saka skolotāja. 7.- 9. klašu skolēniem ļoti paticis Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, bet 8. un 9. klašu audzēkņi atvērto durvju dienā pabija Saeimā un Ministru kabinetā, kur arī parunājās ar Ministru prezidentu Ivaru Godmani. Skolā ļoti gaidīta ir sporta diena, kas notiek pie jūras.
3.novembra vakarā Veselavas pamatskolas 4.- 9.klašu skolēni dosies uz skolu. Piekto rudeni viņi piedalīsies militarizētajā nakts trasē. “Pasākumu mums gatavo Instruktoru skolas puiši un jaunsargi. Ir teorētiskās nodarbības par armijas lietām un arī dažādi spēka un atjautības pārbaudījumi,” stāsta skolotāja un piebilst, ka tā ir reize, kad katrs klases kolektīvs ir saliedēts, draudzīgs, cits citu atbalsta. Skolotājai labā atmiņā pirmais pasākums.
”Tas bija 16.novembris. Visi bijām sapulcējušies noslēgumam, puiši dziedāja strēlnieku dziesmas, un sāka snigt sniegs. Daudziem vārdi aprāvās,” atceras Ērika Arāja un uzsver, ka bērni ļoti labi saprot, kas ir Latvija, kas ir dzimtene, mīlestība.
“Ar bērniem daudz esam runājuši par šodienas Latviju. Arī skolēni uzsvēruši, ka ne jau valsts vainīga, ka dzīve nav tik viegla, ka vecākiem nav darba, bet gan cilvēki, kuri ir pie varas. Bērni atzīst, ka katram pašam jābūt uzņēmīgam, jāmeklē darbs, sava vieta dzīvē, nedrīkst nolaist rokas,” domās dalās pedagoģe.
Līdz pat Latvijas jubilejai katrā skolas klasē būs redzamas fotogrāfijas, kurās var pazīt daudzas vietas tepat mūsu rajonā. Rudenīgās ainavas, dažādus kultūras pieminekļus fotografējuši paši skolēni, viņi arī iekārtojuši stendus. ”Valsts jubilejas pasākumā tos varēs apskatīt vecāki, tāpat kā dzirdēt bērnu domas, redzēt viņu zīmētās Latvijas kartes,” stāsta skolotāja Ērika Arāja un piebilst, ka Latvijas 90.gadadiena ir notikums, kas paliks skolēnu sirdīs.
Komentāri