Vairāk nekā pieci simti Latvijas skolēnu ļoti nopietni aizdomājās par to, kāda varētu būt mūsu valsts pēc desmit un vairāk gadiem. Tas būs laiks, kad viņi paši jau varēs aktīvi ietekmēt valsts dzīvi. Ne tikai vēlēt, bet arī strādāt Latvijas labā. Taču šoruden 90 no viņiem aicināti piedalīties simboliskā sarīkojumā – valsts svētkos atkārtot vēsturisko notikumu un Nacionālā teātrī dibināt Latvijas valsti. Bērnu vidū būs arī Amatas pamatskolas skolniece Liene Freimane, un skolasbiedri, skolotāji par to ir lepni, ka mērķtiecīgā, atbildīga, uzcītīgā un zinātkārā Liene, klases autoritāte un aktrise, izraudzīta šai lomai.
Paies desmit gadi un, kas zina, vēlreiz ar lielu interesi izlasīsim bērnu fantāzijas. Monta Enkuzena no Cēsu pilsētas pamatskola 8. klases :
„Šie vārdi ir tik patiesi: Latvijai ir sava jūra-liela jūra. Savi meži, ezeri un upes, mazas meitenes un zēni, kuriem lieliem jāaug tā kā Latvijai. Ticu tam, ka pēc 10 gadiem tauta ar tik lielu pozitīvo enerģiju spēs sevi parādīt pasaulei. Ticu, ka ar kopīgiem spēkiem mums būs sakopta vide un pilsētas. Nebūs jādodas peļņā uz svešām zemēm, jo tas posta mūsu ģimenes. Stipra un laimīga ģimene noteikti ir mūsu valsts pamats. Ar savu darbu un zināšanām kļūsim iekšēji atbrīvotāki un garīgi bagātāki.
Tikai jāsāk ar mazumiņu – ar sevi, līdz nonāksim pie lielām lietām. Visu saliekot kopā kā mozaīku, ieraudzīsim to, ko tik ļoti vēlamies – savu sapņu piepildīšanos!”
Liene Freimane no Amatas pamatskolas 3. klases: „ Zinu, ka Latvija ilgu laiku nebija brīva valsts, bet atkal kļuva brīva neilgi pirms manas dzimšanas. Par
to man daudz stāstīja vecāki un opaps, viens no Tautas frontes dibinātājiem. Viņa paraksts rotā arī Latvijas Neatkarības deklarāciju. Šodien opapa vairs nav, bet man ir gods un pienākums domāt par Latviju tāpat kā savulaik viņš.
Pēc desmit gadiem es vēlētos redzēt Latviju tīru un sakoptu, jo man šķiet, ka tā vēl nav pietiekami sakārtota. Vēlos, lai nepiesārņotu dabu, lai būtu asfaltēti ceļi un cilvēki nezagtu.
Esmu pret kūlas dedzināšanu, kurā aiziet bojā kukaiņi, putni un zvēri, nepiekrītu mežu izciršanai, jo samazinās sēņošanas vietas, vēlos, lai samazinātos nabadzīgās ģimenes un cilvēkiem būtu darbs. Ceru, ka nekad neslēgs mūsu lauku skolu, kurā mācījusies arī rakstniece Melānija Vanaga.
Priecājos, ka esmu latviete un varu dzīvot brīvā valstī. Savu novēlējumu Latvijai esmu ierakstījusi arī Latvijas vienotības jostā „Saudzējiet dabu mūsu mīļā Latvijā!””
Komentāri