Cēsis oficiāli izvirzījušas savu kandidatūru Eiropas kultūras galvaspilsētas titula iegūšanai.
Pieteikums, ko saņēma starptautiska konkursa komisija, ir dokumentu kopums, apkopots biezā mapē. Tajā skaitā ir ne tikai ideju apraksts par to, kas varētu vienot kultūras pasākumus 2014. gada garumā, bet arī apliecinājums vēl nebijušam sadarbības modelim. Astoņas Vidzemes pilsētas apvienojušās kopīgam mērķim – Eiropas kultūras galvaspilsētas statusa iegūšanai. Sadarbību ar Cēsīm atbalstījuši Valmieras, Alūksnes, Valkas, Gulbenes, Madonas, Limbažu un Ainažu pilsētas deputāti.
Cēsis pēdējos gados jau vairākkārt uzdrīkstējušās un apliecinājušas, ka spēj sarīkot Latvijas mērogā nozīmīgas kultūras aktivitātes. Cēsu 800 gades svinības pirms diviem gadiem bija iekļautas starptautiskās organizācijas UNESCO atzītu notikumu kalendārā. Tagad ir mērķis 2014. gadā pievērst eiropiešu uzmanību kultūras norisēm Vidzemē.
Uz konkursa rezultātiem par titula iegūšanu vēl jāgaida. Pēc sešiem gadiem šādu godu cer iegūt arī Liepāja, Jūrmala un Rīga.
„No politiskā, ekonomiskā, saimnieciskā viedokļa komisijas locekļiem Rīgu nevajadzētu izraudzīties par konkursa uzvarētāju. Galvaspilsētai jau tā ir daudz lielākas iespējās izteikties. Turklāt 2015. gadā Latvija būs prezidējošā valsts Eiropas Savienībā. Tas Rīgas attīstībai dos lielas priekšrocības un iespējas,” uzskata Cēsu domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Mihaļovs, Cēsu koncepcijas veidošanas grupas vadītājs. “Zviedrijas galvaspilsēta Stokholma apzināti atteicās no šī goda, dodot 2011. gadā savas valsts provincei unikālu iespēju. Latvijā tāda nepieciešama Vidzemei, kurai citādā veidā tik lielas iespējas vispār nevar būt. Milzīgais Eiropas kultūras galvaspilsētas projekts dos impulsu ne tikai kultūrai, bet arī ekonomiskajā un saimnieciskajā jomā. Tāpēc valstiski pareizi būtu Eiropas kultūras galvaspilsētas godu dot kādai pilsētai ārpus Rīgas.”
Viens no galvenajiem izaicinājumiem, ko Cēsis kā Eiropas kultūras galvaspilsēta ir definējusi – izstrādāt tādu kultūras programmu, lai ikvienam vidzemniekam un viesim būtu iespēja attīstīt savas radošās spējas kādā no kultūras jomām. Viens no koncepcijas veidošanas autoriem, uzņēmējs un Cēsu domes deputāts Juris Žagars uzskata, ka ikviena no Cēsu sadarbības pilsētām uz laiku – dienu, nedēļu vai mēnesi – var kļūt par kādas mākslas metropoli Eiropas mērogā, vai tā būtu fotomāksla, mūzika, teātris vai kas cits. „Plānots, ka 2014. gadā katrā Vidzemes pilsētā būs modernizēta kultūras infrastruktūra, tās būs gatavas īpašu kultūras aktivitāti sarīkot tā, lai tā pārņemtu visu pilsētu. Tajā pašā laikā kultūras baudīšanai būs līdzsvarots un mierīgs temps, lai dotu laiku pārdomām un izjūtām,” uzsver J.Žagars.
„Cēsis kā vadošā pilsēta apņēmusies veidot Latvijas stāstu un kultūras projektā iesaistīt ceturto daļu
valsts,” skaidro A.Mihaļovs. Vismazākā no pilsētām, kas politiski pievienojusies Cēsu projektam, ir Ainaži. „Pilsētas deputāti piekrita šai iecerei, jo domā ilgtermiņā. Ainaži drīz iekļausies Salacgrīvas novadā, bet kultūras jomā šādi tai būs iespēja, lai Ainažu vārds atkal izskan plašā mērogā,” parakstot līgumu par Cēsu un Ainažu sadarbību Eiropas kultūras galvaspilsētas projektā, sacīja Ainažu mērs Ojārs Zvejnieks.
Politisku peripetiju dēļ pašlaik Limbažu rajons nav iekļauts Vidzemes, bet Rīgas plānošanas reģionā. „Tas nav dabiski, un ilgi tā nepastāvēs,” uzskata O.Zvejnieks. „Tāpēc ar jauno līgumu Limbaži un Ainaži vismaz kultūras jomā apliecina savu patieso vēsturisko piederību.”
Konkursa 1. kārtas rezultāti tiks paziņoti decembrī. Pilsētas, kuru projekti tiks izvirzīti 2. kārtai, iegūs laiku – deviņus mēnešus, lai sagatavotu detalizētu kultūras programmu 2014. gadam.
Komentāri