Turpinām ieskatīties dažādu rajona pagastu darba situācijā. Šoreiz –Zaubes pagasts.
Pagasta sociālās palīdzības organizatore Vaira Zauere, runājot par situāciju Zaubē, stāsta, ka reģistrēto bezdarbnieku skaits nav tik liels, cik tas ir patiesībā. Daudzi bezdarbnieki Nodarbinātības valsts aģentūrā nereģistrējas.
“Pagastā ir vairāki uzņēmumi, kuri pagasta ļaudis nodrošina ar darba vietām. Lielākie ir – kokogļu cehs, lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība “Zaubes kooperatīvs”, gaļas liellopu audzētava SIA “Vālodžu pakalni”, lielākā zemnieku saimniecība “Vizbulīši”, kā arī SIA “Jaunlauciņi”, kas nodarbojas ar tirdzniecību. Tā ka gluži nav tā, ka pagastā darba vietas dod tikai skola, aptieka un veikali,” saka V. Zauere un bilst, ka pēdējo mēnešu krīze valstī nav izputinājusi vietējos uzņēmumus. Krīzes sekas drīzāk atsaucas uz tiem ļaudīm, kuri strādāja ārpus pagasta.
“Daudzi cilvēki brauca strādāt celtniecībā uz Rīgu, Mālpili un Līgatni. Ir gan jūtams, ka krīze iestājusies un daudzi pagasta ļaudis darbu zaudējuši tieši šajā nozarē. Taču nevaru teikt, ka uz pašvaldību cilvēki nāktu rindām un lūgtu palīdzību, lai gan ir skaidrs, ka daudzām ģimenēm bieži ir grūti savilkt galus kopā. Arī cenas veikalos nekrītas, kaut arī valstī piedzīvojam krīzi,” spriež sociālās palīdzības organizatore.
Pēc Nodarbinātības valsts aģentūras datiem zināms, ka sieviešu – bezdarbnieču pagastā ir uz pusi vairāk nekā vīriešu – bezdarbnieku. “Sievietei noteikti ir grūtāk izbraukt no pagasta. Viņām tomēr ir jārūpējas par ģimeni un bērniem, citādi vairumā gadījumu jau darbs nodrošināts sociālajam dienestam un bāriņtiesai. Taču vīrieši un gados jauni cilvēki lielākoties arī dodas darba meklējumos uz kaimiņpagastiem un pilsētām,” saka V. Zauere un pauž nožēlu, ka sabiedriskā transporta kustība uz Cēsīm ir neapmierinoša ikvienam darba meklētājam.
“Diemžēl jāsaka – uz Rīgu izbraukt varam labāk nekā uz Cēsīm. Tas, kuram nav personīgā auto, nevar izbraukāt darbu, ja tas būtu Cēsīs. Tas ir pat neiespējami. Autobuss no Cēsīm atpakaļ nāk jau divos dienā. Darba cilvēkiem tas noteikti neder. Ja nav personīgā transporta līdzekļa, ar autobusu izbraukāt darbu rajona centrā ir neiespējami,” saka V. Zauere. Vaicāta par pagasta nākotni, saka: “Ja jau mums valstī nav stratēģiskā plāna, lai attīstītu ekonomiku, tad kāds plāns varētu būt pagastam? Kādas ražotnes mēs varam taisīt, ja nezinām, ko vispār kāds nākotnē pirks, pārdos un kas notiks? Vai šobrīd ir jēga vispār ieguldīt savus līdzekļus un uzņemties kredītsaistības? Viss ir neziņā tīts. Un grūti pateikt, kā viss vēl izvērtīsies ar novadu veidošanu un visu pārējo. Arī jaunieši no pagasta iet prom, un ir saprotams, kādēļ tas tā. Demogrāfiskā situācija arī nav iepriecinoša. Šogad pagastā dzimuši tikai četri mazuļi,
bet miruši 11 zaubēnieši.”
Komentāri