Augstskola meklē risinājumus
Mācībspēki, vadības zinību studenti un Cēsu uzņēmēji pie sarunu galda sēdās, lai spriestu, kā veicināt jauninājumus uzņēmējdarbībā, domājot par ekonomikas attīstību.
Par sarunas vietu bija izraudzīta Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas Cēsu filiāle. Vadības un ekonomikas nodaļas vadītāja mg. sc. soc. Irēna Krustozoliņa aicināja diskusijas dalībniekus debatēt, kā jauninājumi jeb inovācijas ienāk organizāciju vidē, kas tiek gaidīts no augstskolas, lai studijas nebūtu atrautas no notiekošā iestādēs un komercorganizācijās.
Diskusija ievirzījās arī par to, lai studiju gados nobriedusī doma veidot savu uzņēmumu, kļūt par darba devēju veidotos tik pārliecinoša, ka apstākļi to nebremzētu, gluži otrādi – ierobežotu finanšu resursu laikā izdoma ir tā, kas var radīt uzņēmējdarbības vidē inovācijas. Studentiem ir idejas
“Pasaulē notiek arī strīdi, vai ekonomiskā krīze vispār ir, pieņemot, ka pārmaiņas ekonomikā ir lielā mērā uzpūstas un izrunātas. Lai nu kā spriestu diskusiju dalībnieki televīzijā, to, ka Latvijā kļuvis grūtāk, izjūt pilnīgi visi, arī studenti,” analizēja I. Krustozoliņa, norādot, ka bezdarbs Latvijā palielinās. “Tas, ka Latvijā saasinājušās problēmas ar finansēm, ir fakts. Nedomāju, ka Cēsu novadu problēmas, kas aktualizējušās Rīgā, skar mazāk.”
I. Krustozoliņa uzsvēra, ka augstskolas mērķis ir izglītot topošos darba devējus un vadošos darbiniekus tā, lai pilsētā, kurā ir augstākā mācību iestāde, papildinātos aktīvāko cilvēku daļa.
“Cēsīs vai visi studenti no vadības un ekonomikas nodaļas strādā komercuzņēmumos, valsts iestādēs. Viņi interesējas par novada attīstību, analizē novada attīstības stratēģiju arī kursa darbos un vērtē, ko vēlētos redzēt pēc pieciem, desmit gadiem. Pasniedzēji secina, ka veidojas zināšanās ļoti spēcīgi studenti. Valsts pārbaudījumi pēdējos kursos apliecina, ka studenti nāk klajā ar brīnišķīgām idejām.” I. Krustozoliņa piebilda, ka pasniedzēji vēlētos, lai liela daļa no tām nepaliktu uz papīra, bet īstenotos, lai uzņēmumos un iestādēs, par kurām studenti veikuši zinātniskus pētījumus, interesētu studentu izdarītie secinājumi. “Idejas, kuras augstskolā novērtētas ar desmit, deviņām vai astoņām ballēm, ir pelnījušas gūt darba devēju ievērību un vērts tās ieviest praksē.”
Arī mācībspēki Ligita Embrekte un Ingūna Jurgelāne uzņēmējiem diskusijā apliecināja savu rūpi – iespējas studentiem atrast atbilstošas prakses vietas, kā arī lielāku ievērību ārpus augstskolas par bakalaura vai maģistra darbiem, lai tie kalpotu gan zinātniskiem nolūkiem, gan noderētu praksē. Pasniedzējas uzsvēra, ka sabiedrībai jaunas zināšanas vajadzīgas tieši tagad, kad politiķi biedē ar ekonomiskās situācijas pasliktināšanos.
Kad briest revolūcija
“Finanšu krīzes laikā liela nozīme ir rīcībai. Nu tikai izkristalizēsies, cik pamatīgi mums ir cilvēkresursi – ar zināšanām un pieredzi bagāti darbinieki un vadītāji. Ja ir sarežģītas situācijas, parasti tiek atrasti neordināri risinājumi, inovācijas, sākas cilvēku radošā izdoma,” uzsvēra I. Krustozoliņa. “Aicinātu darba devējus izmantot arī augstskolas docētāju zināšanas, jo, vadot zinātnisko un praktisko studentu darbību, docētāji tajā iegulda arī savu zināšanu potenciālu.”
I.Jurgelāne augsti novērtēja Cēsu uzņēmēju un pašvaldību sadarbību, izveidojot biznesa inkubatoru “Cēsis”, kas palīdz jaunajiem uzņēmējiem sākuma posmā. “Inkubatora klienti varētu izmantot studentu apgūto prasmi rakstīt projektus, ” viņa aicināja.
L. Embrekte diskusijā vērtēja to, kāpēc uzņēmumos neplaukst iniciatīva, pašvaldībās nav pietiekami daudz inovāciju. “Lielā mērā tas notiek tāpēc, ka ar darbinieku tālākizglītību nodarbināts nevis vadītājs, bet vidējā līmeņa darbinieki. Uzņēmējs, pārņemts tikai ar kārtējo darbu šķetināšanu, sāk pat baidīties no iniciatīvas bagātiem darbiniekiem. Nereti tāpēc uzņēmumā briest revolūcija, darbinieki nav ar mieru strādāt pa vecam. Students, kurš strādā uzņēmumā un par savu darba vietu veicis pētījumu, dažkārt neuzdrošinās ar to un secinājumiem iepazīstināt darba devēju, jo nejūt interesi. Tiesa, ir arī pretējas tendences. Vadības un ekonomikas nodaļas studenti nemaz neatklāj, ka raksta pētniecisku darbu.” Pasniedzēja bēdājās, ka augstskolās iestājas studenti, kuri gan mācās vadības zinības, bet nemaz nevēlas kļūt par uzņēmējiem. Arī studiju gaitā viņi nemaina savas domas.
Uz ko iesaka orientēties?
Nodaļas vadītāja I. Krustozoliņa atzīmēja, ka ir arī daudz pozitīvu piemēru, kad strādājošie studenti studiju laikā veido karjeru, no ierindas darbiniekiem nokļūstot vadošos posteņos. Cēsu rajona uzņēmēju kluba vadītājs Arkādijs Suškins, iesaistoties diskusijā ar studentiem, sacīja: ” Zinot situāciju darba tirgū, es ieteiktu orientēties uz to, lai studiju rezultātā jūs kļūtu par darba devējiem. Tas nozīmē, ka nodarbošanās un iztika tiks nodrošināta gan sev, gan vēl kādam. Ceru, ka augstskola dod zināšanas, kas ļauj pārskatīt situācijas šodienas mainīgajā darba tirgū.”
Augstskolas pārstāvji – mācībspēki un studenti – bija ieinteresēti Cēsu pašvaldības nostādnēs. Pilsētas domes izpilddirektors Jānis Rozenbergs atgādināja, ka pašvaldībai ir vairākas sadarbības formas ar lielāko augstskolu Cēsīs. “Mēs ne vien rēķināmies, ka šī augstskola ir vērā ņemams spēks pilsētā, bet arī apliecinām, ka esam gatavi no tās potenciāla smelties.” Cēsu pašvaldība iesaistījusies dažu studentu finansēšanā, cerot, ka tādējādi iegūs tik vajadzīgos jaunos speciālistus pirmsskolas izglītībā. J. Rozenbergs diskusijā nosauca virkni tēmu, par kurām varētu veikt pētnieciskos darbus un kuru rezultāti interesētu pašvaldību, tajā skaitā par nodarbinātību, perspektīvām nozarēm un profesijām, investoru iespējamām interesēm Cēsīs. Pašvaldības pārstāvis kritiski izteicās par studentu bieži vien vājajām uzstāšanās spējām un priekšzināšanu trūkumu par pašvaldību un valsts atšķirīgo lomu dažādu svarīgu procesu virzībā. Ideja, kas jāīsteno
“Viena no idejām, kas man radās diskusijas laikā un ko mēs varētu pārņemt tūlīt pat, ir paplašināt studentu zināšanas par pašvaldībām,” sacīja Cēsu filiāles vadītāja Mārīte Raudziņa. “Izpilddirektora uzstāšanās bija ļoti pārliecinoša, varēja just, ka viņš prot uzrunāt studentus. Šoreiz klausītāju vidū bija 4. kursa studenti, viņi guva priekšstatu par dažām pašvaldības nostādnēm, bet nāktu par labu, ja tik kompetenti cilvēki runātu jau ar 1. kursu studentiem.”
Komentāri