Varbūt pavisam drīz tiks mainīta kārtība, kādā veicami pašvaldību savstarpējie norēķini.
Valdība gatavojas atcelt obligāti noteiktās summas pašvaldību norēķinos par izglītības iestāžu vai sociālās aprūpes iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem un ļaut katrai pašvaldībai nosaukt summu. Tas nozīmē, ka par katru pašvaldībā deklarēto bērnu, kurš apmeklē citas pašvaldības bērnudārzu, mēnesī 33,33 latu vietā vai par skolēnu pamatskolā 12.08 latu vietā būs cita summa. Kāda tā būs, ja Ministru kabinets mainīs pakalpojumu izmaksu aprēķināšanas kārtību? Protams, augstāka. Piemēram, Cēsu astoņās skolās, kurās mācās arī ļoti daudzi lauku bērni, nevienā skolēna izglītošana nemaksā tikai 12,08 latus mēnesī. Pilsētas domes izdevumi, nodrošinot visu nepieciešamo viena skolēna mācīšanai, pilsētas pamatskolā šogad bija Ls 14.84,
Pastariņa pamatskolā Ls 25,11, bet Valsts ģimnāzijā Ls 31.95.
Valsts iecere liberalizēt savstarpējos norēķinus varētu pašvaldības saķildot. Jāatgādina, ka likums „Par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu” jau tā neviennozīmīgi tika uzņemts tā ieviešanas laikā. Bija pašvaldības, kuras nespēja samierināties ar domu, ka par jaunās paaudzes brīvu izvēli, kur mācīties, tām jāmaksā citai pašvaldībai, kaut gan savā pilsētā vai pagastā skolā vietu netrūkst. Lai gan Ministru kabinets sagatavos uzdevumu, kuri no izglītības iestādes izdevumiem ir iekļaujami aprēķinos un kuri ne, piemēram, kapitālie remonti, tomēr piesūtīto rēķinu apstrīdēšana nav izslēgta.
Tā domā arī Amatas novada domes priekšsēdētāja Elita Eglīte, paredzot, ka jaunās kārtības rezultātā, iespējams, tiks sagrauta norēķinu vienmērīgā, prognozējamā plūsma. Lai cik grūti nācās nopūsties pagastiem, kuri atrodas Cēsu tuvumā, jo to jaunā paaudze lielā skaitā apmeklē pilsētas izglītības iestādes, tomēr ar laiku naudas plūsma no vienas pašvaldības uz otru kļuva regulāra un pārskatāma. Amatas novada dome pat iemanījās savā pašvaldībā atvērt tādus izglītības pakalpojumus, kādu Cēsīs trūkst, un pilsētnieki sāka plūst arī pretējā virzienā, vedot bērnus uz laukiem. Novada dome mērķtiecīgi darbojusies, lai paplašinātu vietas bērnudārzos, ieviesa arī diennakts grupas pakalpojumus. „Pirmo reizi pagājušajā gadā stappašvaldību norēķinus Amatas novadā beidzām ar pozitīvu bilanci,” pastāstīja E.Eglīte un atzinās, ka valdība pēdējā laikā nākusi klajā ar tik daudziem jaunumiem likumdošanā, ka nav bijis laika iedziļināties tajos, kas vēl tikai būšot. „Ceru, ka vēl gadu „neatlaidīs” pašvaldību savstarpējo norēķinu grožus. Tagad pašvaldībām jau tā ir pārāk daudz jaunu problēmu, kuras valsts piedāvā risināt,” sacīja E.Eglīte.
Zinot valsts politiku, kas tendēta uz iedzīvotāju saplūšanu centros un pilsētās, Cēsu pašvaldība, kurā trīs skolas ir maksimāli piepildītas, bet piecās mācās optimāls skaits audzēkņu, iespējamās jaunās kārtības rezultātā nekļūs par zaudētāju.
Šogad par sava pagasta bērnu mācībām pilsētā norēķinos Cēsīm visvairāk samaksājusi Piekuļu, Amatas, Raiskuma un Liepas pašvaldība.
Toties no Cēsīs pierakstītajiem tikai 209 bērni mācās pagastu skolās, visvairāk Priekuļos – 79 un Amatā -39, bet ārpus Cēsu rajona skolu apmeklē 68,
visvairāk Rīgā – 43.
Līdz šim piepilsētas pašvaldības visai toleranti izturējušās pret to, ka ģimenes savus bērnus sūta nevis tuvākajā skolā, bet uz pilsētu. Dažas pat ģimenes šajā misijā atslogojušas, daļēji samaksājot ceļa izdevumus uz pilsētu. Jaunie apstākļi šādu labo gribu varētu izbeigt, un apmaksātas mēnešbiļetes nepastāvēs.
Daudz dārgāka, nekā līdz šim pašvaldību savstarpējos norēķinos tiek maksāts, ir audzēkņu uzturēšanās pirmsskolas izglītības iestādēs. Cēsu domē veiktie aprēķini liecina, ka lielākajos bērnudārzos vienam bērnam mēnesī tērē ne mazāk par 127 latiem, bet mazākajos izdevumi ir pat 150 lati. Ja iecerētā jaunā kārtība atlaidīs starppašvaldību norēķinu griestus, tad starp pašvaldībām plūdīs daudz lielākas summas. Arī Cēsīm nāksies tērēties, jo, kā zināms, pilsētā visiem mazuļiem, kuri ir jaunāki par pieciem gadiem, bērnudārzos vietu nav. Vecāki ir atraduši vietas pagastu bērnudārzos – uz Amatu tiek vadāti 37, uz Priekuļiem 41 bērns. Uz Priekuļu pagastu bērnus vestu vēl vairāk, ja vien priekšroka netiktu dota vietējiem mazuļiem. Tālākās vietas, kur mazie cēsnieki dzīvo pirmsskolas vecumā un apmeklē bērnudārzu, ir Beļava Gulbenes rajonā un Varakļāni Madonas rajonā.
Nav zināms, kā izglītības sistēmu satricinās vēl viens valdības nodoms – ar 1. septembri naudas plūsmu, kas paredzēta pedagogu darba samaksai, virzīt pa citu ceļu – nauda seko skolēnam.
Fakti:
Pašvaldību savstarpējiem norēķiniem ik mēnesi * Ls 12.08 – valsts noteiktā maksa par vienu pamatskolēnu
Pašvaldības izdevumi * Ls 23,68 – DA Cēsu Valsts ģimnāzijā, * Ls 31.95 – Cēsu Valsts ģimnāzijā, * Ls 29.24 – Cēsu 2. vidusskolā, * Ls 14.84 – Cēsu pilsētas pamatskolā, * Ls 25.11 – Pastariņa pamatskolā, * Ls 15.09 – pilsētas vakara vidusskolā.
Cēsīs mācās * no citām rajona pašvaldībām – 1124 skolēni, * tajā skaitā no Priekuļiem – 251 * Amatas – 273, * Raiskuma -126, * Liepas -122, * Raunas -51, * Vaives -62, * Stalbes – 49, * no pašvaldībām ārpus rajona – 85.
Komentāri