Gadu mija nesteidzīgi tuvojas. Vēl solis palicis 2008., jau redzams 2009.gada ceļa sākums. Par aizejošo un nākamo gadu saruna ar “Druvas” aptaujas “Gada cilvēks” laureāti, a/s “Cēsu alus” valdes priekšsēdētāju Evu Sietiņsoni – Zatleri.
– Kāds ir šis laiks pirms gadu mijas?
– Skaists un mierīgs. Svinam svētkus un dzīvojam jaunā gada gaidās.
Alus ražotājiem ir klusāka sezona. Šo-
dien notiks Ziemassvētku pasākums darbinieku bērniem. Visi gatavojamies arī kolektīva kopā sanākšanai, kas nu jau sesto gadu būs janvāra sākumā. Man patīk laiks līdz Jaunajam gadam, var atvilkt elpu un nākamo gadu sākt ar jaunu sparu.
– Kāds bijis 2009. gads alus nozarē un “Cēsu alum”?
– Kopumā gads alus tirgū vērtējams kā stagnējošs. Alus darītāju nozarē šogad bijuši divi satricinājumi. Ja sezonas laikā ekonomiskā situācija vēl bija stabila, tad laika apstākļi bija nelabvēlīgi, mēs gaidījām daudz siltāku vasaru. Šovasar vidējā gaisa temperatūra bija par diviem grādiem zemāka nekā iepriekšējā vasarā. Tas nopietni ietekmēja alus un citu atspirdzinošo dzērienu patēriņu. Novembrī, decembrī, kaut arī dzērienu un alus tirgū ir klusā sezona, redzam, ka pieprasījums samazinās vairāk nekā citus gadus šajā laikā. Novērojam, ka cilvēki kļūst atsaucīgāki dažādām kampaņām, meklē akcijas produktus. Kopumā prognozēju, ka alus tirgus Latvijā šogad būs samazinājies par 1-2%, kas alus tirgus apjomam nav maz.
Šis gads “Cēsu alus” darbiniekiem bijis ļoti aktīvs. Uzņēmumā daudz padarīts – uzstādīta skārdeņu līnija, paplašinātas noliktavas, dubultotas attīrīšanas iekārtu jaudas, drīz to sakārtošana tiks pabeigta. Alus baudītājiem esam piedāvājuši
produktus, kurus viņi augsti novērtējuši. Jauninājumi – tā ir veiksmes atslēga.
Gada veiksmīgākais jaunums – alus “Mītava”, kas tapa kopā ar “Prāta vētru”. Šis bijis gada emocionāli piesātinātākais kopprojekts – alus tapšanā ir ielikta „Prāta vētras” mūziķu sirds un līdzdalība. Mūsu sadarbība turpināsies, zīmols “Mītava” attīstīsies tālāk.
“Cēsu Premium” ir veiksmīgākais zīmols ilgtermiņā. Mūsu populārākā alus šķirne „Cēsu Premium” šī gada pirmajā pusē bija arī patērētāju iecienītākais alus zīmols Latvijā, turklāt „Cēsu Premium” skārdene arī ilglaicīga „Gada preces” laureāte. Interesanti, kaut ir alus tirgus stagnācija, “Cēsu Premium” patēriņš palielinājies par 15 procentiem, tā popularitāte turpina stabilu kāpumu. Tas apstiprina patiesību, ka spēcīgi zīmoli arī ne tik labvēlīgās situācijās izdzīvo un pat spēj attīstīties.
Tirgus un patērētāju paradumi apliecina arī, ka mūsu mērķtiecīgais darbs skārdeņu iepakojuma attīstībā sāk atmaksāties. Palielinās skārdeņu iepakojuma īpatsvars, patērētāji izvēlas alu skārdenēs, un tā ir “Cēsu alus” priekšrocība Latvijas tirgū, jo no Latvijas alus darītājiem mums vienīgajiem ir šāda līnija. – Lai arī runā par krīzi, “Cēsu alus” turpina domāt par attīstību. – Krīzi neviens negaidīja, bet tā nāk. Šogad daudz ieguldīts uzņēmuma attīstībā, tas tiks darīts arī nākamgad, jo tikpat negaidīti, kā krīze uznāk, tā arī pāriet. “Cēsu alus” ir uzņēmums, kas skatās uz priekšu – kāds būs tirgus pēc krīzes, kāds būs tirgus sezonas laikā, kad būs silts un saulains laiks.
Dzērienu un alus tirgū ir ļoti daudz spēlētāju. Protams, šādā ekonomiskajā situācijā izdzīvos sakārtotākie uzņēmumi un tie, kas ilgtermiņā domājuši par attīstību. Sezona pienāks un patēriņš palielināsies. Latvijas dzērienu tirgū konkurence jau gadiem ir bijusi ļoti spēcīga. Ja tās apstākļos spējām attīstīties un izaugt, tad izturēsim arī šo situāciju, un nākamais gads būs kārtējais izaicinājums. Būtiska nozīme būs atzītiem zīmoliem, kā arī jauniem produktiem un risinājumiem.
– Daudzi uzņēmumi samazina strādājošo skaitu. Vai “Cēsu alus” klusajā sezonā un krīzes laikā saglabās pamatdarbā strādājošos?
– Ja vērtē šo gadu, strādājošo skaits uzņēmumā ir palielinājies vidēji par 10 procentiem, galvenokārt pateicoties jaunās skārdeņu līnijas „iedarbināšanai”. Vasaras sezonas strādnieki darbu ir beiguši, bet to darbinieku skaitu, kuri ir pamatdarbā, neplānojam samazināt. Jā, šobrīd nestrādājam ar pilnu jaudu, bet pēc dažiem mēnešiem sāksies jaunā sezona, jau pavisam drīz sāksim veidot pirmssezonas uzkrājumus, līdz ar to ražosim vairāk. – Kā top jaunās šķirnes? Ziemassvētkos alus baudītāji varēja nogaršot “Ziemassvētku porteri” – ar Ziemassvētku smaržu un garšu.
– Katru gada nogali piedāvājam kādu jaunu tumšā alus šķirni. Ziemā daudz labprātāk tiek dzerts tumšais alus, vasarā gaišais. Domājām ko jaunu arī šogad. Iepriekšējos gados “Cēsu alum” bijis gan “Šokolādes porteris”, gan “Porteris ar Peru balzamu”. Ziemassvētki ir noskaņu laiks, ar izteiktām smaržu un garšu niansēm, ko vēlējāmies iekļaut arī dzērienā. Krustnagliņas, kanēlis, brūnais cukurs rada šo svētku buķeti. “Cēsu Cristmas Porter” var gan uzsildīt, gan dzert vēsu.
Ikviens, kurš svētku laikā Cēsu Jaunajā pilī apmeklē alus izstādi „Cēsu alus vēsture un ieguldījums Cēsu pilsētas attīstībā”, var mūsu Porteri degustēt un novērtēt.
Par izstādi esmu gandarīta, cēsniekus un pilsētas viesus interesē “Cēsu alus” vairāk nekā 400 gadus ilgā vēsture un uzņēmuma sniegums pilsētā – izstādi četros mēnešos apmeklējuši 17 tūkstoši cilvēku gan
no Latvijas, gan citām Baltijas valstīm.
– Kāds šis gads paliks atmiņā personīgajā dzīvē?
– Personīgā dzīvē bijis bagāts gads. Esmu apprecējusies. Tā sanācis, ka mans vīrs ir Valsts prezidenta dēls. Man mainījies uzvārds, kas tagad varbūt ir viens no garākajiem Latvijā. Būtiskas izmaiņas draugu vai biznesa partneru vidū nav notikušas. Iepazīstoties pirmoreiz, iespējams, cilvēki pievērš uzmanību uzvārdam, meklē saistību. Bet dzīvē no tā jau nekas nemainās. Tagad man vienas ģimenes vietā ir divas. Piedalāmies daudzos valstiski svarīgos notikumos. Tā ir ģimenes atbildība. Šobrīd esmu tuvāk Latvijai kā valstij. – Vai pēdējos gados Latvijā nav vērojama tendence, ka lielos uzņēmumos vadībā ir sievietes? Viņas kļuvušas par vilcējspēku. – Tā ir pozitīva tendence. Ja vērtējam kopumā, vīriešu ir vairāk, bet sievietes ir redzamākas. Tā nav tikai Latvijā, arī Eiropā vadošos amatos ir aizvien vairāk sieviešu. Protams, katrā valstī ir citas iespējas. Latvijā atšķirībā no citām ES valstīm, izaugsmes laikā, ko piedzīvojām, gados jauniem cilvēkiem bija iespēja attīstīties, strauji veidot karjeru. Uz uzņēmumu bija atbraukuši studenti no Zviedrijas, visi pāri 35 gadiem. Viņi atzina, ka tikai tagad sāk augstāko karjeru. Mums ļoti ātri bija viss jāapgūst un jāskrien uz priekšu. Tagad ir laiks, kad varēs sakārtot dažādus procesus un lietas. Esam gana skrējuši. – Un arī noguruši.
– Tāpēc svarīgi katram atrast savu vaļasprieku, pilnvērtīgi atpūsties. Uzņēmums vairāk iegūst, kad pēc atpūtas atgriezies ar svaigu galvu. Man ļoti svarīgi atpūsties, un vislabāk tas izdodas svešās zemēs, ārpus Latvijas. Latvijā pat mazākais veikaliņš mani neatstāj vienaldzīgu – plauktos meklēju “Cēsu alus” ražojumus un vērtēju, kā tie izskatās citu alus darītāju piedāvājumu vidū. Savukārt ceļojumi dod jaunas emocijas, idejas. Šogad esam bijuši Parīzē, Krētā, Ēģiptē. Ar studijām saistīts brauciens pavasarī bija uz Šanhaju. Tur pats lielākais šoks – cik daudz cilvēku! Patiešām daudz – Šanhajā kopā ar piepilsētām dzīvo ap 20 miljoni. Mums teica – aizbrauksim uz mazu miestiņu, atklāja, ka tajā dzīvo tikai trīs miljoni iedzīvotāju. Šoks. Arī atšķirība vērienā, ar kādu Šanhajā viss notiek. Kādā ātru-mā top debesskrāpji! Kā valsts ātri un mērķtiecīgi attīstās. Ir kvartāli ar vecām mājām, vienā dienā visas atbrīvo, tām pārbrauc buldozers, un
pēc gada jau ir debesskrāpju kvartāls. Tā pilsēta pārvēršas. Āzija ir pasaules daļa, kur alus patēriņš ir ļoti mazs. 25 – 30 litri uz vienu iedzīvotāju gadā, Eiropā salīdzinājumam – 80. Bet tas ļoti strauji aug.
– Kāds nākamais gads būs ekonomikā? – Neko jaunu nepateikšu – gads būs smags. Arī mūsu nozari ievērojami ietekmējuši pēdējie Saeimas lēmumi – akcīzes nodokļa palielināšana alum, sidriem, kokteiļiem, bezalkoholiskiem dzērieniem, PVN izmaiņas. Nebūs viegli. Gribu turpināt domāt pozitīvi, jo krīzes periods beigsies, jau pavasarī tomēr cilvēkiem optimisms būs lielāks un situācija uzlabosies.
– Vai nākamgad “Cēsu alus” īstenos arī kādus projektus Cēsīs, pilsētas sakārtošanā?
– Protams, šajā ekonomiskajā situācijā neviens nedzīvos tik labi kā ekonomikas izaugsmes gados, bet mūsu prioritātes un atbildība par pilsētu, kurā strādājam, paliek. Vērtības no ekonomiskās situācijas nemainās, bet jāatzīst, ka daudz ko noteiks iespējas. – Kādi pašai plāni?
– Gada sākumā pabeigšu studijas Rīgas Ekonomikas augstskolā biznesa vadības maģistrantūrā. Jāuzraksta maģistra darbs. Tam paies viss pavasaris. Pētīšu līderību un uzņēmuma vadību, to, kā mainās uzņēmuma vadītāja prasmju vai zināšanu nepieciešamība, ja mainās ekonomiskā situācija. Veikšu zinātnisku pētījumu, mani pašu kā uzņēmuma vadītāju šī tēma ļoti interesē. Tagad laiks tāds, zinu, kā pati rīkojos, un interesanti uzzināt, kā to dara citi, kā rīkojas, kā bija pirms gada, kad vēl notika strauja ekonomikas izaugsme. To, kā bija, kā ir praksē, salīdzināšu ar teoriju.
Brīvajā laikā gribētos kaut kur paceļot. Gada pirmajā pusē gan ceļojumiem nesanāks brīvs laiks. Gada otrā pusē plānoju apgūt kādu jaunu valodu, iespējams, franču. Šobrīd brīvi pārvaldu angļu un krievu, ir vācu valodas pamatzināšanas.
Komentāri