Izstāžu zālē “Vecpilsēta” apskatāma izstāde “Galdiņ, klājies!”
Nosaukumu kā no pasakas izstādei devušas Latvijas Universitātes
tautas lietišķās mākslas studija “Vāpe” un tautas lietišķās mākslas studija “Rīdze”. Cēsnieki var priecēt acis par audēju izraudzīto krāsu gammām un rakstiem, keramiķu trauku formām un faktūrām.
Izstādē meistari piedāvā gan darbus, kuri jau pabijuši vairākās izstādēs, gan tikko no stellēm un cepļa. “Uz izstādi cilvēki iet, lai ieraudzītu kaut ko citādu. Ikviena studija, meistars cenšas izgatavot kaut ko ne tik pierastu. Arī mūsu galdautos var ieraudzīt meistaru
knifiņus, interesantus risinājumus,” “Druvai” stāsta “Rīdzes” vadītājs Māris Maniņš. Viņš arī atzīst, ka izstādē lielākoties redzami pieredzējušu meistaru darbi. “Jaunām meitenēm ir interese par aušanu, bet viņas vairāk strādā sev, ne izstādei. Tam nepietiek laika. Daudzreiz dzirdēts, jo tālāk no etnogrāfijas, jo jauniešiem vairāk patīk. Meitenes ir pat ar mieru aust ko sarežģītāku, lai tikai tiktu pie tā, ko ļoti vēlas. Jaunrade ir katrs darbs. Spēlēšanās ar motīviem. Jaunajiem tie ir vecmāmiņu raksti. Un, ja ļauj viņiem spēlēties, tad tomēr kādu etnogrāfisku segu vai drelli jau arī noaudīs,” domās dalās pieredzējušais tekstilmākslinieks un uzsver, ka noaust var jebko. “Ja interesents nāk uz tautas lietišķās mākslas studijas izstādi, viņš nenoraida jauno, tas viņu interesē, bet reizē
grib redzēt arī kaut ko pamatīgu, tradicionālu un stabilu,” saka Māris Maniņš.
Latvijas Universitātes tautas lietišķās mākslas studijas “Vāpe” vadītāja Helga Ingeborga Melnbārde stāsta, ka studijas dalībnieki ikdienā gatavo gan praktiskus, gan špāsīgus traukus. “No māla top tas, kas katram patīk. Starp citām studijām mūs pazīst pēc tā, ka taisām nepierastas, jocīgas lietas. Par keramiku nevar teikt, ka tā ir modē. Uz to var skatīties dažādi, to katrs var izmantot citādāk,” domās dalās keramiķe. Viņa ar lepnumu stāsta, ka interese par keramiku ir ļoti liela. Studenti gaida rindā, lai varētu darboties studijā. “Jauniešus keramika interesē, ne tikai meitenes, arī puišus. Steidzīgais laiks, straujais dzīves ritms mudina piebremzēt un, kā atzīst jaunieši, kad paņem rokā mālu, sāc kaut ko veidot, tad steiga pierimst un tā trakā pasaule atkāpjas. Un to saka jaunieši,” stāsta Helga Ingeborga Melnbārde. Rudenī universitātes keramiķi nosvinējuši jurģus. Izstādē Cēsīs redzami trauki, kas dedzināti pirmajā ceplī. “Pirmais glazūras cepiens. Ļoti uztraucāmies. Ir iznācis,” atzīst keramiķe.
Galdauti, uz tiem dažādi trauki. Gan, kā dažs teiks, šķībi greizi, turpat blakus arī ļoti vienkārši. Visi praktiski izmantojami.
“Mums kopā iekārtot izstādi ir ļoti viegli. Keramika un audumi paši viens otru papildina, pat pārsteidz, kā saskan krāsu toņi,” atzīst Helga Ingeborga, bet Māris Maniņš piebilst, ka katram, kurš rada kādu mākslas darbu, vai tas ir galdauts, vai krūze, nedzīvo un nestrādā noslēgtā vidē, viņš grib, lai kāds apskata viņa radīto, paslavē vai pakritizē, lai būtu stimuls darboties tālāk.
“Tie, kuri nāk uz izstādēm, gaida pārsteigumus un kaut ko pamatīgu. Tas arī “Galdiņ, klājies!” ir,” pārliecināta keramiķe Helga Ingeborga Melnbārde un uzsver, ka tas, kas vienam patiks, otram ne, bet katrs te ieraudzīs ko iedvesmai un priekam.
Izstādē redzami septiņi studijas “Vāpe” keramiķu darbi un piecu “Rīdzes” audēju stellēs tapušie audumi.
7.janvārī plkst.15 izstāžu zālē “Vecpilsēta” tikšanās ar izstādes autoriem un saruna par keramiku un aušanu.
Komentāri