Cēsu rajona slimnīca mēnesī varēs atļauties tērēt par 30 tūkstošiem mazāk.
Slimnīcas vadība uzsver, ka nāksies rēķināt un plānot katru santīmu, bet darboties, lai pastāvētu un konkurētu veselības aprūpes sistēmā.
“Nupat uzzinājām par apjomu, kādā samazināts mūsu budžets. Un līgumu ar Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūru mums atļauts slēgt vien uz trim mēnešiem. Kāds budžets būs aprīlī, varam tikai zīlēt, bet nedomājam, ka būs labākas finansiālās iespējas,” sacīja Cēsu rajona slimnīcas direktors Guntars Kniksts. Slimnīcas vadība vēl nemin konkrētus pasākumus, kas būs jāveic gada pirmajā ceturksnī, lai savilktu galus, iztērējot par 90 tūkstošiem latu mazāk.
“Noteikti samazināsies valsts apmaksāto plānveida operāciju skaits. Slimnīca pamatā strādās, ārstējot akūtās situācijas. Un pieļauju, ka viena liela daļa pakalpojumu, kurus pašlaik apmaksā valsts, jau aprīlī gulsies uz pacientu pleciem kā maksas pakalpojums. Mums teikts, ka pēc trim mēnešiem valstī būs jau pavisam cita veselības aprūpes sistēmas finansēšanas kārtība,” tā slimnīcas finanšu direktore Iveta Ozoliņa un piebilda, ka situācija būs ļoti sarežģīta, bet Cēsu slimnīca tai būšot gatava.
“Mums jādomā par to, kur un kā iztērējam katru santīmu, vai iztērēts efektīvi. To darbiniekiem esmu skaidrojusi jau septiņus gadus, un tagad būs jāizdzīvo situācijā, kāda tā valstī radusies. Izdzīvos tie, kas pratīs rēķināt, plānot un strādāt,” sacīja Iveta Ozoliņa.
Cēsu slimnīcā pērn pacientiem nebija jāgaida rindā, lai saņemtu valsts apmaksātu plānveida palīdzību. Mediķi lēš, ka pašreizējā situācijā var gadīties – lai saņemtu plānveida palīdzību, var nākties uz operāciju gaidīt mēnesi, divus vai pat pusgadu. Alternatīva ir maksāt pēc cenrāža no paša kabatas, tad pakalpojums būs pieejams daudz ātrāk.
“Ilgi runāts, ka starp finansējuma apjomu un reālajām cenām veselības aprūpē ir atšķirības. Un kādam starpība jāsedz. Bieži tas būs pacients. Un tā jau nav mūsu, Cēsu slimnīcas nostāja, tā būs visur Latvijā, vērtējot pašreizējo situāciju,” sacīja Guntars Kniksts. Ekonomējot līdzekļus, paredzēts, ka Cēsu slimnīcas pacientus, kurus izrakstīs no stacionāra, aprūpēs medicīnas māsas mājās.
“Ja pacientam pēc ārstēšanās stacionārā būs nepieciešams injekciju kurss vai pārsiešana, tad to lētāk ir izdarīt viņa dzīvesvietā. Mūsu medicīnas māsas nodrošinās šādu medicīnisko aprūpi mājās. Pakalpojumu apmaksās valsts, bet medikamentus nāksies iegādāties pacientam. Ir pagājuši arī tie laiki, kad slimnīcā pacientus izmeklēja no matu galiem līdz papēžiem. Nonāksim pie tā, ka ir jāārstē konkrētā diagnoze, jāveic tai atbilstošie izmeklējumi un ārstēšana,” sacīja Iveta Ozoliņa.
Lai iedzīvotājiem nerastos priekšstats, ka līdzekļu ekonomija notiks tikai uz pacienta un pakalpojumu rēķina, plānots, ka arī slimnīca centīsies organizēt sadarbību ar veselības aprūpes iestādēm Cēsīs un kaimiņrajonos, jo strikta konkurence nav rentabla. Mediķus mudinās padziļināti specializēties konkrētā jomā, un tiek lēsts, ka, samazinoties pacientu skaitam stacionārā, varētu rukt arī slimnīcas darbinieku skaits.
“Paredzamas iekšējās reformas, būs pārmaiņas un pielāgošanās pašreizējai situācijai,” tā Iveta Ozoliņa.
Komentāri