Skujenes pagasta z/s „Andrēni” saimnieks Normunds Pušķis par dzīvi nesūkstās. Viņš dara darbu, kas jādara, un no sirds priecājas, ja tas labi izdodas.
„Man nav liela saimniecība. Vien astoņas slaucamas govis, teļi, zirgs un aitas. Bet tieši šī iemesla dēļ ar lielām cerībām uz nākotni neskatos,” saka skujenietis un skaidro, ka saimniecību pārņēmis no mammas, kura aizgājusi Eiropas pensijā.
„Esam bioloģiskā saimniecība, un jāatzīst, ka daudzās prasības mūs spiež nost. Lielākā daļa no tām pat nav izpildāmas,” saka Normunds un vaicāts, vai saimniecības attīstībai nav ņemts kredīts, kurš šobrīd sagādā problēmas, saka: „Ir gan. Taču nebūtu sarežģīti to atmaksāt, ja vien laikus izmaksātu piena naudu. Šobrīd „Ķeipenes piensaimnieks”, kuram nododu pienu, man ir parādā gandrīz četrus tūkstošus latu. Jā, tas ir daudz. Bet ko es varu izdarīt? Viņi aizbildinās, ka pagaidām nav naudas. Saka – samaksāšot. Arī vēl citam pagasta zemniekam par pienu nav samaksāti pāris tūkstoši. Līgums ir noslēgts, es varu, protams, tiesāties, bet nezinu, vai tas ir atrisinājums. Principā dzīvojam par sievas naudu. Skumji, bet tā tas ir. Kredīts liels nav, astoņi tūkstoši. Mēnesī bankai jāmaksā mazāk par trim simtiem. Viss bija aprēķināts, un dzīvot varētu, bet šobrīd situācija mainījusies,” saka Normunds.
„Lielās zemnieku saimniecības varbūt tik smagi neizjutīs arī akcīzes nodokļa palielināšanu degvielai, bet mazie jutīs katru pielikto santīmu. Jā, brīžiem jau rokas nolaižas. Taču man vismaz pieci gadi jāsaimnieko, kamēr mammai maksā pensiju. Pēc tam domāju darīt kaut ko citu. Gluži jau nelikvidēšos, jo pie darba esmu pieradis. Bet varbūt situācija valstī mainīsies un zemniekiem neklāsies tik grūti kā tagad,” spriež lauksaimnieks, stāstot, ka mēģina tirgum piedāvāt ekoloģiskos dārzeņus. Bet arī tie īsti neatmaksājas.
„Daudzi par bioloģisko produktu saka- pārāk dārgi! Protams, mūsu prece ir dārgāka nekā, piemēram, Spānijas tomāti. Mums ir grūti konkurēt ar tiem, kuri dārzeņu audzēšanā izmanto ķimikālijas. Ar konvencionālām metodēm ražu var iegūt lielāku, līdz ar to arī cena zemāka. Jā, par ekoloģisko produkciju runā, bet maz pērk. Mums pat benzīna cena līdz Cēsīm neatmaksājas. Mēs strādājam ar negatīvu bilanci. Paši piemaksājam, lai tirgotos,” reālo situāciju raksturo zemnieks un stāsta, ka ar saviem dārzeņiem tirgojas gan Straupes tirdziņā, gan daudzviet Rīgā.
Normunds, lai gan atzīst, ka zemkopība Latvijā tiek nīcināta, izvairās kritizēt zemkopības ministru.
„Neceru, ka kaut kas varētu mainīties. Daudzi jautājumi ir nesakārtoti un atstāti pašplūsmā. Bet vai zemkopības ministrs Mārtiņš Roze viens pie visa vainīgs? Es liels pesimists neesmu, bet nevaru teikt, ka viss būs kārtībā. Tāpat tagad nākas domāt par novadu reformu. Viss pagastā ir pieklusis. Tūrisms te noteikti nesekmēsies. Kas notiks ar zemniekiem? Mēs arī esam ļoti neizdevīgi piena savācējiem. Gan Rīga, gan Valmiera no mums vienlīdz tālu. Domāju, arī pagastu apvienošana dos tikai lejupslīdi. Būsim teritorijas ziņā lielākais no-vads, tādēļ ceļi kļūs sliktāki. Kādēļ nevarēja būt viens vesels Cēsu novads? Man pašam nekas sliktāk nebūs. Ceļi nav labi tagad, labāki arī nebūs. Esmu mednieks. Paēdis būšu vienmēr. Galvenais ir kredīts, kurš jānomaksā,” prāto skujenietis un vaicāts, vai dosies uz protesta akciju Doma laukumā, saka: „Bļaut jau varam, bet mūs nesaklausīs. Tas ir zemē nomests laiks. Tad jau labāk tajā laikā padaru ko svarīgu saimniecībā.”
Komentāri