Pieprasījums pēc piena produktiem samazinās, un jau tagad veidojas pārprodukcija. Tas sāpīgi var ietekmēt gan piensaimnieku kooperatīvus, gan piena ražotājus – govju ganāmpulku īpašniekus.
Piensaimnieku kooperatīvās sabiedrības „Drusti” priekšsēdētājs Agris Jansons neslēpj, ka iepriekšējais gads bijis grūts, norises valstī un piena tirgū ietekmējušas arī kooperatīvu: “Gada laikā piena iepirkuma cena samazinājās par apmēram 35%, iespējams, pat vairāk. Tagad sākam just ekonomiskās krīzes neredzamo pusi – štatu un darba algu samazināšanās ietekmējusi pirktspēju, tā samazinās. Piena produktiem ievērojami sarucis noiets, tādēļ sāk veidoties aizvien nopietnāka pārprodukcija. Iepirkuma cenas var turpināt kristies. Būtiskākais, lai cenas nesamazinātos dramatiski. Pieļauju, ka kritums vispirms būs par santīmu, bet vēlāk, iespējams, pat lielāks. Pavasarī izslaukumi palielināsies, ja nebūs pieprasījuma, kas notiks? Kur liksim pienu, ja tas nebūs nevienam vajadzīgs? Tad, iespējams, piens tiks iepirkts limitēti. Pagaidām gan tās ir tikai prognozes. Diemžēl vissāpīgāk tas būs tieši lauksaimniekiem, ne jau pārstrādātājam.”
Kooperatīvam nav kredītsaistību, un tas šajā ekonomiskajā situācijā ir būtiski. A. Jansons skaidro, ka pērn kooperatīvam „Drusti” nav bijusi ne peļņa, ne arī zaudējumi: „Rezultāts ir normāls, iespējams, varētu teikt, ka pat labs. Kooperatīvs nestrādā savai peļņai, bet gan biedriem. Visa iegūtā nauda ir izmaksāta lauksaimniekiem par pienu. Mūsu biedri vismaz pagaidām ir varējuši justies stabili un droši, ja citviet maksājumi par pienu aizkavējas pat vairākus mēnešus, „Drustu” biedri piena naudu saņem regulāri. Tas ir būtiski arī tādēļ, ka lielai daļai lauksaimnieku ir kredītsaistības.”
Līdzekļi ieguldīti arī kooperatīva attīstībā. Uzlabojumi veikti piena savāktuvē, ūdens apgādes un notekūdeņu sistēmās. Šogad tiks iegādāta jauna piena savākšanas mašīna, pateicoties iepriekšējos gados saņemtajām subsīdijām un valsts atbalstam piensaimnieku kooperatīviem.
Kooperatīvs aizvien turpina savākt pienu arī no saimniecībām ar nelielu govju skaitu. A. Jansons: „ Pagaidām cenšamies pienu vākt no visām saimniecībām, kas līdz šim bijušas mūsu biedri, tomēr jaunus biedrus gan pašlaik neuzņemam.” Priekšsēdētājs uzsver, ka liels atbalsts ir Dzērbenes un Drustu ceļu apsaimniekotāju darbs, jo piena mašīnām gandrīz vienmēr iespējams nokļūt pie zemniekiem, lai savāktu pienu.
Kooperatīva biedru skaits šogad salīdzinājumā ar 2008. gadu ir samazinājies. Pērn kooperatīvā bija apmēram 250, ieskaitot neaktīvos biedrus, šogad tikai 170 biedri. Dažas saimniecības pārstājušas ražot pienu, citām radušās problēmas ar piena kvalitātes nodrošināšanu. Tomēr kopumā A. Jansons vērtē, ka saražotā piena kvalitāte ir augsta. Tas diemžēl neatrisina pārprodukcijas problēmu. Savākto pienu kooperatīvs aizvien nodod a/s „Rīgas piena kombināts”. Ik dienu tiek savāktas un pārstrādātājam piegādātas apmēram 15 tonnas piena. Vasarā apjoms ir lielāks, ap 25 – 27 tonnām dienā.
Kooperatīvs pērn sadarbojies arī ar piensaimnieku kooperatīvo sabiedrību „Trikāta KS”, kas pienu pārdeva Lietuvas pārstrādes uzņēmumiem. Tagad arī kaimiņvalstī pieprasījums pēc piena ir krasi mazinājies un iepirkuma cenas kļuvušas pat zemākas nekā Latvijā.
A. Jansons vērtē: „Piena tirgū situācija ir neapskaužama. Ekonomikas stabilizācijas plānā atbalsts lauksaimniekiem nav paredzēts, un zemniekiem sevi jāglābj pašiem. Lauksaimniekiem, ņemot vērā pašreizējās izmaksas un iepirkuma cenas, ja peļņa vispār ir, tad minimāla. Taču beigt darbību arī lauksaimnieki nevar, jo neko citu laukos nav ko darīt. Uz ko gan pārorientēties? Un, lai to izdarītu, nepieciešami ieguldījumi. Visi to nespēs.”
A. Jansons piekrīt, ka piensaimnieku kooperatīviem, kuri ne tikai savāc pienu, bet arī paši pārstrādā, ir priekšrocības. Tie var justies stabilāki, regulēt cenas. Arī PKS „Drusti” bijušas idejas par savas pārstrādes veidošanu, tomēr tas ir ne tikai sarežģīti, bet prasa arī ieguldījumus. Turklāt A. Jansons vērtē: „Šobrīd būtu naivi domāt, ka situācijā, kad citu ražotāju piena produktus pircēji sākuši iegādāties mazāk, mūsu ražojumam būtu lielāks pieprasījums. Piena pārprodukcija un pirktspējas mazināšanās ir visā Latvijā, tā ietekmē visus nozares ražotājus un pārstrādātājus. Tomēr cerēsim, ka būs labāki laiki un ideju par savu pārstrādi varēsim īstenot.”
A. Jansons atbalsta lauksaimnieku prasības pēc Eiropas Savienības subsīdiju apjoma pārskatīšanas. Viņš uzskata, ka nevienlīdzīgie maksājumi vecajās un jaunajās ES dalībvalstīs ir būtiskākais iemesls, kādēļ lauksaimniecība Latvijā neattīstās: „Cik ilgi var izturēt vienotā tirgū ar nevienlīdzīgiem noteikumiem? Piena iepirkuma cenas Vācijā ir līdzīgas kā Latvijā, taču atbalsta maksājumi vācu lauksaimniekiem ir daudz lielāki, turklāt ekonomiskā situācija ir stabila. Tādēļ viņi var strādāt veiksmīgi un bez problēmām.”
Kooperatīva „Drusti” priekšsēdētājs atzīst, ka neziņa un neskaidrība ir vistraucējošākā, tomēr uzsver: „Neviena krīze nav mūžīga. Tā pāries, tomēr būs, kas neizturēs. Taču ceru, ka lielākā daļa zemnieku saimniecību turpinās darbību. Nevar būt tā, ka visa nozare, tāpat kā cukura ražošana, tiks iznīcināta.”
Komentāri