Vairāki simti rajona iedzīvotāju vakar pēcpusdienā sēdās autobusos, lai dotos uz Rīgu un piedalītos tautas sapulcē Doma laukumā.
“Mums vienkārši apriebusies bezkaunība, tiešām līdz kaklam, kā tagad Latvijā jādzīvo. Kāda ir valdības attieksme pret cilvēkiem? Tagad jau mums priekšā pateikts, cik visa tā ierēdniecības mašinērija bijusi uzpūsta. Nedomāju, ka šodien vai rīt kaut kas mainīties, bet klusēt arī vairs nedrīkst,” sacīja raiskumiete, pensionāre Rasma Tutka, bet autobusa solā blakus sēdošā cēsniece Dzintra Zandberga sacīja: “Valdība turpina nepildīt solīto. Visu mūžu pensionāri ir strādājuši, un solīja, lai arī kāda būs krīze, vismaz pensionāru ienākumiem klāt neķersies, bet tagad spriež par pensiju iesaldēšanu. Mēs gribam Doma laukumā pateikt, ka neesam vienaldzīgi par savu nākotni.”
Uz tautas sapulci Rīgā vakar pēcpusdienā no Cēsu centra devās divi autobusi. Apmēram 80 cilvēki bija gatavi ziedot vakaru un stāvēt brāzmainā vējā, lai apliecinātu sabiedrības ieinteresētību procesos, kas notiek valstī. Cēsnieki bija arī vienisprātis, ka jāmaina vēlēšanu likums valstī un jāmudina Valsts prezidentu būt izlēmīgam un atlaist Saeimu.
“Jāmaina vēlēšanu likums, bet visvairāk mani uztrauc, kādas būs lielā valsts aizņēmuma sekas. Sabiedrībai noklusē, kāds ir bijis solījums Starptautiskajam Valūtas fondam. Mani baida, vai šo milzīgo summu spēsim atdot, vai parādu jūgā vēl saglabāsim savu valsti,” situāciju vērtēja Cēsu rajona zemnieku apvienības valdes priekšsēdētāja Glorija Zaļaiskalna.
Uz tautas sapulci no Cēsīm brauca zemnieki, pensionāri, invalīdi, kultūras un izglītības darbinieki.
“Tieši pirms 18 gadiem biju Rīgā uz barikādēm. Pēc tam vairs mītiņos neesmu piedalījies, bet tagad saku – šī ideja ir laba. Man patīk, ka cilvēki ir sarosījušies un varbūt neļaus ar tautu vairs izrīkoties, kā kuram ienāk prātā,” sacīja rotkalis Daumants Kalniņš, kurš uz Rīgu devās kopā ar dēlu.
“Mēs visur dzirdam, lasām, ka valsts novesta līdz bankrotam. No darba cilvēkus laiž vaļā, algas samazina. Galu galā mums arī kādreiz darbs būs vajadzīgs,” sacīja Guntis Ziediņš, viens no astoņiem Jāņmuižas arodskolas audzēkņiem, kuri arī devās uz Doma laukumu. Uz jautājumu, vai dodas uz tusiņu, puiši atteica, ka ne, ka viņus interesē valsts nākotne. Var jau arī saprast, jo šīs ir viņu barikādes.
Zemnieks Andris Actiņš, viens no aktīvajiem lauku vīriem, kurš zemniekus uz protesta akcijām mudināja jau Latvijas neatkarības gadu sākumā, tagad ir spiests atzīt, ka protestu rezultāti Latvijā nenes vēlamos rezultātus. To jautājumu risināšana, kurus tauta skaļi pasaka
uz šosejas vai laukumos, amatpersonu kabinetos sākot kustināt vien pēc pāris gadiem.
“Labi, ka patrioti ir aktīvi, bet tūlītēja rezultāta nebūs. Vai Latvijai tagad ir laiks uz pozitīvām pārmaiņām gaidīt divus gadus? Pie mums ir ļoti daudz pozitīvi domājošu cilvēku, un tas valstij palīdzēs, bet neceru, ka tautas sapulcē kāds mūs īpaši uzklausīs. Tie, kuri vada valsti, vairs saprot vien savas vajadzības,” tā A. Actiņš.
Savas intereses aizstāvēt tautas sapulcē vēlējās arī kultūras cilvēki un pedagogi. “Mums pašiem savi rakstnieki, grāmatu izdevēji ir jāaizstāv, un arī tie, kuri vēlas grāmatas nopirkt. Kādu nodokli tagad atļāvās grāmatām uzlikt? Tas nav normāli. Un vēl mani satrauc lauku skolu liktenis. Laukos dzīvo latvieši, aizies prom, lauki paliks tukši. Lai pierimst lielie kultūras projekti, bet skolas nedrīkst slēgt. Kad no krīzes attapsimies, mums vairs nebūs nekāda pamata,” sacīja kultūras biedrības ”Harmonija” pārstāvis Jānis Rīts.
Uz tautas sapulci devās arī rajona pagastu ļaudis. Zināms, ka uz Rīgu braukuši vairāki simti aktīvistu. Daudz braucēju bija no Taurenes, Kaives, Zosēnu pagasta.
“Mūsu autobusā visvairāk ir pedagogu, arī pašvaldībās strādājošie. Daži zemnieki. Noteikti būtu vairāk, bet pēcpusdiena lauku cilvēkam ir kūts, ne sapulču laiks. Bet varu teikt, ka Taurenē vienmēr iedzīvotāji bijuši aktīvi, un situāciju valstī ļoti pārdzīvo. Ļoti daudzi ir palikuši bez darba, bet visu laiku taču bijām finansiāli stabils pagasts. Un cilvēki ir arī aizskarti – kāpēc valdība meloja? Krīze taču nesākās nedēļas laikā, vajadzēja laikus meklēt risinājumus, bet visu laiku tauta sponsorēja sabiedrības krējumu, tagad tas krējums tautu iznīcina,” sacīja Taurenes pagasta lauku attīstības speciāliste Anda Liepiņa un kopā ar 35 Taurenes un kaimiņpagastu iedzīvotājiem devās protestēt.
Komentāri