Atceroties 1991. gada notikumus, šajās dienās barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi pasniedz 651 valsts neatkarības aizstāvim Cēsu pusē.
Vakar pēcpusdienā Cēsu Izstāžu namā un pievakarē Raiskuma pagastā kopā nāca vīri un sievas, kuri bija barikāžu dalībnieki. Un arī tie, kuri palīdzēja cēsniekiem un lauku ļaudīm turp nokļūt. Barikāžu dalībnieku piemiņas zīmi saņēma arī lielu uzņēmumu vadītāji, bijušo kolhozu priekšsēdētāji, kuri toreiz sacīja: “Latvija ir mūsu mērķis. Valsts ir mūsu pūļu vērta.”
Barikāžu dalībnieka piemiņas zīme ir Latvijas Republikas valsts apbalvojums, to piešķir piemiņas zīmes valde. Tās loceklis, Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis svinīgajā pasākumā sacīja: “Cēsnieki un vidzemnieki vienmēr bijuši malači. Prieks, ka šoreiz tik daudz apbalvojumu varu pasniegt tieši zīmīgajā dienā, 20.janvārī. Bet man ir arī neērti un kauns, ka esam vilcinājušies, ka apbalvojumu cilvēki saņem tik novēloti, ka daudzas piemiņas zīmes jāpasniedz jau barikāžu dalībnieku radiniekiem. Daudzi dalībnieki jau aizsaulē, bet ir gandarījums, ka varu visiem jums pateikt paldies valsts vārdā.”
Cēsīs un Raiskuma pagastā vakar pasniedza 178 apbalvojumus, barikāžu dalībniekiem teiks paldies arī šodien un piektdien- Priekuļos, vēlreiz Cēsīs, Vecpiebalgā un Jaunpiebalgā.
“Mūsu rajonā bija apmēram 10 tūkstoši tautfrontiešu, un liela daļa no viņiem bija uz barikādēm. Šādu apbalvojumu daudzi ir pelnījuši, tā būs dzīva vēsture. Un tā ir vienīgā zīme, kuru pasniedz pēc nāves. Šī piemiņas zīme saglabā atmiņu par notikumiem, kas bija tik svarīgi mūsu valstij, šī medaļa ir ģimenes relikvija,” sacīja LTF aktīvists, pasākumu rīkotājs Ivars Prauliņš.
Piemiņas zīmju pasniegšana notika, degot sarkanbaltsarkanām svecēm, zem Latvijas un Cēsu karoga. Vīri, kuri saņēma apbalvojumu, dzirdēja vārdus: “Paldies jums valsts vārdā”, uz ko visbiežāk atbildēja: “Gods kalpot Latvijai!”
Uz svinīgo pasākumu nāca ģimenes. Cēsnieks Aivars Rīvītis svinīgo mirkli sagaidīja kopā ar meitu Ilzi, dēla draudzeni Baibu un mazdēliem Valteru, Rihardu un Markusu.
“Mēs mīlam šo valsti, un, ja arī tagad būtu barikādes, mēs to sargātu. Tam nav nekāda sakara ar to, ko sakām un domājam par pašreizējo valdību. Un arī šī situācija mainīsies,” tā Aivars Rīvītis. Cēsnieku Vasiļevsku ģimene sacīja: “Šodienas notikums būtu ļoti būtisks mūsu vecākiem, vecvecākiem. Lai arī kā mums pašlaik iet, mēs esam daudz ieguvuši. Brīvību izcīnījām, un nākamajām paaudzēm tā paliks. Un, ja barikāžu nebūtu bijis, kas zina, kā mēs tagad dzīvotu?”
Barikāžu dalībnieku domas arī dalījās. Nevienu vienaldzīgu nav atstājuši pērnās nedēļas notikumi Rīgā un situācija, kādā Latvija nonākusi.
“Mēs uz barikādēm izdarījām vajadzīgo, pašu svarīgāko. Mēs sapratām un sajutām, ko nozīmē brīvība. Man ir ļoti grūti saprast, kas notiek pašlaik. Un man ir žēl, ka kaut ko no tā laika vērtībām šodien Latvija zaudē,” dalījās medicīnas māsa Tamāra Salna, kura tolaik strādājusi Straupes slimnīcā un, kaut mājās bijuši mazi bērni, kā mediķe devusies uz Rīgu, lai palīdzētu cilvēkiem. Cēsnieki Jānis un Maija Eglīši sacīja: “Liekas, ka šodienas cilvēki nonivelē barikāžu vērtību. Tagad cilvēki tiecas pēc mantas, bet kailas idejas barikādes vairs neliek svaru kausā.”
Šajās dienās Latvijā nozīmīgo valsts apbalvojumu saņems 1348 neatkarības aizstāvji, un kopumā šādi Latvija būs pateikusies vairāk nekā 22 tūkstošiem aizstāvju.
Komentāri