Svētdiena, 21. decembris
Vārda dienas: Toms, Tomass, Saulcerīte

Tamborē krelles un auskarus

Druva
00:00
24.01.2009
24
200901231931552071

Aizvien populārāk kļūst rotas – krelles un auskarus – darināt pašām. Daudzas sievietes iemācījušās pērļot, bet priekuliete Līga Spilva krelles un auskarus tamborē.

Tamborēšanas prasmi izmantot rotu radīšanā Līga sākusi nesen – vien vasarā, taču ar oriģinālajām un skaistajām greznumlietām paspēts iepriecināt ne tikai sevi, bet arī draugus un radus.

Rokdarbi Līgai nav sveši. Apgūta mājturības skolotājas profesija. Tagad tamborēšana tiek izmantota kreļļu un auskaru darināšanai, aptamborējot pērļu bumbiņas. Pirmajā reizē mēģināts aptamborēt vates bumbiņu, taču forma nav bijusi perfekta, tad izmantotas koka, bet nu floristikas, kā arī citos veikalos nopērkamas bumbiņas. Auskari un krelles top visdažādākajās krāsās, taču pašai vismīļākās ir košās. Krellēs aptamborētās bumbiņas tiek savērtas pamīšus ar dažādu veidu stikliņiem un pērlītēm. Līga pati lielākoties nēsā pašdarinātos auskarus, krelles uzliek svētku reizēs. Ikdienā nēsā sudraba rotas, no kurām lielākā daļa ir dāvinātas.

Ideja darināt rotas Līgai radusies, redzot to, kas nopērkams veikalos: “Tamborētas krellītes redzēju gadatirgos, salonveikalos, un man tās patika, taču šķita ļoti dārgas. Turklāt ne vienmēr šāda veida rotaslietas ir kvalitatīvas. Ja krellēm ir augsta cena, gribas, lai tās ir gaumīgas un teicami pagatavotas, bez diegu galiem. Nodomāju, kādēļ pašai nepamēģināt. Man šķiet pašsaprotami, ka darbs jāpaveic perfekti. To man iemācīja mamma un mājturības skolotāja Vija Jansone Vecpiebalgā.”

Līga atklāj: “Agrāk veikalos tambordiegus nevarēja dabūt, bet tagad piedāvājums un krāsu spektrs ir ļoti plašs. Vienas bumbiņas aptamborēšana tagad aizņem desmit minūtes, pirmajās reizēs strādāju minūtes 20. Iesācējam droši vien tas prasītu vairāk laika. Man jau šķiet, nav grūti, taču tam, kurš nemāk tamborēt, vispirms, protams, būtu jāiemācās. Taču tas ir iespējams.” Rokdarbniece arī uzsver, ka bumbu tamborēšana patikusi kopš studiju laikiem. Kvalifikācijas darbā uztamborējusi lielas sēžamās bumbas, kas pildītas ar porolonu.

Krāšņo rotu darinātāja strādā Priekuļu jauniešu centrā un bērnu rotaļu un attīstības centrā „Zīļuks”. Arī jauniešiem, redzot Līgas rotas un to tapšanu, radusies interese par rokdarbiem. Līga vērtē, ka rokdarbi kļūst aizvien populārāki, arī uz Ziemassvētkiem daudzi paši darinājuši dāvaniņas. Tas ir ne tikai ekonomiski, bet arī mīļi un sirsnīgi.

Vēl Līgai gribētos apgūt pērļošanu un vilnas velšanu, kā arī rotu gatavošanu no filca. Ņemot vērā lielo interesi par pašdarinātajām rotām, Līga pat plāno nokārtot formalitātes, lai savu veikumu varētu piedāvāt veikaliem un tirgot tirdziņos.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Būt tuvāk viens otram un savām vērtībām

00:00
21.12.2025
30

Cēsu klīnikas ­­­­dar­binieki tikās gada izskaņas svinīgā pasākumā “Tuvumā”, lai atskatītos uz paveikto, novērtētu sasniegto un pateiktu paldies. Pasākuma vadmotīvs šogad bija tuvums – viens otram, savām vērtībām un svētku priekam. Cēsu klīnikas valdes priekšsēdētāja daktere Inga Ažiņa “Druvai” pauda: “Aizvadītais gada izskaņas pasākums mums visiem bija īpašs – ne tikai tāpēc, ka varējām satikties […]

Jaunpiebalgā zināšanas un prasmes veicina ziedošanu bērniem ar kustību traucējumiem

00:00
20.12.2025
55

Ar erudīcijas spēli “Apslēptās zināšanas” un dāsni nosolītiem amatnieku un mājražotāju darbiem Jaunpiebalgā savākti 2141 eiro bērnu ar kustību traucējumiem atbalstam. Labdarības pasākums – aizraujošas zinību sacensības un vietējo meistaru darbu izsole – pagasta Kultūras centrā notika otro gadu. Idejas iniciatore Kitija Stauvere ir bērnu un jauniešu interešu centra “Tagad” vadītāja. “Tas bija negaidīti! Tā […]

Sēņu festivāls labi “iesakņojas”

00:00
19.12.2025
50

Jau trešo gadu Cēsīs norisinājās īpašs sēņu un mākslas vienotībai veltīts festivāls, kas šogad ieguvis nosaukumu “Mikokultūra”, ik gadu tā programmai – tāpat kā sēnēm labvēlīgos apstākļos – tikai pieaugot un paplašinoties. Aizvadītajā sestdienā dažādās pilsētas vietās apmeklētāji varēja gūt visnotaļ plaša spektra informāciju par sēnēm – no to audzēšanas pieredzes stāstiem, sēņu kulinārijas brīnumu […]

Cēsīs autobusi sāk kursēt no atjaunotā Stacijas laukuma

00:00
18.12.2025
408

15.decembrī gan kājāmgājēji, gan autobraucēji ievēroja, ka Cēsu Stacijas laukumā vairs nav norobežojošo zīmju, kas liegtu kustību. Tā kā pabeigti galvenie rekonstrukcijas darbi, šodien no plkst. 12 AS “CATA” atsāks reisu izpildi un pasažieru apkalpošanu atjaunotajā teritorijā, izmantojot jaunizveidotās iekāpšanas un izkāpšanas platformas. Galvenais, kas iedzīvotājiem jāievēro, – tagad transporta kustība Stacijas laukumā organizēta pa […]

Straupe – maza toreiz un tagad. Pamanāma un zināma

10:05
17.12.2025
136

Straupe bija mazākā pilsēta Hanzas savienībā pirms gadsimtiem un tāda ir arī mūsdienu tīklojumā “Jaunā Hanza”.  “Vēsturiskā atmiņa veido identitāti. Hanzas savienība ir saistīta ar Straupi. Kaut tas bija ļoti tālā pagātnē, pret šo laiku ir pozitīva attieksme. Straupie­šiem sava vēsture ir svarīga,” saka Lielstraupes pils pārvald­niece Rudīte Vasile un pastāsta, ka ik vasaru Pārgaujas […]

Ne tikai kārtības sargi, bet arī iedvesmas avots cits citam

00:00
17.12.2025
583

Gadskārtējā policistu apbalvošanas pasākumā, kas aizvadītajā nedēļā norisinājās Limbažos, arī šoreiz par īpašākiem darba sasniegumiem vai ievērojamu dienestā aizvadīto laiku godināta virkne Vidzemes kārtībsargu, tostarp arī 18 no Dienvidvidzemes iecirkņa, kura pārziņā ir Cēsu un Madonas novads. Atzīmējot Valsts policijas (VP) 107. gadadienu, teju 60 Vidzemes reģiona pārvaldes (VRP) likumsargu 11. decembrī bija aicināti uz […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
19
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
37
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
35
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
50
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
51
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi